Viņš norādīja, ka ir ārpus valdības un viņam informācija par situāciju Inčukalna gāzes krātuvē ir tikai no masu medijiem. 

“Man nav informācijas par reālo pieejamo dabasgāzes apjomu krātuvē. To, ko es zinu, ka ne visi siltumapgādes uzņēmumi ir nodrošinājušies ar resursiem tieši naudas trūkuma dēļ. Politiski ir jārūpējas, lai tas tā nebūtu,” teica Pīlēns.

Viņaprāt, ir arī svarīgi, lai krīzes dēļ neapstājas kādas tautsaimniecības komponentes. Šogad inflācijas dēļ Valsts kase pildoties labi, taču naudas pirktspēja nākamgad jau būs pavisam cita. 

“Ja inflācija aug un tautsaimniecība krīt, man ir lielas bažas, ka tad tiešām būs grūta izeja no šīs situācijas. Mēs uzņēmējdarbībā analizējam katru siltuma avotu, tā jaudas, diversifikācijas iespējas, pārejam uz citiem siltuma nesējiem, saprotot, ka industrija noteikti nebūs prioritāte pirms pansionātiem, skolām, mājokļiem,” skaidroja Pīlēns.

Tādēļ svarīgi ir saprast, vai krīzes situācijā jau šobrīd nav iespējams vienoties par maksimālo piegādājamo temperatūru, kur to pieļauj situācija, piemēram, dzīvojamajam fondam, biroja ēkām u.c.

Eiropas direktīva nosakot par 15% samazināt dabasgāzes patēriņu Eiropas Savienībā. “Nevar tikai vicināt direktīvas karogu un reāli neko nedarīt. Ir savlaicīgi jādod signāli tautsaimniecībai, sociālajai sfērai, negaidot 1.oktobri. Tostarp izveidojot enerģijas valsts monopoluzņēmumu virspeļņas pārdali par labu patērētājam sociālajā un tautsaimniecības sektoros. Vajadzētu tagad pataupīt, lai varētu izvilkt februāri, martu, aprīli, kad būs visgrūtāk, arī sociālā jomā,” uzsvēra Pīlēns.

Ja oktobrī gaidāmajās vēlēšanās “Apvienotais saraksts” iekļūs Saeimā, tad tas iespējamos sadarbības partnerus politiskais spēks vērtēs pēc to attieksmes pret karu Ukrainā, atzina “Apvienotā saraksta” kandidāts Uldis Pīlēns.

“Viena “sarkanā līnija”, kas ir fundamentāla, ir attieksme pret karu Ukrainā. Pie tam nevis formāla attieksme, bet saturiskā attieksme. Tas noteikti novelk līniju partijām, kas pēc būtības nav atbalstījušas Ukrainu, kuru lokā ir kandidāti, cilvēki, kas ir neviennozīmīgi izteikušies par karu,” uzsvēra Pīlēns.

Viņš norādīja, ka sadarbība nebūs iespējama, piemēram, ar tādām partijām kā “Saskaņa”.

Arī Aivara Lemberga faktors apgrūtinot sadarbību ar to veidojumu, kas esot paturējis “Zemnieku savienības” brendu, bet piesaistījis sociāldemokrātus. “Tā sanāk tāda “sarkano zemnieku savienība”,” bilda Pīlēns.

Tāpat “Apvienotais saraksts” nesadarbošoties ar Latvijas Krievu savienību, Ainārs Šleseru. 

Atkarībā no vēlēšanu rezultātiem pirmie partneri, ar ko minētais politiskais spēks runās par koalīcijas veidošanu, būs Nacionālā apvienība, kurai esot saprotama politika un vērtību sistēma. 

“Viņiem varbūt bieži vien pietrūkst menedžmenta kapacitātes, kas savukārt ir mums,” teica Pīlēns.

Savukārt, runājot par partiju “Progresīvie”, viņš to raksturoja kā “interesantu miksli”, kur ir galēji kreisa un nepieņemama ideoloģija komplektā ar teorētiski labu ierēdniecības kompetenci daļā no kandidātiem. 

“Man liekas, ka visi jaunībā esam bijuši kreisāki nekā pieredzes gados. Šī romantiskā pasaules pārveidošana caur revolucionārām idejām, protams, ir simpātiska, taču vienmēr ir beigusies utopiskā sociālismā,” skaidroja Pīlēns.

Viņš atzina, ka starp “Progresīvajiem” ir simpātiski cilvēki tādā ziņā, ka spēj artikulēt savas idejas, bet ir pieredzes trūkums.