Svētdiena, 29. marts Agija, Aldonis

Plastmasas maisiņš – pierasts, bet nevēlams

Plastmasas maisiņš – pierasts, bet nevēlams
Foto: Elīna Kristiņa
10.11.2018 07:15

Elīna Kristiņa, Reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi zaļo"

Plastmasa ir ērts un lēts iepakošanas veids, tomēr maisiņu un citu iepakojumu ražošana atstāj milzīgus nospiedumus dabā. Kādam var šķist, ka tas nav tieši saistīts ar mūsu dzīvi, ka tie ir dzīvnieki okeānā, kas cieš, tāpat izsenis tiek daudzināts, ka plastmasa dabā sadalās vismaz 100 gadus, rodas piesārņojums un klimata pārmaiņas. Tomēr tas cilvēku ietekmē pat ļoti tieši – ASV laikrakstā “The New York Times” nesen publicēts raksts, ka ne tikai dzīvnieki apēd plastmasu, bet arī cilvēka ķermenī ir novērotas plastmasas daļiņas.

Kaitē cilvēka organismam

Vīnes Medicīnas universitātes gastroenterologs Filips Švalbs veic izmēģinājuma pētījumu ar nelielu izlases lielumu. Pētnieki meklē mikroplastiku astoņu cilvēku (no Somijas, Itālijas, Japānas, Nīderlandes, Polijas, Krievijas, Apvienotās Karalistes un Austrijas) izkārnījumos. Zinātnieki jau sen uzskata, ka mikroplastika galu galā tiks atrasta cilvēka zarnās. Novērots, ka indivīdi, kas regulāri ēd gliemežus, katru dienu patērē pat 11 000 plastmasas daļiņu. “Lielākā daļa pētījuma dalībnieku dzēra šķidrumus no plastmasas pudelēm, starp viņiem izplatīta bija arī zivju un jūras velšu lietošana uzturā,” skaidro F. Švalbs. Mikroplastmasa dabā veidojas no plastmasas, uz to iedarbojoties saulei, ūdenim, tā rodas arī mehāniskas iedarbības rezultātā, plastmasai sadaloties sīkākās daļiņās.

Eiropas iedzīvotāji katru gadu rada 25 miljonus tonnu plastmasas atkritumu, bet pārstrādei tiek savākti mazāk nekā 30%. Visā pasaulē plastmasas atkritumi veido 85% no pludmaļu piesārņojuma. Plastmasa nonāk cilvēku plaušās un uz viņu vakariņu galda, turklāt vēl nemaz nav zināms, kāda ir gaisā, ūdenī un pārtikā esošās mikroplastmasas ietekme uz cilvēku veselību. Tāpat maisiņu sastāvā ir bisfenols A, savienojums, kas atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz mūsu veselību – rada iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus, ietekmē augļa attīstību, bremzē hormonālās sistēmas darbību.

Apzināmies, bet neko nemainām

2017. gada janvārī veiktajā “Baltic International Bank” Latvijas barometra pētījumā atklājies, ka iedzīvotāji, nosaucot lietas, kas visvairāk kaitē videi, visbiežāk min sadzīves atkritumus un sadzīves ķīmiju, bet atkritumu šķirošana (65% atbilžu) tiek uzskatīta par darbību, kas liecina, ka cilvēks piekopj zaļu dzīvesveidu. Tikai 25% respondentu norādīja, ka videi draudzīgs dzīvesveids viņiem saistās ar izvairīšanos no plastmasas maisiņu un līdzīgu iepakojumu iegādes, 21% aptaujāto norādīja, ka izmato vairākkārt lietojamu iepakojumu. Atbildot uz jautājumu, kādas vidi saudzējošas aktivitātes piekopj savā ikdienā, 2017. gadā tikai 17% respondentu norādīja, ka izvairās no plastmasas iepakojumu, maisiņu un citu videi nedraudzīgu lietu iegādes. Ņemot vērā, ka 2014. gadā tie bija 23%, jāsecina, ka iedzīvotāju aktivitāte samazinās.

Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš, komentējot pētījuma rezultātus, saka: “Tomēr tas, ka sabiedrības apziņā zaļo sektoru lielākoties ir aizņēmuši atkritumi un rūpes par to pārstrādi, aizēno daudz būtiskāku jautājumu – problēma ir nevis atkritumi paši, bet gan to apjoms un radīšana, kas savukārt saistīta ar mūsu patēriņa paradumiem. Patēriņa samazināšanu kā videi draudzīgu rīcību min tikai 13% aptaujāto. Tāpat visas pārējās “zaļās rīcības” ir samazinājušās, salīdzinot ar iepriekšējās aptaujas veikšanas laiku. Vai, šķirojot atkritumus, būsim īstenojuši savu atbildību pret vidi?”

