Baltijas jūrā aizvien lielāka
teritorija top dzīvībai nepiemērota. Piesārņojumu tajā rada ne vien
lauksaimniecībā izmantotie mēslojumi, bet arī mājsaimniecībās lietotie
mazgāšanas līdzekļi, no kuriem ikdienā iespējams arī izvairīties.

Var izvairīties no fosfātiem

Viena
no lielākajām problēmām, kas raksturīga Baltijas jūrai ir eitrofikācija. Jūra
ir pārsātināta ar barības vielām, kas rada dažādu augu un aļģu augšanu. Aļģu
ziedēšana var izraisīt gan nepatīkamas smakas, gan padarīt ūdeni nepiemērotu
peldēšanai.

Tomēr būtiskākais kaitējums, ko šis process
nodara jūrai ir milzīgs skābekļa patēriņš, kas jūru padara par dzīvei
nepiemērotu vidi visdažādākajiem tās iemītniekiem. “Galvenais iemesls tam ir
organiskā piesārņojuma ieplūšana jūrā. Lielākā daļa piesārņojuma nāk no
lauksaimniecības, satiksmes, rūpniecības, municipāliem notekūdeņiem un
kuģošanas. Katru gadu Baltijas jūrā nonāk aptuveni miljons tonnu slāpekļa un
35 000 tonnu fosfora,” vēsta Pasaules dabas
fonda sniegtā informācija. Vislielāko kaitējumu jūras ekosistēmai nodara
lauksaimniecībā izmantotās ķimikālijas, kas no augsnes nonāk ūdenī.

Tomēr
būtiski slāpekļa koncentrāciju jūras ūdenī palielina arī mājsaimniecībās
izmantotie ķīmiskie mazgāšanas līdzekļi. Tie satur fosfātus, ko izmanto ūdens
cietības mazināšanai. Nereti notekūdeņu sistēmās tos nav iespējams pilnvērtīgi
attīrīt, un nevēlamie ķīmiskie savienojumi nonāk jūrā. Lai izvairītos no tā,
vēlams ikdienā izvēlēties mazgāšanas līdzekļus – galvenokārt veļas pulverus un
trauku mazgāšanas līdzekļus – kas nesatur fosfātus.

Tādejādi
ikviens iedzīvotājs var samazināt piesārņojuma apjomu, izvēloties dabai
draudzīgākus tīrīšanas līdzekļus.

Akmeņi no kalna sākuši
velties

Pagājušajā
gadā Pasaules dabas fonds sāka īstenot Baltijas jūras glābšanas kampaņu
“Spēks ir tīrā jūrā”, aicinot aizdomāties par pieaugošo piesārņojuma
līmeni. “Liela daļa
Baltijas jūras ir mirusi – tajā pārmērīgi savairojušās aļģes un jūra strauji
kļūst par dzīvībai nepiemērotu vidi. To izraisa pārmērīgs piesārņojums.
Aptuveni 20% piesārņojuma rada mājsaimniecību notekūdeņi un tajos esošie
fosfāti, taču gandrīz 60% piesārņojuma rodas zemes apsaimniekošanas procesā,” uzsvēra kampaņas rīkotāji.

Akcijas
ietvaros Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim tika iesniegta arī petīcija
“Par tīru un dzīvu Baltijas jūru – balsoju par”, kas aicināja valdību
veidot videi draudzīgāku lauksaimniecības politiku. Līdz šim brīdim petīciju ir
parakstījuši jau 3752 cilvēki, kas ir nedaudz vairāk kā trešā daļa no
nepieciešamajiem parakstiem, vēsta informācija Pasaules dabas fonda mājas lapā.

Vaicāts
par kampaņas rezultātiem viens no tās īstenotājiem, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un
saldūdens programmas vadītājs Ingus Purgailis atbild, ka kampaņa bijusi
veiksmīga. “Gribētos, protams, daudz vairāk, bet viss ir jāiekustina,
kamēr akmeņi sāk velties no kalna,” saka fonda pārstāvis.