”Šis tukšais rajons jau padomju laika pēdējā teritorijas plānojumā 1984. gadā bija iezīmēts kā rezerves teritorija dzīvojamās apbūves tālākai attīstībai,” pastāstīja U. Kaugurs.

Jauno plānojumu Liepājai izstrādāja pirms desmit gadiem. ”Pa vidu tam radās dažas ģeniālas idejas, ka tur varētu attīstīt ūdens atrakciju parku, kaut kādus kempingus. Tās paldies dievam vai diemžēl neguva nekādu piepildījumu,” viņš pauda.

Jaunajā teritorijas plānojumā ieviesa atļauto izmantošanu jauktai darījumu apbūvei, tomēr arī šajā plānā nav bijis reālu attīstības piedāvājumu.

Nākamajiem Liepājas attīstības posmiem aktuāls ir mājokļu jautājums. ”Šai tēmai veltītajā ideju hakatonā izkristalizējās doma, ka mums netrūkst kvadrātmetru uz iedzīvotāju, bet trūkst kvalitatīvu piedāvājumu un līdz ar to mājokļu tirgus stagnē,” norādīja galvenais arhitekts.

Cilvēki, kuri varētu atļauties pārcelties uz labāku mājokli, paliek dzīvot tādos, kādi viņiem ir. Tie, kam mājokļus visvairāk vajag, nevar tos atļauties kreditēšanas un būvniecības investīciju politikas dēļ valstī.

Plānojums ietver teritoriju pie pilsētas dienvidu robežas starp Pērkones kanālu un Baltijas jūru 25,4 hektāru platībā. Zemesgabals robežojas ar Vētru ielu ziemeļos un Dienvidu kapsētas teritoriju dienvidos, tā vidusdaļā atrodas Dienvidu forti.

Teritorija plānota atvērta, saglabājot pieeju vēsturiskajam mantojumam.

Lokālplānojuma pirmā redakcija paredz mazstāvu un daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju, kā arī pakalpojuma objektu būvniecību, vienlaikus nodrošinot rekreācijas iespējas tiešā mājokļu tuvumā saglabātajā Dienvidu fortu struktūrā, pastāstīja lokālplānojuma un vides pārskata izstrādātāja SIA ”Grupa93” pārstāves Klinta Alpe-Šulmane un Marita Nikmane.

Risinājumi izstrādāti sadarbībā ar dabas ekspertiem.

Kāpēc neplāno apbūvēt Zaļo birzi, kur pat deviņstāvu māja stāv nepabeigta, interesējās sanāksmes dalībnieks. U. Kaugurs skaidroja, ka teritoriju plānojumos ”sazīmētās mājiņas” allaž radot pārpratumus.

”Tie nav projekti, tas nenozīmē, ka tieši tādi klucīši tiks būvēti rīt no rīta. Teritorijas plānojuma uzdevums ir saprast, kas ir nepieciešams, kādi ir nosacījumi, lai rajonu varētu būvēt,” viņš norādīja.

Galvenais arhitekts piekrīt, ka vispirms vajadzētu apbūvēt vietas, kur apbūve jau uzsākta. Taču Zaļā birze palikusi tāda, kāda ir, jo beidzās padomju laiki ar toreizējo apbūves plānojumu. ”Iespējams, rajons sagaidīs tālākas attīstības scenārijus,” viņš teica.

Savukārt Klaipēdas ielas gala plānojumu pašlaik veicot, lai šo zemi rezervētu dzīvojamai apbūvei un ”neizniekotu ar kādām spekulatīvām īsa termiņa idejām”.

Svarīgs aspekts esot arī pilsētu konkurence, un Liepājai jāspēj dot līdzvērtīgu piedāvājumu. Šo Klaipēdas ielas rajonu viņš nosauca par vienu no visā Latvijā labākajām attīstības vietām tuvu jūrai un pilsētas komunikācijām.

Lietišķas intereses par konkrētiem projektiem un investīciju piedāvājumu pagaidām neesot. ”Ir, es teiktu, luncināšanās. Interese ir labākajā veidā zondējoša, sliktākajā – spekulatīva. Visi ir piesardzīgi,” norādīja U. Kaugurs.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.