Neglaimojošu ainu rāda arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas veiktais pētījums. Tirdzniecības vietās 2017. gadā realizēti vai izplatīti 1,7 miljoni kilogramu plastmasas maisiņu, kuru svars ir mazāks par 0,003 kilogramiem, un teju 2 miljoni kilogramu plastmasas maisiņu, kuru svars ir lielāks par 0,003 kilogramiem.

Cilvēku atbildība

Savukārt Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmais vietnieks Franss Timmermanss uzsver: “Ja nemainīsim veidu, kā ražojam un izmantojam plastmasu, 2050. gadā okeānos būs vairāk plastmasas nekā zivju. Ir jārūpējas par to, lai plastmasa vairs nenonāktu ūdenī, pārtikā un tātad arī cilvēka organismā. Vienīgais ilgtermiņa risinājums ir, vairāk pārstrādājot un atkal izmantojot, samazināt plastmasas atkritumu apjomu. Pie šā uzdevuma kopīgi jāstrādā iedzīvotājiem, rūpniecībai un valdībām. ES stratēģijā attiecībā uz plastmasu tiks piedāvāts jauns un izteiktāks aprites uzņēmējdarbības modelis. Ir vajadzīgi ieguldījumi jaunās novatoriskās tehnoloģijās, kas gādā par iedzīvotāju un vides drošību, vienlaikus saglabājot rūpniecības konkurētspēju.”

Liela problēma ir tā, ka jūras dzīvnieki un putni plastmasas maisiņus un citus plastmasas priekšmetus sajauc ar medījumu un apēd. Zinātnieki novērojuši, ka Ziemeļjūrā atkarībā no reģiona 40 – 90% jūras putnu vēderos atrodami plastmasas priekšmeti, turklāt ar katru gadu šādu putnu skaits pieaug. Apēdot plastmasu, ūdensputni un dzīvnieki mokās, līdz nomirst, jo plastmasa aizsprosto viņu zarnas.

Arī Latvijas piekrastē tā ir nopietna problēma, jo kampaņas “Mana jūra” laikā Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme novērojis, ka plastmasas maisiņu kopējais īpatsvars no visiem piekrastes atkritumiem ir aptuveni 10%. Tā ir “populārākā” frakcija uzreiz aiz “neidentificējamiem plastmasas gabaliem”. Viņš ir novērojis, ka atkritumu daudzumam ir tendence palielināties.

Cena – pārdomas veicinošais faktors

“Ir būtiski jau šodien pieņemt valstiski atbildīgus lēmumus, veidojot stipru un mūsdienīgu vides aizsardzības politiku. Bezmaksas plastmasas maisiņu aizliegums samazinās videi nedraudzīgā materiāla nonākšanu atkritumu poligonos un apkārtējā vidē. Tirgotājiem tā būs motivācija veidot videi draudzīgu pieeju darba procesos un īstenot arvien zaļāku darbības politiku,” skaidro vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Tāpēc ir pieņemts lēmums, ka no 2019. gada tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas. Izņēmums būs vieglās plastmasas maisiņi, ko drīkstēs izmantot higiēnas nolūkos vaļējas pārtikas iepakošanai, lai novērstu produkta bojāšanos un pasargātu no ārējās vides ietekmes tādus produktus kā svaigu gaļu, zivis un piena produktus.

Soļus šajā virzienā jau spēruši arī paši tirgotāji. “Apzināmies, ka uzņēmumiem ir jāpiedāvā iespējas cilvēkiem rīkoties videi draudzīgi, tāpēc esam uzsākuši mērķtiecīgu darbu, lai Latvijā plastmasas maisiņu patēriņu ikdienā samazinātu. Universālveikala “Stockmann” augļu un dārzeņu nodaļās mūsu klienti izvēlēto preci jau ievieto maisiņos, kas dabā 100% sadalās,” skaidro Dace Goldmane, “Stockmann” direktore Latvijā.

No vieglās plastmasas maisiņiem plānots atteikties pilnībā, sākot ar 2025. gada 1. janvāri. Tirdzniecības vietās tos aizstās ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

Samazināt pieprasījumu

Kopējo iepakojuma patēriņu var ietekmēt ikviens cilvēks, izvēloties alternatīvas vieglās plastmasas maisiņiem. Viens variants ir iespēju robežās atteikties no produktu likšanas maisiņos un attiecībā uz tiem teikt NĒ! arī kasieru piedāvājumam. Tāpat var izvēlēties auduma maisiņus un iepirkumu somas, ko katrs pēc savas gaumes var pagatavot mājās. Protams, tas prasa ieguldījumus, turklāt katru dienu jānēsā līdzi. Taču ir pienācis laiks mainīt savus ieradumus paļaujoties, ka tirdzniecības vietā viss būs pieejams.

