Neskaitu, tikai maksāju

Liepājniekam Jānim kredītu jūgs nav svešs, vīrietis kredītā paņēmis automašīnu, remontējis māju un uzlicis arī saules baterijas. ”Visu centāmies darīt tā, lai ekonomētu naudu. No ekonomijas gan beigās čuš vien sanāca.

Jauno automobili paņēmām pagājušajā gadā. Kredītmaksājums bija 312 eiro, mainījās euribors, mēneša maksājums uzlēca līdz 350 eiro, kā minimums 40 eiro klāt. Šobrīd maksājums jau ir sasniedzis 372 eiro,” klāsta vīrietis.

Jānis gan atzīst, ka pārāk sūdzēties nevar, jo strādājot par tālbraucēju šoferi vācu kompānijā, kur nopelnot pienācīgi, arī sieva strādājot labi algotu darbu, bērni izauguši, un galus kopā savilkt pagaidām varot, tomēr pastāsta par vēl kādu viņam neizprotamu lietu.

”Tikko kā uzlikām saules paneļus mājai, ar valsts atbalstu. Bijām tik priecīgi – rēķins pa nullēm, nekas klāt nav jāmaksā! Tomēr viss nebija tik vienkārši, mums pieprasīja uzlikt jaudīgāku drošinātāju.

Mums bija 20 ampēri, bet vajadzēja uzlikt 32 ampērus. Uzlikām, bija jāmaksā 13 eiro mēnesī. Cēlās euribori, un bija jāmaksā 44 eiro mēnesī, tagad jau 50 eiro. Elektroenerģijas patēriņš mums ir nulle, nezinu, kas ir tas, par ko mums jāmaksā vairāk un vairāk.

Rupji rēķinot, ja es maksāšu četrus piecus gadus pa 50 eiro, būšu atmaksājis to daļu, ko valsts mums it kā iedeva atbalstam.

Kāpēc tad īsti liek saules baterijas? Pirmkārt, lai būtu lētāk, otrkārt, lai ar to pelnītu naudu. Šobrīd mums ir 5000 kW uzkrājums, tie nav dzēsušies. Kur tie paliks, es nezinu,” vīrietis ir neizpratnē.

”Mājas remontam ņemtais kredīts arī palielinājies, bet, godīgi sakot, es vairs pat neskaitu, tikai maksāju. Nav jau variantu! Vienam kredītam maksājums ir 97 eiro un procenti – 80 eiro, to kredītu būšu atmaksājis dubulti. “Swedbankā” jūtos kā zelta klients. Nezinu, cik tālu tas viss ies un kā pārējie kredītņēmēji to risinās.

Ģimenē ir cilvēki, kas plāno atteikties no nesen iegādāta auto, lai nosegtu dzīvokļa kredītu. Pats pagaidām vēl neesmu domājis atteikties no mašīnas, kā nekā veco auto 5000 eiro vērtībā atdevu kā pirmo iemaksu. Ja atteiktos no šīs, nāktos zaudēt arī to.

Galējā situācijā iztirgotu visu, kas man ir, un brauktu dzīvot uz Vāciju, tādu variantu arī neizslēdzu.

Valsts vienkārši piespiež cilvēkus kaut kā izdzīvot, ja ne gluži zagt, tad braukt prom no valsts. Kamēr valdības vai valsts nostāja nemainīsies, pieļauju, ka šāds pieaugums varētu sekot arī turpmāk. Saprastu, ja mums būtu lielas algas, sociālās iemaksas, garantijas, – tad būtu cita runa. Ārzemju investoriem, kuriem šīs bankas pieder, par latviešiem ir vienalga, bet vismaz mūsu valdība varētu vienaldzīgi uz to nenoskatīties,” pārdomās dalās liepājnieks.

Viena māja pa divu cenu

Laima ar ģimeni, kurā aug divi skolas vecuma bērni, ilgu laiku meklēja plašāku dzīvesvietu, līdz abi ar vīru nolēma iegādāties māju. Izvērtējot kopējos ienākumus un iespējas segt kredītu, pagājušā gada vasarā viņi iegādājās jaunceltni Liepājas tuvumā.

Kredīta maksājums tobrīd bija 590 eiro. ”Rēķinājāmies, ka 600 eiro pret kopējo budžetu ir summa, ko varēsim ilgtermiņā maksāt, jo papildus ir vēl citi tēriņi un saistības. Stāsta bēdīgā daļa ir tā, ka ik pēc trim mēnešiem kredītmaksājuma summa pieauga par 50 līdz 80 eiro. Šobrīd maksājam 940 eiro. Ja pirmajā mēnesī euribors bija 1,75%, tad šobrīd tas ir uzkāpis līdz 5,34%,” atklāj Laima.

Viņa atzīst, ka ilgi par šo visu neesot spējusi runāt bez kamola kaklā, tomēr piekrīt dalīties pieredzē.

Lai kaut kā izdzīvotu šo laiku, ģimene izmanto bankas piedāvātās kredītbrīvdienas. ”Māja ir jāapsaimnieko, granulas jāpērk, nāk rudens, ziema. Ņemot bankas brīvdienas, procenti jāmaksā tāpat, un tie veido summas lielāko daļu. Mums tie ir 700 eiro. Tad jūs varat parēķināt, cik liela ir tīrā kredītmaksājuma summa.”

Sieviete atzīst, ka ir nedaudz apvainojušies arī uz pašu banku. Kad slēguši hipotekārā kredīta līgumu, bankas darbiniece minējusi, ka Euribor griesti būšot līdz 900 eiro. ”Tie tiešām bija viņas vārdi. Tagad, kad summa ir izaugusi līdz šādam apmēram, devāmies uz banku runāt, kā tad īsti ir.

Saņēmām atbildi, ka nevienam šādu griestu nav, jo euribors var celties vēl un vēl.

Kur tad mēs liksimies? Es nezinu. Iepriekšējo dzīvokli pārdevām, lai būtu pirmā iemaksa.”

Kredīts, ko Laimas ģimene mājas iegādei ņēma, bija 170 tūkstoši eiro, atmaksa ar procentiem – 250 tūkstoši eiro, taču šobrīd, ņemot vērā Euribor kāpumu, tie jau ir 400 tūkstoši eiro. ”Mēs būtu varējuši nopirkt divas mājas,” sieviete ar rūgtumu balsī saka.

Kredīta maksājums neesot vienīgais, kas nāk mājai līdzi. ”Vēl ir mājas apdrošināšana, apsardze, kredītņēmēja dzīvības apdrošināšana, komunālie maksājumi. Ievācoties mājā, te bija plikas sienas, tāpat ņēmām nelielu kredītu mājas iekārtošanai, dārza labiekārtošanas lietām un citiem sīkumiem, šobrīd domājam par kredītu apvienošanu vai samazināšanu.

Abi bērni vēl ir skolēni, arī viņiem ir savas vajadzības. Ķepurojamies, kā varam, meklējam papildu darba iespējas, prasām draugiem, vai viņiem nav zināms kāds darbiņš. Ja visi striķi trūks, risinājums būs ārzemes – Vācija, Anglija, Norvēģija, Zviedrija. Bet ko citu lai dara? Variantu jau nav.

Jā, ir reizes, kad salūztam, izraudamies, novērtējam, ka esam viens otram blakus šajā visā, tad cīnāmies tālāk. Dzīvojam te tikai gadu, bet mums šī nav vienkārši ēka, tā ir mūsu vieta, mūsu mājas. Ļoti, ļoti ceram, ka mūs kāds sadzirdēs,” stāsta Laima.

Bankas klientu grūtības nejūt

Kredīta maksājuma pieaugums ir tieši saistīts ar klientu kredīta apmēru, kā arī termiņu – jo kredīta summa lielāka un termiņš garāks, jo ietekme pamanāmāka, skaidro “Swedbank”.

“Kopumā redzam, ka vidēji kredīta maksājums pieaudzis par nedaudz vairāk kā 50 eiro mēnesī, kas pielīdzināms elektrības izmaksu pieaugumam pēc “Sadales tīklu” tarifu pārskatīšanas.

Turklāt jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā kopš Euribor likmes kāpuma, iedzīvotāju ienākumi arī strauji palielinājušies, ko apliecina klientu uzkrājumu apjoma stabilitāte. Tas izskaidro arī faktu, kādēļ kavētāju īpatsvars ir nevis pieaudzis, bet pat samazinājies,” klāsta AS “Swedbank” komunikācijas jomas vadītāja Lāsma Dzelme.

Tikmēr “SEB banka” norāda, ka tai nav statistikas par kredītu maksājumu pieaugumu, jo šos maksājumus veido divas daļas – pamatsummas un procentu maksājumi. “Turklāt juridiskās personas izmanto dažādus kredītu pakalpojumus un biežāk nekā privātpersonas izvēlas Euribor likmes ar dažādiem termiņiem, tas ir, sākot no trīs mēnešu Euribor un beidzot ar piecgadīgu likmi.

Līdz ar to ir klienti, kuriem vispār kredītu procentu maksājumi nav mainījušies, jo viņi izvēlējušies ilgtermiņa likmes.

Turklāt kredītu procentu likmes maiņas datumi katram klientam ir individuāli. Piemēram gan var minēt, ka trīs mēnešu Euribor likme augusta sākumā, salīdzinot ar pērnā gada augustu, augusi par aptuveni 3,5%, kas nozīmē, ka, piemēram, 100 tūkstošu eiro kredīta procentu maksājums gadā pieaudzis par 3500 eiro jeb nepilniem 200 eiro mēnesī.

Arī privātpersonu segmentā katrs gadījums ir individuāls, jo katram klientam būs atšķirīgs atmaksātās aizdevuma pamatsummas apmērs, atlikušais kredīta periods, kā arī citi faktori, piemēram, klients būs pieņēmis lēmumu mainīt pievienoto likmi uz sešu mēnešu vai trīs mēnešu Euribor likmi, kuras vērtība ir zemāka. Turklāt katrā gadījumā atšķirsies arī brīdis, kad stāsies spēkā jaunā Euribor likme un palielināsies procentu maksājums.

Visbiežāk kredīta līgumos par ”atskaites punktu” tiek izvēlēta diena, kurā kredīts tiek izsniegts, un bāzes procentu likme tiek mainīta atbilstoši izvēlētajam Euribor likmes termiņam – katrus trīs, sešus vai 12 mēnešus. Visi šie faktori ietekmē ikmēneša maksājumu,” stāsta “SEB bankas” uzņēmumu komunikācijas vadītāja Elīna Neimane.

Ne AS “Swedbank”, ne “SEB banka” pašreiz nejūtot, ka uzņēmumiem un privātpersonām būtu grūtības segt kredīta maksājumus, un

pieteikumu par saistību pārstrukturēšanu faktiski neesot.

E. Neimane: “Tajā pašā laikā ir diezgan liels pieprasījums pārskatīt bāzes (Euribor) likmes un nofiksēt tās uz ilgāku vai īsāku periodu (skatoties pēc katra klienta individuālās situācijas). Šādai pieteikumu plūsmai arī esam radījuši centralizētu risinājumu, kas nodrošina ātru bankas atbildi, izvērtējot katru pieteikumu individuāli.”

Daļa izvēlas nogaidīt

“Redzam, ka vairāku faktoru ietekmē tirgus aktivitāte sabremzējusies, tajā pašā laikā interese par mājokļa iegādi vai maiņu joprojām ir stabila, joprojām nemainīgas prioritātes – klienti labprāt izvēlas mazāku platību īpašumus, pievērš ļoti lielu vērību energoefektivitātes jautājumiem.

Uzņēmumu segmentā finansētais apmērs pieaug, taču redzam, ka likmes un būvniecības izmaksu sadārdzinājums ir ļoti sabremzējis daudzdzīvokļu māju renovācijas programmu un uzņēmumu vēlmi investēt ilgtermiņa projektos.

