liepajniekiem.lv
“Jūs rūpējaties par biotopiem, par augiem, bet, ja mēs tos neierobežosim saprātīgā apmērā, tie tikai izpletīsies un mūs izstums ārā. Pēc desmit gadiem staigāsim pa purvāju, kur būs tikai aizsargājami augi,” bažas pauda sanāksmes dalībnieks.
“Neuztveriet mūs par pretiniekiem!” aicināja Uldis Valainis, pārstāvis no Daugavpils Universitātes (DU), kas ir plāna izstrādātāja.
Intereses grūti salāgot
Svarīgi, lai iedzīvotāji pašā sākumā izstāsta savas ieceres, nevis tad, kad dokumentācija jau sagatavota, ”jo katram plānam seko finansējumus, kas atbalsta tajā iekļautās aktivitātes”, uzsvēra Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) pārstāve Zanda Segliņa.
”Aizmirstiet par oficiālajām divām nedēļām!” –
arī U. Valainis mudināja visus Liepājas un Dienvidkurzemes novada iedzīvotājus, kuru intereses skar topošais plāns, sūtīt ierosinājumus ilgākā laika posmā.
Nākamā sabiedriskās apspriešanas sanāksme notiks brīdī, kad plāns būs gandrīz gatavā stadijā un sabiedrība varēs vērtēt, kāds tas ir sanācis, un sniegt komentārus. Līdz tam dokumenta izstrādē iesaistīsies konsultatīvā grupa DAP vadībā.
Tajā var pieteikties zemes īpašnieki vai lietotāji, biedrības vai nodibinājumu pārstāvji.
Dabas liegums, kas izveidots 1977. gadā, ir 4643 ha liels, daļu no tā aizņem Liepājas ezers. Līdz šim te bijis grūti salāgot dabas aizsardzības un pašvaldību intereses, teica DAP Kurzemes reģionālās administrācijas direktore Dace Sāmīte.
”Migrējošie un ligzdojošie putni joprojām ir galvenās dabas vērtības, kā arī iesāļiem ūdeņiem raksturīgie biotopi un augu sugas, plašas zālāju platības un ar tiem saistītās sugas, tāpat pats lagūnas tipa ezers.
Daudzas sugas nav sastopamas citur Latvijā,”
viņa pastāstīja.
Jau iepriekš novērtēts, ka daļai aizsargājamo sugu dabas liegumā kvalitāte ir nepietiekama vai slikta. Tieši tādēļ plāns nepieciešams, lai varētu saprast, kā uzlabot aizsargājamo biotopu kvalitāti.
Liela daļa lagūnas tipa ezeru aizaug dabīgi, tas labi redzams Papes un Tosmares ezerā. Dabīgos procesus nevar apturēt, bet cilvēki ar saimniecisko darbību ļoti strauji paātrina ezeru aizaugšanu, arī Liepājas, kur Bārta, Otaņķe un Ālande ienes no laukiem fosfora un slāpekļa savienojumus.
Aizaugošais ezers kļūst nepiemērots šeit dzīvojošām sugām, tāpat laivošanai un makšķerēšanai.
”Būtiskākais, kas pašlaik traucē apsaimniekot ezeru, ir pretrunas starp dabas aizsardzības vajadzībām un krasie nosacījumi MK noteikumos.
Lai nodrošinātu ūdensputnu ligzdošanu, ir drastiski nosacījumi, kad nedrīkst pļaut peldošos ūdensaugus un niedres, bet tas ir īstais laiks to darīt, rudenī pļaut ir bezjēdzīgi.
Viens no plāna rezultātiem ir priekšlikumi jauniem MK noteikumiem, kas atrisinātu virkni problēmu. Liepājas pilsēta iegādājusies ļoti labu tehniku niedru pļaušanai un laivošanas kanālu attīrīšanai, bet laiks, kad ar to var darīt, ir ļoti īss,” norādīja D. Sāmīte.
Priekš kam spīlas sargājam?
Tomēr dabas lieguma galvenā problēma esot antropogēnais noslogojums.
MK noteikumi nosaka, kā šo teritoriju var izmantot un apsaimniekot, bet tie ir desmit gadus veci un zaudējuši aktualitāti.
Liepāja aug, attīstās un aizvien vairāk vēlas ezeru iesaistīt kā publisko telpu.
