liepajniekiem.lv
Gadījums, kad zināmās shēmas neder
“Viņa ir ļoti draudzīga un pieradināta – ļauj bērniem sevi barot no rokas, glaudīt un pat sēž viņiem blakus. No zemes maizi nelasa, bet uzmanīgi paņem ēdienu no rokas.
Neizskatās savainota, taču arī nav tipiska savvaļas vārna – visdrīzāk augusi cilvēku aprūpē vai izkritusi no ligzdas un pieradusi pie kontakta ar cilvēkiem,” vēsta sieviete.
Dzīvnieku patversme “Lauvas sirds”, ar kuru sākotnēji sazinājusies, lai palīdzētu putnam, sākotnēji norādījusi, ka putnu nevarot uzņemt, jo nav redzami savainots.
Vienlaikus patversmes vadītāja Anna Briede pēc putna uzvedības apraksta spriedusi, ka vārna ir pieradināta.
Sieviete sarakstē ar portālu piekrīt, ka putnam jādzīvo savvaļā un pēc dabas likumiem, tomēr šajā gadījumā neder visas aprakstītās shēmas, kā cilvēkam jārīkojas, ja sastopas ar savvaļas dzīvnieku vai putnu.
Proti, ja ir redzami savainojumi vai dzīvnieks ir slims, par dzīvo radību ir jāziņo pašvaldībai, ja dzīvnieks nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī un no situācijas pats nespēj izkļūt, tā ir Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kompetence.
Bet, ja atrod daudz mirušu dzīvnieku vai putnu, tad jāinformē Pārtikas un veterinārais dienests.
“Taču šāds putns nav drošībā savvaļā, īpaši bērnu rotaļu laukumā, – viņš netiek galā pat ar barošanos un var kļūt par upuri,”
satraukumu pauda liepājniece.
Kā un ko darīt, ja spārnainis pats par sevi pilnvērtīgi nespēj parūpēties, ja ir atkarīgs no cilvēka rūpēm?
Dabas aizsardzības likumā ir norādīts, ka pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā.
Neveicināt pieradināšanu
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) ik gadu piekodina, ka savvaļas dzīvniekiem palīdzība nepieciešama tikai tad, ja tie atrodas bezpalīdzīgā stāvoklī – ja ir redzami savainoti vai izrāda veselības problēmas, dzīvnieks ir iesprostots vai ir skaidri zināms, ka mazulis ir zaudējis vecākus.
“Cilvēki bieži vien domā, ka viņi izdarīs labu darbu, notverot kāda dzīvnieka mazuli. Diemžēl tā nav.
Nezināšanas dēļ cilvēks no labdara kļūst par kaitnieku. Citreiz mazo, no ligzdas izmesto putnēnu, lai kā sāp sirds, ir jāatstāj turpat zemē. Daba zina, ko dara. Putnu mamma izvēlas neaudzināt tikai tos mazuļus, par kuriem skaidri zina: viņi vienalga nevarēs izdzīvot.
Palīdzība ir jāsniedz tikai ievainotam un slimam dzīvniekam, arī savvaļā mītošam. Ja nepieciešams, jāpieaicina praktizējošs veterinārārsts,” komentējot konkrēto situāciju, atgādina Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece-Liepiņa.
Ar pašvaldības policijas starpniecību tomēr atsūtīti patversmes dzīvnieku ķērāji. Novērtēts, ka putnam ir nevienmērīgi spārni.
“Domājam, varbūt pati savainojusies, vai nu nevar, vai vēl neprot lidot,”
saka putna glābēja.
Putns pēc tam nogādāts patversmē dzīvnieku ārsta apskatei.
Ziņotāja ceturtdien pavēstīja, ka putns ir vesels, bet ne lidotspējīgs, informējot, ka iepriekš citu cilvēku pieradinātajam putnam atrasta pēc noteikumiem atbilstoša mājvieta.
DAP Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts Rihards Miķelsons piekrīt, ja putns bijis cilvēku pieradināts, bijis to aprūpē un kļuvis atkarīgs no cilvēka, tāds vairs dabā nespēj parūpēties par sevi.
“Tā ir cietsirdīga izturēšanās, jo jau pieradināts dzīvnieks atgriezts vidē, kurā nespēj vairs pats izdzīvot.”
To var salīdzināt ar suņa vai kaķa izmešanu uz ielas. “Līdzīgi kā uz ielām, kolonijās, pēkšņi uzrodas ļoti draudzīgi kaķi,” salīdzina A. Briede.
“Putns ir ļoti komunikabls. Tā neuzvedas vienkārši piebarots, vesels putns, dzīvojot dabiskajos apstākļos, – viņu nevar noķert. Šis ir bijis ciešā saskarē ar cilvēku,” apstiprina A. Briede.
R. Miķelsons arī norāda, ka, ja gadījumā tomēr cilvēka aprūpē nonācis savainots putns, jādara viss iespējamais, lai tas pēc tam spētu atgriezties savā dzīves vidē.
“Jārada būtu tādi apstākļi, ka putns saņem rehabilitāciju, un, tiklīdz ir vesels, viņš jāatgriež dabā. Ja visu izdara pareizi, tad nevajadzētu būt grūtībām un problēmām.”
Respektīvi, nevajadzētu veicināt pieradināšanu, tādēļ šādos gadījumos būtu nepieciešama vetārsta vai kāda cita profesionāļa uzraudzība, vismaz konsultācija.
DAP iesaka: ja savainotais putns nespēs atgriezties dabā, tomēr meklēt alternatīvas, piemēram, sameklēt kādu “dzīvnieku pansionātu”, patversmi, zoodārzu, kam ir atļauja turēšanai un kas sniegs atbilstošo aprūpi.
Taču ne visām šīm vietām var būt iespējas uzņemt šos putnus, jo arī tiem ir jānodrošina atbilstoši apstākļi, kā arī katrs prasa rūpes.
Vārnveidīgie putni ir no tiem, kurus izņēmuma gadījumos var turēt nebrīvē, taču ir nepieciešams saņemt atļauju. Tā kā vārna ir medījamais dzīvnieks, atļauja jāprasa Valsts meža dienestam (VMD).
Lai saņemtu atļauju vārnas turēšanai nebrīvē, nepieciešams vērsties tuvākajā VMD struktūrvienībā ar iesniegumu, kurā norādīts turēšanas pamatojums un turēšanas vieta.
Tāpat jānorāda, kur plāno dzīvnieku iegūt, skaidro VMD Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Pēc iesnieguma izskatīšanas, ja netiks konstatēta neatbilstība dzīvnieku aizsardzību un labturību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, VMD izsniegs atļauju dzīvnieka turēšanai nebrīvē.
Dzīvnieka turēšanā nepieciešams ievērot dzīvnieku aizsardzības un labturības prasības, ko nosaka “Mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības noteikumi”.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