Arvien vairāk parādās tendences piekopt bezatkritumu dzīvesveidu jeb “zero waste”, tāpēc cilvēki uz veikalu dodas, līdzi ņemot savu iepakojumu, lai izvairītos no plastmasas. Plāno iepirkšanos, paredzot vajadzīgo iepakojumu, vai atsakās no preces iegādes. Tomēr tas ir darbs ar sevi, jo jāmaina iepriekš izveidotie ieradumi, apzināti jāatsakās no plastmasas maisiņu lietošanas.

Visticamāk, ar laiku tirdzniecības vietās aizvien biežāk parādīsies biodegradējamie maisiņi, kas ražoti no dabīgām izejvielām. Tie paši noārdās, neradot kaitējumu videi. Tāpat ir parādījies pieprasījums pēc beziepakojuma produktiem. Cilvēki, apzināti izvairoties no plastmasas iepakojuma, dodas uz veikalu “Burka”, kur sev vajadzīgos produktus, piemēram, makaronus, riekstus, ķīmiskos līdzekļus, iesver savā iepakojumā. Tam oktobra beigās pievienojās “Projektu bankā” uzvarējusī ideja – veikals “Turza”.

UZZIŅAI

# Izmaiņas likumā paredz, ka no 2019. gada tirdzniecības vietās plastmasas iepirkumu maisiņus vairs nedrīkstēs izsniegt bez maksas. Bet no 2025. gada plānots vieglās plastmasas maisiņus aizstāt ar iepakojumu no papīra un kartona vai citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem.

# Zinātnieki runā par plastmasas negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, norādot, ka plastmasa izsauc iekšējās sekrēcijas dziedzeru traucējumus, ietekmē augļa attīstību un bremzē hormonālās sistēmas darbību. Vienlaikus tiek norādīts, ka plastmasas ietekme vēl nav izpētīta pilnībā.

PIELIKUMS “NOVADI ZAĻO” TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

18 komentāri

2018-11-10 07:58

Plastmasu paši ražotāji uzspiež: Netīs tak visu ēdamo avīzē diena vai kursas laiks. Vakuma iepakojumi paliks tik un tā. Maisiņi ar būs kur samest gružus. Jeb ko pērkot iepakots lielā celofānā vai plastmasa ietvarā.

2018-11-10 08:20

ja patiešām: ja patiešām būtu ieinteresētība,tad VISUR BŪTU PLASTMASAS PUDEĻU SAVĀKŠANAS AUTOMĀTI,KĀ TAS IR CITĀS VALSTĪS.Ir iespēja vides ministrijas pārestāvjiem ne tikai gudri runāt ,bet rakstīt projektus un visā LV izvietot pudeļu automātus ,kur cilvēks iemetot pudeli pretī saņem monētu.

2018-11-10 09:33

maxims: Maisiņš vaig???

2018-11-10 09:47

sniga sniegi putināja: > Ja patiešām Ja tiešām būtu ieinteresētība? Kam un par ko jābūt ieinteresētam,lai mūsu valstī nebūtu kā cūku kūtī- piemēslots un pied...pilsēta ,bet gaidam,ka kāds būs ieinteresēts aiz mums savākt !Pagaidiet ,pienāks pavasaris un atkal visi kliegs- ārprāts kāda tā pludmale izskatās,ārzemēs nekur tā nav ! Kas diez tp pludmali piecūko, jeb tie plastmasas maisiņi un pudeles no zemes izaug! Ja maksāsiet kaut vai vienu santīmu ,tad aiznesīšu un ielikšu automātā,bet ja nā neko aiz sevis nesavākšu!!! Par velti uz atkritumu konteineru nenesīšu !!! Bet pēc laika atkal par kādu piedrazotu vietu kliegs- kur skatās komunālā pārvalde, kāda pilsēta izskatās, !! Paši rāpsies pāri gružu kalniem,bet ja nemaksās 1 santīmu, visus atstāsim aiz sevis! Jā diemžēl ir mums tādi cilvēciņi,kuri, ja tāds automāts būs , kas ies un meklēs pa visu pisētu un nodos ,bet šie cilvēki pie datoriem nesēž un komentāros neraksta,tātad ir vēl kāds, tā domājošs...

2018-11-10 11:03

fhffhfh: Cik nav redzēts VECENES Supernetto . Kā iet iekšā Augļi un uzreiz rullis ar maisiņiem Pirmais norullēt kādi 6-8 maisiņi iemet grozā un iet Viņai vajag tos maisiņus NĒ. Mājās kaķa kaku liks Lai pie kases ja paņēma sauju ar maisiņiem lai samaksā Konfektēm ,cepumiem tāds kules pieliktas . Tur 3 kg iet iekšā . Man tik vajag 1 sauju

2018-11-10 12:39

Zaļais: Tas ir ceļš ar grāvjiem abās pusēs. Ja aizliegs plastmasu,celofānu utt, to aizvietos ar papīru, kartonu, tas protams būs dārgāks prieks par kuru maksās patērētājs, bet pats galvenais, tiks strauji iznīcināti meži un tas ir nesalīdzināmi ļaunāk par plastmasas piegružojumu.

