Drosmīgos un cilvēcīgos liepājniekus, kuri riskējuši ar savu dzīvību, glābdami citus, Liepājas ebreju draudze pieminēs svētdien, 9 jūlijā. Draudze aicina piemiņas ceremonijā piedalīties arī šo varoņu pēctečus, kuriem piešķirts goda tituls “Taisnais starp tautām” – “Kurzemes Vārdam” pastāstīja draudzes pārstāvji Ilana Ivanova, Mirons Karafjolovs un Arkādijs Leikins.

Otrdienas vakarā Šķēdē, holokausta upuru piemiņas memoriālā, draudzes locekļi un pašvaldības pārstāvis – Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Kronbergs – nolika ziedus, tā pieminot ebreju tautas genocīda upurus viņu piemiņas dienā – 4. jūlijā. Savukārt Liepājas ebreju draudze ir pieņēmusi 9. jūliju par dienu, kad godināt pilsētas ebreju glābējus, jo tieši šajā dienā pirms trim gadiem blakus memoriālam tika atklāta glābēju piemiņas aleja. Aleja ir simbolisks atgādinājums, ka, lai gan Otrajā pasaules karā vācu okupācijas laikā lielāko daļu Liepājas ebreju nacisti nogalināja, tomēr tajos nāves briesmu gados atradās arī liepājnieki, kuri paši riskēja ar savu dzīvību, lai nedēļām, mēnešiem un pat gadiem ilgi slēptu vajātos no nāves ceļa. Un bija arī glābēji, kuri par šo savu slepeno un kluso varoņdarbu paši samaksāja ar savu dzīvību.

Līdz Otrajam pasaules karam Liepājā dzīvoja vairāk nekā 7000 ebreju. Pēc kara no šīs kopienas bija palikuši dzīvi vien 25 liepājnieki. “Kā tas bija iespējams? Mēs spējām noskaidrot 26 cilvēku – glābēju vārdus,” sacīja Liepājas ebreju draudzes muzeja direktora vietnieks A. Leikins. Kā zināms, par godu neebrejiem – ebreju glābējiem no holokausta – Izraēlas valdība ir nodibinājusi titulu “Taisnais starp tautām”. Šāds apbalvojums Latvijā ir piešķirts 135 glābējiem, starp tiem 19 ir liepājnieki, septiņi – no Aizputes, pastāstīja M. Karafjolovs. Šķēdē glābēju piemiņas alejā tiek pieminēti gan šie liepājnieki un aizputnieki, kopā 26 cilvēki, gan arī rīdzinieks, kurš glābis liepājnieku. Neviena no šiem glābējiem vairs nav starp dzīvajiem, taču ebreju draudze sirsnīgi aicina piemiņas ceremonijā piedalīties šo glābēju bērnus, mazbērnus, tuviniekus.

Informāciju par glābtajiem un glābējiem ebreju draudzes muzejs pirms vairākiem gadiem ir apkopojis grāmatā “Svētie starp mums”.

“Šī piemiņas diena nav tikai mūsu diena, bet tas ir liepājnieku varoņdarbs, ar ko var lepoties gan Liepāja, gan Latvija. Mēs vēlamies izdarīt tā, lai šis liepājnieku varoņdarbs tiktu atzīmēts arī skolās. Lai cilvēki atcerētos un zinātu, ka viņu novadnieki to ir darījuši,” teica M. Karafjolovs.

Taču bez cilvēkiem, kuriem ir piešķirts šis goda nosaukums “Taisnais starp tautām”, bija vēl daudzi citi, kuriem šāda apbalvojuma nav un varbūt nekad nebūs tādu vai citādu iemeslu dēļ, bet kuri tāpat piedalījās ebreju glābšanā, atbalstīja un organizēja viņu slēpšanu. I. Ivanova pastāstīja par Liepājas fotogrāfu Leonu Bečali, kurš izmitinājis četrus cilvēkus savā fotolaboratorijā tikmēr, kamēr viņiem bija izveidota pastāvīgāka slēptuve pie citiem cilvēkiem. Tomēr L. Bečalim goda tituls piešķirts nav, “jo neesot tiešo pierādījumu”. “Tāpēc – lūdzam pēctečus, kuri zina, kuriem ir kāda informācija par ebreju glābējiem, pieteikties mums – Liepājas ebreju kopienā. Mēs būsim pateicīgi par ikvienu ziņu un pierādījumu. Varbūt ir saglabājušies kādi dokumenti, pieraksti, vēstules, dienasgrāmatas vai fotogrāfijas. Jaunās paaudzes pārstāvjus, kurus interesē vēsture, aicinām pieteikties mūsu muzejā praksē, varbūt arī izdodas kāds jauns pētījums,” mudina un rosina I. Ivanova, pārdomājot: “Kāpēc paši latvieši nekad nerunā par to, nelepojas par viņiem? Viņi taču ir latviešu tautas pērles. Jo – jebkura cilvēka būtība ir labestība. Jāiemūžina viņu, nevis slepkavu vārdi.”

Vienlaikus draudzes pārstāvji atzīst, ka jūtas pateicīgi, ka ir redzams – Šķēdes holokausta upuru memoriāls nav aizmirsts, to bieži apmeklē gan liepājnieki, gan pilsētas viesi. “Visiem cilvēkiem, kuri godina šo vietu, es gribu pateikties par cieņu un kopienas sajūtu,” saka I. Ivanova – viena no nedaudzajiem vēsturiskās Liepājas ebreju kopienas pēctečiem. Viņas vecākus izglāba liepājnieku Sedulu ģimene, “Taisnie starp tautām” Johanna un Roberts Seduli.

Uzziņai

Svētdien, 9. jūlijā, pulksten 12 no Liepājas ebreju draudzes nama Kungu ielā 21 aties autobuss uz holokausta upuru piemiņas memoriālu Šķēdē. Tur ap pulksten 12.20 notiks ebreju glābēju piemiņas ceremonija. Piemiņas brīdī draudze īpaši aicina piedalīties glābēju pēctečus un tuviniekus.