Bizness beidzies

Saimnieks Jānis Pērkons apstiprina, ka daudzu iecienītā pirts Jelgavas ielā 38 A ir slēgta jau kopš pandēmijas sākuma. “To vairs vaļā nevēršu,” viņš saka noteiktā balsī. Un turpina: “Esmu jau cienījamos gados, pietiek! Cenas pamatīgi augušas malkai, ūdenim, elektrībai. Cik tad tagad pirts biļetei būtu jāmaksā? Kas pirktu?”

To, ka savā namā Jelgavas ielā varētu sākt uzņēmējdarbību un ierīkot publisku pirti, viņš izdomājis pirms gadiem divdesmit. “Ieliku tur savu sirdi un dvēseli. Iespējams, tieši tādēļ šī vieta ātri iemantoja atzinību, vēl joprojām satiktie klienti jautā, kad pirti atkal atvēršu,” atzīst sirmais kungs.

Nebūs pareizi domāt, ka uz šo iestādi pēc tīras miesas devās tikai un vienīgi mazturīgie, kuriem mājās nav ne siltā ūdens, ne kanalizācijas. Pēdējā laikā pilnā biļete par apmeklējumu maksājusi pat līdz 7 eiro. Pensionāriem piedāvāta atlaide.

Kā atceras saimnieks, bijuši pat tādi klienti, kuri savu iecienīto rituālu nav izlaiduši nevienu nedēļu.

Kāds vīrs ik sestdienu kā pirmais atnācis un kā pēdējais pirms slēgšanas aizgājis. Savu miesu šķīstīt uz Jelgavas ielu braukuši arī kungi lepnos auto. Satiktie Jelgavas ielas iedzīvotāji zina stāstīt, ka dažu brīdi vīri laiku vadījuši ne tikai mazgājoties, bet arī uztaisot dūšu ar kādu grādīgāku padzērienu. Palaikam kāds atdzesēties kārais pat pamanījies gandrīz pliks, tikai ar dvieli apjozies, iziet pagalmā vai pat uz ielas.

“Tā vairs nav un nevar būt, kā dzīvojām padomju laikos,” saka Jaunliepājas iedzīvotāja Maruta. Toreiz biļete par kopējās pirts apmeklējumu maksāja 18 kapeikas. Ja gribējās mazgāties atsevišķā dušas telpā – 30 kapeikas, bet pavisam lepni bija, ja samaksāja 50 kapeikas. Par šo cenu varēja izbaudīt pasēdēšanu vannā.

Interesējāmies Liepājas domes Sociālajā dienestā, vai tas, ka mikrorajonā vairs nav publiskās pirts, neuzliek pašvaldībai papildu pienākumu rūpēties par maznodrošinātajiem iedzīvotājiem.

Dienesta pārstāve Gunta Jākobsone paskaidro, ka bez maksas dušā vai vannā regulāri var nomazgāties pašvaldības pārziņā esošās veco ļaužu dzīvojamās mājas un sociālās dzīvojamās mājas (Flotes ielā 14) iemītnieki, kā arī tās personas, kas uzturas Sociālā dienesta Nakts patversmē.

Savukārt pārējās sociālās dzīvojamās mājās, kur katrā istabiņā ir duša vai vanna, iedzīvotāji mazgājas un par patērēto ūdeni maksā pēc kopējā tarifa. “Publisko pirts pakalpojumu nodrošināšana joprojām ir uzņēmēju ziņā,” viņa informē.

Ir vīriešu dienas un sieviešu dienas

Vai Jelgavas ielas pirts aizvēršana ir publisko mazgāšanās vietu ēras beigas pilsētā? Nē, izrādās, ka viena tāda Liepājā vēl darbojas. Pirtij nosaukumu “Lācis” jeb “Lāču pirts” devuši paši iedzīvotāji. Visticamāk tādēļ, ka blakus namam stāv vides objekts ar lāču figūrām.

Vladislavs Bruļovs ir pirts pārvaldnieks un pastāsta, ka tagad apskatāmie lāči tapuši, apvienojot divus atsevišķus objektus, kurus Bruļovu ģimene pirms kādiem gadiem trīsdesmit tepat Liepājā nopirkusi un paglābusi no iznīcināšanas.

Pirtī vienlaikus var mazgāties 20 cilvēki. Pašlaik (vasarā) ceturtdienas ir sieviešu, bet piektdienas un sesdienas – vīriešu dienas.

V. Bruļovs stāsta: “Maijā cenu par apmeklējumu paaugstinājām. Klienti nesūdzas, jo visi jau saprot, ka tas bija neizbēgami. Tagad pilna biļete maksā 10 eiro. Pensionāriem par eiro lētāk, bērniem jāmaksā 5 eiro, bet tie, kas vēl nav sasnieguši septiņu gadu vecumu, ar kādu no vecākiem var mazgāties par brīvu. Ūdeni sildām ar gāzi, bet pašu pirti kurinām tikai un vienīgi ar malku. Pēdējā pusgada laikā cena malkai paaugstinājusies uz pusi.”

Tā kā “Lāču pirts” ir publiska, tajā regulāri pārbaudes veic dažādas kontrolējošās institūcijas, ugunsdzēsējus ieskaitot.

Dienās, kad pirti atver apmeklētājiem, to sāk kurināt jau trīs vai četras stundas pirms durvju atslēgšanas, lai jau pirmajiem klientiem pērtuve būtu uzsilusi līdz 100 grādiem.

Vīriešu dienās uzturot temperatūru pat līdz 120 grādiem.

Ir klienti, kuri nāk ar savām slotām, bet daļa tās iegādājas uz vietas. Par varītēm nevienu ārā nedzenot, bet atļautais uzturēšanās ilgums “Lāču pirtī” ir trīs stundas. Ja nu kāds ūdens un pēršanās priekus grib baudīt tikai savas ģimenes un draugu lokā, tad var noīrēt atsevišķu pirtiņu ar atsevišķām telpām un baseinu.

“Nevaru teikt, ka tagad mums ir daudz vairāk klientu nekā pirms diviem ar pusi gadiem, kad vēl bija atvērta pirts Jelgavas ielā,” komentē Vladislavs. “Pamazām klienti mainās. Pārsvarā pie mums nāk pieauguši ļaudis cienījamos gados. Viņi pirts apmeklējumu uztver kā patīkamu rituālu veselības uzturēšanai. Varbūt tikai kādi pieci procenti no visiem ir jauniešu vecumā. Protams, izveidojies arī stabils klientu loks, kuri obligāti ierodas reizi nedēļā. Saglabājam tradīciju un vienmēr strādājam arī 31. decembrī,” pirtnieks pastāsta.

Vasarā apmeklētāju skaits samazinoties, jo tad daļa klientu pievēršas saviem dārziem un pat nedzīvo pilsētā, bet ziemā pieprasījums atkal pieaugot.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.