Sestdiena, 27. aprīlis Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Pieminēs 1949. gada 25. marta deportācijas upurus

Pieminēs 1949. gada 25. marta deportācijas upurus
Foto: Publicitātes
20.03.2015 15:58

liepajniekiem.lv

Pieminot 1949. gada 25. marta
skaudros notikumus, 25. martā pulksten 11:30 Liepājas muzeja
ekspozīcijas “Liepāja okupāciju režīmos” telpās kopā pulcēsies
Liepājas Politiski represēto kluba biedri, portālam pastāstīja Liepājas muzeja galvenā speciāliste Sandra Šēniņa.

Politiski
represētie atcerēsies to dienu notikumus, kavēsies atmiņās par izsūtījumā
pārdzīvoto un piedzīvoto. Savukārt Liepājas 15. vidusskolas audzēkņi
skolotāju Maijas Neimanes, Velgas Tolces un Ivetas Loginas vadībā politiski
represētajiem sagatavojuši literāri muzikālu veltījumu.

Pulksten 13:00 ar autobusu represētie dosies uz Tores staciju, lai pulksten 14:00 vietā, no
kuras liepājniekiem sākās sāpju un moku ceļš, godinātu represiju upurus.


atceras viena no to laiku deportācijas upuriem Velta Blauzde, tad viņas ģimene
1949. gadā dzīvoja mierīgu dzīvi savās lauku mājās, un ģimenei ne prātā
neienāca, ka naktī pie viņiem var ierasties bruņoti vīri.

Velta
gan atzīst, ka viņas tēvs, runājot šodienas valodā, bija “lecīgs”, viņš nepiekrita jaunajiem noteikumiem un neskaitāmajiem
nodokļiem un nodevām tā saucamajai jaunajai padomju valstij. Atceroties to
dienu šausmīgos notikumus, Velta Blauzde stāsta: “Ienāca mūsu mājās bruņoti
vīri. Viens nostājās pie durvīm, citi sagāja istabā. Man, nepieredzējušai lauku
meitenei, sajūta bija – tūlīt vedīs uz mežu un nošaus.”

Uz
jautājumu – ko tu šodien teiktu cilvēkiem brīvajā Latvijā, Velta Blauzde ir
nelokāma: “Nemeklēsim laimi tik ātri izzūdošajās mantiskajās vērtībās svešās
zemēs. Mēs, represētie, kaut nepieņemti, kaut nospiesti uz ceļiem, bijām tik
laimīgi atgriezties savā Latvijā. Sargāsim un aizstāvēsim savu tēvu zemi un
augstu vērtēsim atgūto brīvību un neatkarību.”

Līdzīgi
kā 1941. gada 14. jūnija, tā arī 1949. gada 25. marta
deportācijas ir iecirtušas dziļu brūci Latvijas un latviešu tautas 20. gadsimta
vēsturē. Vairāk kā 10 000 ģimeņu (42 149 cilvēki) agrā marta rītā pēkšņi tika
izrautas no mājām, aizvestas tūkstošiem kilometru tālu, lai pēc izsūtīšanas
organizētāju ieceres nekad vairs neredzētu dzimteni. Tāds liktenis bija lemts
arī 2651 Liepājas un apkārtnes iedzīvotājam.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz