Jūras svētkos Liepājā seno kuršu jūrasbraucēju tradīcijas celtas godā vairāk nekā jebkad. Vairāki desmiti laivu, kuteru, jahtu, plostu un pat kuģu sestdienas pievakarē sakūla putās Tirdzniecības kanālu un, skatītāju gaviļu pavadīti, iegāja vēsturē kā pašas pirmās Laivu un kuģu parādes dalībnieki.

Pēc CSDD reģistriem Liepājā esot ap 1800 laivu un mazizmēra kuģīšu, aktīvi viļņu šķēlēji no tiem esot kādi trīssimt. Tā kā potenciāls nākamajiem Jūras svētkiem ir. Kas šogad tikai noskatījās uz meijām, baloniem un karodziņiem greznoto peldlīdzekļu dižošanos, nākamgad varbūt sasparosies un startēs. Kuģi, kas ar kravām ierodas Liepājas ostā, svētku parādē bija spiesti palikt, tā sacīt, aiz borta, jo “Panamax” klases kuģi divu futbola laukumu platībā un ar vairāk nekā vienpadsmit metru iegrimi diemžēl nevar ienākt kanālā.

Gaidot parādes dalībnieku sastāšanos aiz Tramvaja tilta, skatītāji varēja uzzināt, kāpēc Jūras svētkus svinam tieši jūlija vidū. Svētku aizsākums bijis Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 20. – 30. gados. Jūlijs, saukts arī par bula laiku, zvejniekiem ir vistukšākais, jo zivis karstā laikā paslēpjas dziļākos ūdeņos. Tad nu brīvā laikā var svinēt svētkus. 

Muzicējot Jūras spēku orķestrim, Laivu un kuģu parādi ievadīja Liepājas ostas ūdens patruļas laiva. Peldlīdzekļu daudzveidība bija pārsteidzoša. Liepājas ezera flote, kas esot bijusi “sava republika” laikos, kas Liepājas ostā valdīja militāristi, kuri tikai stūrīti jūras bija atstājuši zvejniekiem, arī šodien izskatījās braša un koša. Īpašs svētku dalībnieks bija ūdens motosportists, starptautisku F-1 sacensību uz ūdens daudzkārtējs dalībnieks Mārtiņš Bergholcs. Tā vietā, lai dotos uz sacensībām Alūksnē, liepājnieks bija izvēlējies Jūras svētkos stūrēt vienu no četrām unikālām ātrumlaivām pasaulē, kurās ir vieta arī pasažierim.

Tad nu mazajiem bija jāpamūk pa kanāla malām, jo no jūras puses nāca lielie. Pa kuterim, pa zvejas kuģim un visbeidzot ostas flote. Ļoti iespaidīgi tuvumā izskatījās kuģi, kas parasti šķeļ daudz plašākus ūdeņus. Parādes vainagojums bija loču kuģis “Ausma”, vecākais Liepājas ostas darbinieks “Namejs”, kas palīdz vadīt kuģu manevrus, un velkonis “TAK-1”. Palielais kuģis, kurš spēj gan stumt, gan vilkt, ir apveltīts ar pārsteidzošu manevrētspēju. Iepriekš vērotās motorizēto plostu piruetes skatītājiem droši vien piemirsās, kad velkonis parādīja, kā spēj nodejot Jūras spēku orķestra spēlēto valsi. 

Portāls novēroja, ka pēc peldlīdzekļu parādes liela daļa Jūras svētku apmeklētāju jau devās mājup. Svētku noslēgums gan vēl bija priekšā – uz “Jūras skatuves” laukumā pie “Lielā dzintara” skanēja labi pazīstamās komponista Kārļa Lāča dziesmas no liepājnieku iemīļotā mūzikla “Pūt, vējiņi!”. 

Tās skanēja jaunās interpretācijās, no Liepājas teātra izrādes ar bargo mātes dziedājumu uz skatuves kāpa vienīgi Inese Kučinska. Skatītāju atzinību koncertā iemantoja arī Beāte Zviedre (Baiba), Rihards Mačanovskis (Uldis), Laura Grecka (Anda), Elīna Ose (Zane), Kārlis Saržants (Didzis) un Edgars Auniņs (Gatiņš). Kamerorķestri diriģēja Aigars Meri. 

“Zaļumballes diemžēl nav,” portālam teica daži liepājnieki. Viņuprāt, tā ir tradicionāla svētku sastāvdaļa, citur Zvejnieku svētkos balles notiek un labi iederētos arī Liepājā.

135Skatīt galeriju