Vājā Skandināvijas un tagad jau arī Eiropas ekonomikas izaugsme arī liek uzņēmējiem būt piesardzīgiem un strauji nepaplašināt ražošanu. Aktivitāte ir liela līzinga un apgrozāmo līdzekļu finansējumā. Vidējie finanšu dati rāda, ka

uzņēmumi varētu aizņemties vairāk, un arī mēs esam gatavi aizdot vairāk ilgtspējīgiem projektiem,”

pauž “SEB bankas” pārstāve E. Neimane.

Savukārt ”Swedbank” pārstāve L. Dzelme skaidro: “Neziņa par Euribor turpmāko pieauguma tendenci un tā maksimālo robežu rada iedzīvotājos bažas par potenciālo maksājumu nākotnē, tādēļ aptuveni ceturtā daļa klientu pēc konsultācijas izvēlas nogaidīt ar darījuma slēgšanu un pavērot Euribor izmaiņas nākotnē.”

Arī sarunās ar uzņēmējiem šī banka redzot nelielu piesardzību, domājot par nākotnes plāniem un jaunām investīcijām.

“Pieņemam, ka, tiklīdz Euribor likmes kāpums apstāsies un ECB sniegs skaidru ziņu par tā necelšanu tuvākajā nākotnē, sagaidāma iedzīvotāju un uzņēmēju pārliecības atgriešanās un kreditēšanas apjomu pieaugums,” norāda L. Dzelme.

Banku apetīte jāmazina

Linda Matisone, Saeimas deputāte

Šobrīd bankas pelna ļoti daudz, un tām nav nekādas motivācijas kaut ko mainīt, lai pasargātu kredītņēmējus.

Saeimas nodokļu politikas darba grupā, kurā es darbojos, aktualizēts jautājums par banku virspeļņas nodokli, kas ir viens no instrumentiem, kā varētu šo banku apetīti mēģināt mazināt. Vēl svarīgi, lai bankas censtos sabalansēt savas un klientu intereses.

Viens no risinājumiem kredītņēmēju aizsardzībai būtu, ja bankas pārskatītu un nāktu pretī sabiedrībai, samazinot pievienoto procentu likmi, ko nosaka aizdevējs.

Procentu likmju pieaugumu īpaši izjūt tie, kas kredītu ņēmuši iepriekš.

Banka, izsniedzot kredītu, izvērtējusi un ņēmusi vērā klientu tā brīža ienākumus, bet tagad kredītņēmējiem automātiski pēc katra procentu likmes perioda, trim vai sešiem mēnešiem, maksātspēja samazinās.

No banku puses neesmu manījusi kādas indikācijas, ka tās klientiem gribētu nākt pretī, palīdzot risināt viņu izmaksu kāpumu. Taču politiskajā dienaskārtībā ir jautājums par to, ka bankām jāpaskatās, cik grūti klientiem ir ar kredītu un līzingu maksājumu segšanu.

Euribor likmes nemitīgā celšana būtībā grūž cilvēkus arvien lielākā parādu slogā. Pēdējā informācija liecina, ka Eiropas Centrālā banka atkal plāno paaugstināt Euribor likmes.

Šobrīd šķiet, ka ar mērķi slāpēt inflāciju liela daļu sabiedrības vienkārši tiks iedzīta nabadzībā.

Ja mēs šoreiz cilvēkiem nenāksim pretī un atkal domāsim tikai par bankām, kā tas bija 2009. gada krīzē, tad baidos, ka varam piedzīvot jaunu emigrācijas vilni.

Cilvēki būs vīlušies un vienkārši dosies prom no valsts, nespēdami apmaksāt kredītus.

Uzziņai

> Euribor – procentu likme, par kādu bankas Eiropā aizņemas naudu savā starpā. Šī likme ir vienota visā Eiropā. Atšķirīgs ir uzcenojums, kādu katra konkrētā banka tam nosaka.

> Euribor likme atstāj tiešu ietekmi uz ikmēneša kredītmaksājumu. Aizdevuma izmaksas procentu likmi iedala divās daļās, viena ir nemainīga, otra – mainīga. Nemainīgo procentu likmi nosaka aizdevējs, mainīgā jeb Euribor likme ir Eiropas Naudas tirgus institūta pārvaldīta likme, ko nevar ietekmēt ne aizņēmējs, ne aizdevējs.