Ko tad sliktu cilvēki var nodarīt? D. Sāmīte skaidroja, ka laivas traucē putnu ligzdošanas laikā, tāpat peldoša skatuve, cilvēku klātbūtne, skaņas izplatās pa ūdens virsu daudz tālāk un jaudīgāk, bet mūzikas vibrācijas ūdenī nav vēlamas zivju nārsta laikā.
DAP lūdz pievērst uzmanību plāna izstrādātājiem, ar kādiem nosacījumiem pasākumi varētu notikt. Tāpat jādiskutē par to, vai dabas liegumā pieļaujamas putnu medības.
Zālāju apsaimniekošanā pašlaik vērojamas divas galējības. Vai nu lopu blīvums ir tik liels un gana tik bieži, ka augi nespēj atjaunoties, kā notiekot Vītiņu pļavās, vai arī neapsaimniekošanas dēļ viss aizaug.
Lidmašīnas no Liepājas lidostas skrejceļa paceļas un nolaižas gaisa telpā virs dabas lieguma, taču nav detalizēti skatīts, cik liels ir sadursmes risks ar putniem un kāda vispār uz tiem ir ietekme.
”Vai tagad dzīvosim bez plāna?” vaicāja Imants Vismins.
U. Valainis paskaidroja, ka tā nenotiekot, iepriekšējā plāna darbību visdrīzāk pagarinās, līdz stāsies spēkā jaunais.
”Plānam ir rekomendējošs raksturs, tā uzdevums ir apzināt intereses un sagatavot ierosinājumus, bet galvenie būs MK noteikumi, kas regulēs atļautās un neatļautās darbības,” viņš uzsvēra.
Ir vairāki ES fondi, kas atbalsta darbības dabas liegumu teritorijās aizsargājamo sugu saglabāšanai, tāpēc kompromisus noteikti varēšot atrast. I. Vismins: “Daudz kas palika neizpildīts.”
”Klausījos, bet nesadzirdēju, kas uzlabos Liepājas ezera ūdens kvalitāti,”
izteicās Kārlis Ļubīns.
”Teicāt, ka aizsargā putnus, bet jūs man varat pateikt, kurš gulbis, kura zoss vai pīle dzīvo ar spīlām apaugušās vietās? Arī zivis tur apakšā nedzīvo. Priekš kam mēs tās sargājam? Spīlas sapūstot saražo biogāzi un sabojā ūdeni.”
DU pārstāvis atzīmēja, ka reālo situāciju nākamgad pētīs eksperti, kuri katru vietu apskatīs dabā.
Vai speciālisti nebūs ieinteresēti tikai aizsardzībā, un vai sabiedrības viedoklis maz būs baigi vēlams, šaubas pauda laivotāji un makšķernieki.
”Jā, eksperta galvenais uzdevums ir vērtēt aizsargājamās sugas.
Taču ir teritorijas, kurām nav aizsargājamā biotopa statusa, un jūsu plānotā darbība var būt arī labvēlīga konkrētajam biotopam. Plāna uzdevums tieši ir salāgot saimnieciskās un dabas aizsardzības intereses,” norādīja U. Valainis.
Plāna izstrādātāji minēja, ka pašvaldības varēs ņemt plānu par pamatu un īstenot aktivitātes, piesaistot finansējumu.
”Plāns ir jāuztver kā instruments. Pirms gadiem desmit tas tiešām bija dokuments, ko noliek plauktā, bet tagad daudzas pašvaldības tajā saskata iespēju savas teritorijas savest kārtībā. Engures ezera piemērs parāda, ka var apsaimniekot gan dabai, gan vietējiem iedzīvotājiem draudzīgā veidā,” teica U. Valainis.
Uzziņai
Īpaši aizsargājamās dabas un ”Natura 2000” teritorijas, dabas lieguma ”Liepājas ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde
Plānu Liepājas pašvaldības uzdevumā izstrādā Daugavpils Universitāte.
Šogad beidzas termiņš līdzšinējam plānam, kas bija izstrādāts 2008. gadā.
Eksperti nākamgad veiks pētījumus, apsekojot lieguma teritoriju.
12 gadu plānam vajadzētu būt gatavam 2025. gadā.
Projektu īsteno ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu, plāna izstrādei kopumā paredzēti 77,7 tūkstoši eiro.
Priekšlikumus un ierosinājums sūtīt Uldim Valainim [email protected], tālrunis: 26113 065. Pieteikties dalībai konsultatīvajā grupā: [email protected].
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
