Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Trešdiena, 23. augusts

+16°C
Vējš: Z 5.6 m/s
Laika ziņas Liepājā

Vārdadiena: Ralfs, Valgudis, Vitālijs

Pieminēs 1949. gada 25. marta deportācijas upurus  (1)

Atslēgvārdi politiski represētie | deportācijas

Foto: liepajniekiem.lv

25.martā pulksten 12 Liepājas muzeja ekspozīcijas „Liepāja okupāciju režīmos” Liepājas Politiski represēto kluba biedri tiksies ar jauniešiem, lai pieminētu 1949. gada 25. marta skaudros vēstures notikumus, portālam pavēstīja Liepājas muzeja vēsturniece Sandra Šēniņa.

Politiski represētie atcerēsies to dienu notikumus, kavēsies atmiņās par izsūtījumā pārdzīvoto un piedzīvoto, bet 15. vidusskolas 8.b klases audzēkņi savas audzinātājas Velgas Šolces vadībā būs sagatavojuši literāru kompozīciju veltītu represētajiem.

Tikšanās noslēgumā Liepājas Politiski represēto kluba biedri un jaunieši vienosies kopīgā dziedāšanā, nodziedot izsūtījumā sacerēto dziesmu “Kas tie tādi, kas dziedāja”.

Pulksten 13 Liepājas Politiski represēto kluba biedri ar autobusu dosies uz Tores staciju, lai pulksten 14 vietā, no kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.

Kā atceras viena no to laiku deportācijas upuriem Mudra Grīnberga, tad viņas ģimene 1949. gadā dzīvoja savā lauku saimniecībā Sakas ciema “Labmaizēs”.

Padomju vara šos strādīgos ļaudis bija pasludinājusi par kulakiem. Mudras tēvu arestēja 1949. gada sākumā. 25. marta naktī skaļi klauvēja arī pie viņas ģimenes mājas durvīm. Mudra atceras mātes stāstīto: “Mums “paveicās”, jo čekists ieteica ņemt līdzi šujmašīnu. Tā vēlāk noderēja Sibīrijā, kad mamma, lai nopelnītu iztikai, tur šuva vietējām sibīrietēm kleitas.”

Tajā drausmīgajā naktī Mudrai – vēl mazam zīdainītim, viņas māmiņai, vectētiņam un vecmāmiņai sākās moku un sāpju ceļš. 1949. gada 11. maijā Sibīrijā piedzima Mudras māsiņa.

Līdzīgi kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni.

Tāds liktenis bija lemts arī 2651 Liepājas un tās apkārtnes iedzīvotājam.

  • Komentāri (1)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!