2018-11-10 12:54

ja patiešām: tam kliedzējam 09:47
ir jāievieš automāti pie katra lielveikala,un citās pieejamās vietās,tad plastmasas pudeles nekur nemētāsies,jo ir bezdarbnieki,bezpajumtnieki,galu galā arī ielu bērni,kuriem katrs cents ir ļoiti svarīgs.Nav mums jāatbalsta atkritumu izvedēju bizness,bet savi nabagi.Cilvēciņi nav, mēs visi esam cilvēki :))

2018-11-10 13:02

pense: Varbūt naftas produktus savākt pludmalē pie mola

2018-11-10 13:52

Jaunliepāja: Ko Jūs šumējaties! Pie mums viss ir ,salīdzinoši, normāli. Neesam tie lielākie netīreļi. Pasaules organizācijas varētu vairāk pievērst uzmanību Indijai un Pakistānai! Tur gan ir problēmas. 2/3 šmuces un netīrības nāk no turienes!

2018-11-10 16:01

doma par pārējiem: > ja patiešām Ha,ha,ha ,Ak jā nu jā !! Palīdzēsim mūsu nabaga trūkumcietējiem un nabagajiem bērniņiem! Pametīsim aiz sevis pudeles pa centu,lai savāc,nu vismaz ar laiku savāks bērniņš maizītei ! Kas par domu!!!Neesmu bagāts cilvēs,esmu pensionārs,bet ja braucu pa ielu vai ceļu ,un redzu pa maliņu ejam kādu,kas lūkojas pa grāvjiem, apstājos un iedodu eiro ,lai aiziet nopirkt maizīti, bet savus gružus uz ielas nemetu nabagajiem! Un man vienalga,vai viņi nopērk maizīti,vai nē, tā jau ir viņu atbildība, bet savu pudeli izmetu misenē ! Es nebūt nekliedzu,bet pasaku taisnību skaidri un gaiši !

2018-11-10 16:09

zzxp: aizliegt, aizliegt, aizliegt..ceru, ka europas birokrāti reiz aizliegs paši sevi.
pārstrādāt neesat mēģinājuši? piemēram, iegūt dīzeli no plastmasas? (jā, to var)

2018-11-10 18:34

Bledskis: Tā nīdēšana par maisiņiem ir "uz naudu".
Ja gribētu tiešām samazināt to piesārņošanu tad būtu aizliegti visādi milzīgie IEPAKOJUMI, nevis maisiņi. Un pievērstu uzmanību tiešām lielajām plastmasām, piemēram - visādi ventilatori, sildītāji, birstes, krēsli, tumbas, monitori, televizori, putekļu sūcēji, ledusskapji, fēni. Visā tā plastmasa tiek izmesta tajos pašos gružos. Salīdzinot ar tām tonnām - tie celofāna maisiņi, kas sadalās pēc 5 gadiem, ir smieklīgs sīkums.

2018-11-10 21:23

Aivars Cerins: okeāns piesārņots ar plastmasu.........,bet kurš tad to dara?????cilvēki piemētā,bet vainīgs maisiņš!!!!vai nevajag sākt ar sevi??????

2018-11-11 11:22

z: Pārstāt ražot tos kvantumus un domāt ar galvu.

2018-11-11 11:23

Divi pensi: >>sniegi sniegi
Latvija ir viena no sakoptakajam valstim pasaule. To tev pateiks jebkurs turists. Man te aiz loga Londona gan ir meslu chupa. Welcome UK!

2018-11-11 19:09

Slava PSRS: Daudzi vēl atceras tos laikus, kad nodot varēja ne tikai alus pudeles, bet arī praktiski visu veidu burkas, plaši izmantoja sveramos un izlejamos produktus, videi draudzīgu papīra iepakojumu, daudzreiz izmantojamos iepirkumu tīkliņus utt...

2018-11-12 05:59

daudzas: babuļas ņem tos maisiņus tik daudz ka sajūta viņas tos līmē tapešu vietā pie sienām.Krējuma paka,viens sieriņš,piens,viens banāns,viens tomāts un tā varētu turpināt katrs atsevišķā maisiņā.To visu var salikt vienā.Ja viņām liktu maksāt par maisiņiem diez vai tā ņemtu.

2018-11-12 14:27

Saimnieksa: Nu nevajag daudz runāt, pasaka kad ar nākošo gadu nāc uz veikalu ar savu kulīti jo plasmasas vairs nebūs.

1/500

Liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Uzmanību!

Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Aizmirsu paroli