> Lai cīnītos pret arvien pieaugošajām cenām, ECB pagājušā gada vasarā pirmoreiz 11 gadu laikā paaugstināja bāzes procentu likmes par 0,5%. Šogad likmes kāpušas vairākkārt, jaunās stājās spēkā augusta sākumā, pieaugot par 0,25%. Galvenā bāzes procentlikme paaugstināta līdz 4,25%.

Avots: aizdevums.lv

Uzziņai

> Latvijas monetārās finanšu iestādes, galvenokārt bankas, šogad pirmajos sešos mēnešos strādāja ar 335,9 miljonu eiro peļņu, kas ir par 2,6 reizēm vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā.

> AS “Swedbank” peļņa Latvijā šogad pirmajā pusgadā bija 131 miljons eiro, kas ir par 84 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā.

> SEB grupa šogad pirmajā pusgadā Latvijā guvusi peļņu 82,4 miljonu eiro apmērā. 2022. gada pirmajā pusgadā “SEB bankas” grupas peļņa Latvijā bija 45,3 miljoni eiro, bet pašas bankas peļņa bija 53,6 miljoni eiro.

> AS “Luminor Bank” pirmajā pusgadā nopelnījusi 113,4 miljonus eiro, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina bankas publiskotais finanšu pārskats.

Avots: Ziņu aģentūra LETA

​Es domāju tā: ​Vai esat ņēmis kredītu bankā?

​ Dzintra Līdaka – pensionāre:

​– Nē, nekad dzīvē. Cenšos iztikt ar to, kas man ir. Kā varu, tā dzīvoju. Šobrīd varbūt aizdomātos par kredīta ņemšanu tikai tad, ja es sadūšotos braukt ceļojumā apkārt pasaulei. Bet joks tāds, ka nezinu, vai no tā savā vecumā atgriezīšos!

Vija Štekerte – strādā:

– Aizņēmos no bankas, lai iegādātos automašīnu. Jā, procenti jāmaksā, bet šobrīd dzīvē nekas nav vienkārši. Arī bankām jādzīvo. Vēl daļa kredīta jāatmaksā. Tas gan tā ir, ka viegli kredītu paņemt, bet grūti atdot. Ļoti jāskaita līdzi, vai vispār varēsi atļauties aizņemties, un jārēķinās, ka jāatdod būs vairāk. Jāatdod būs obligāti, nekur nemuksi.

Krists Balodis – koka izstrādājumu dizaineris:

– Jā, protams. Kad ņēmu, diezin vai visu apdomāju. Sen viss atmaksāts. Kredītu vajag ņemt tad, ja tev ir konkrēts, labs plāns. Laba palīdzība no malas, tikai nevajag ņemt tērēšanai, bet ieguldīšanai. Ja man tagad būtu vajadzība, ņemtu. Procenti mani nemaz nebaida. Galvenais, lai ir skaidrs plāns, kur naudu likt.

Voldemārs Herbsts – pensionārs:

– Nu jau pirms daudziem gadiem mazliet aizņēmos, lai virtuvē uztaisītu remontu. Uz to pierunāja meita. Bankai atdevu par ceturtdaļu vairāk, nekā tā iedeva. Tiem, kas ņem kredītus, ļoti vajadzētu stingri ar galvu padomāt. Kā var kaut ko aizņemties, ja vari neatdot? Daudzi tik ķer un ņem, nedomājot, ka pašiem būs jāmaksā.

Klinta Barbaka – mamma un studente:

– Jā, reiz paņēmu patēriņa kredītu, lai aizbrauktu ceļojumā. Atdevu viegli. Šobrīd, ja aizņemtos, tad lai ieguldītu lietā, kas nesīs augļus, un vērtība augs. Ja tagad aizņemas, tad ieguldījumam jābūt tiešām vērtīgam. Ieteiktu ņemt studiju kredītu, jo šis ir labs laiks studijām labā augstskolā. Izglītības cena tikai aug.