Zēnu pirmie soļi uzņēmējdarbībā
Peldu ielā, ēnā pie kāda nama žoga, sēž divi mazi zēni. Katram priekšā galdiņš. Uz tā lapas ar viņu zīmējumiem un jau palietotas rotaļlietas.
"Kurzemes Vārds"
Pirms sarunas vienojamies, ka jaunākais, Grigorijs, ieies mājā, sameklēs mammu un pajautās, vai drīkstam brāļus nofotogrāfēt. Mazais atgriežas ar atbildi – drīkst!
Runīgāks ir Artūrs, vecākais no zēniem. Viņš pastāsta, ka paši izdomājuši, ka vasarā varētu šādi piepelnīties. Vēl viņiem esot divas māsas un viens brālis. Ir dienas, kad pienākot un kaut ko nopērkot vairāki garāmgājēji, tomēr lielākoties cilvēki tikai paskatoties un ejot prom.
Kad abiem paliekot pavisam garlaicīgi, ejot mājās. Ja kāds grib dot tikai naudiņu, vienmēr piedāvājot kaut ko noteikti paņemt pretī, piemēram, zīmējumu.
Uz jautājumu, kā abi tērē nopelnīto, atbilde skan: “Nopērkam kaut ko garšīgu. Saldējumu, šokolādi. Arī mammai nopirku šokolādi.”