Svētdien, 5. jūlijā, pulksten 10 Liepājas Ebreju draudzes pārstāvji dosies uz piemiņas memoriālu Šķēdē, lai godinātu savu Otrā pasaules kara laikā nomocīto tautiešu piemiņu, informēja draudzes pārstāve Ilana Ivanova.

I. Ivanova pastāstīja, ka speciāls transports netiks organizēts, katrs uz piemiņas vietu dosies ar savu automašīnu.

Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu atzīmē, atceroties 1941. gada notikumus, kad 4. jūlijā nacistu atbalstītāji nodedzināja Lielo Horālo sinagogu Rīgā, Gogoļa ielā, kopā ar lūgšanas namā esošajiem cilvēkiem.

2005. gadā memoriālu Otrajā pasaules karā nogalināto aptuveni 7000 Liepājas ebreju piemiņai atklāja Liepājā, Šķēdes kāpās, kur jau 1941. gadā pēc iebrukuma Latvijas teritorijā nacisti sāka slepkavot ebreju tautības ļaudis, padomju karagūstekņus, komunistus un citus nacistu varai netīkamus cilvēkus.

“Pēdējais, ko kaili izģērbtie cilvēki saskatīja, varēja būt jūra.
Līķu bedre bija izrakta tuvu krastam. “Upuri kliedza, vaimanāja,
raudāja, krita ceļos benžu priekšā, lūdzot saudzēt viņu dzīvību.
Viņus nostādīja gar grāvja malu, ar seju pret jūru. (..) Mātēm lika
turēt savus bērnus, paceltus uz pleciem – viens šāvējs varēja
mērķēt uz māti, otrs – uz bērnu,” – tā grāmatā “Holokausts vācu
okupētajā Latvijā” vēsturnieks Andrievs Ezergailis pēc aculiecinieku redzētā apraksta Liepājas ebreju iznīcināšanu Šķēdes kāpās.

Liepājas ebreji godina ne tikai savus bojāgājušos tautiešus, bet arī tos cilvēkus, kas pašaizliedzīgi, zinot, ka par to draud nāvessods, glāba ebrejus no iznīcības. Piemēram, jūnijā par Ebreju draudzes saziedotajiem līdzekļiem tika uzstādīts kapa piemineklis liepājniekam Jānim Arvīdam Sproģim, kurš kara laikā slēpis un uzturējis divus savus draugus – ebrejus.

 Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”