Maiznīcas “Priekule” “Aļļu rupjmaize” esot nopirkta šī gada aprīlī. Uz iepakojuma ir uzlīmīte ar realizācijas laiku – 19.aprīlis. Maize nepamanīta gulējusi ledusskapī, kuru sieviete atverot reti, jo tur glabājas konservi. “Domāju, kas tur tāds? Izvelku šo maizi. Jau tad bija sazin cik mēneši pagājuši,” viņa stāsta.

Ā. Bulgaka-Jacēviča nolēmusi speciāli atstāt maizi ārā eksperimentam.

“Pusotra mēneša tagad man tas puskukulis stāv ārpus ledusskapja un tam nav nekādas vainas. Turu lielā karstumā, bet ne par kapeiku nav izmainījies. Neviena pumpa, neviens pelējums.

Tad iedomājieties, ko mēs ēdam! Tas ir kaut kas traks!” viņa ir sašutusi.

Kundze pati cepot maizi un nu solās veikalā vispār to vairs neiegādāties. Pašceptajai maizei jau trešajā dienā metoties pelējums, tāpēc viņa apšaubot, vai uz Priekules maiznīcas etiķetes norādītas visas sastāvdaļas. “”Aļļu” maizi ļoti izpērk, es vienmēr skrēju klupdama krizdama, lai dabūtu, jo tā bija garšīga. Tāpēc nevaru nelikties ne zinis,” viņa uzsver.

“Aļļu” rupjmaizes sastāvā norādīti rudzu un kviešu milti, ūdens, cukurs, rudzu iesals, iesala ekstrakts (miežu iesals, mieži), pārtikas sāls, raugs, ķimenes, miltu apstrādes līdzeklis askorbīnskābe.

Maiznīcas “Priekule” vadītāja Zane Briķe skaidro, ka maize ledusskapī esot izžuvusi. “Ja tā ir visu mitrumu atdevusi, domāju, ka pelējumam tur nav ko pelēt. Pelējums ir spora, kas lidinās gaisā. Ja nav mitruma un siltuma, sporu nav, pelējums nerodas. Izkaltusi maize kādu laiku var arī nepelēt,” viņa norāda.

Pēc Z. Briķes teiktā, ceptuvē maizes produkcijai neko tādu klāt neliekot, lai būtu jāuztraucas, ka nedrīkst ēst. “Viss, ko pievienojam, ir norādīts etiķetē sastāvdaļās. Ja jau mēs liktu klāt kaut ko, kas ļauj maizei ilgāk glabāties, tad nenorādītu uz iepakojuma ieteicamo realizācijas laiku piecas dienas. Nekas jau maizei nenotiek arī kādu dienu pēc tam, taču šajā laikā mēs garantējam kvalitāti,” saka uzņēmuma vadītāja.