Netverami gaiša, priecīga noskaņa. It kā tirgus, it kā svētki.

Galdiņi un kastes pārtapušas par improvizētām letēm, uz tām āboli, bumbieri, burkāni, sīpoli pupas, zeķes, tamborējumi, dažāda lieluma un dažāda izskata ķirbji un vēl, un vēl. Ziedi. Aiz letēm – smaidīgas dāmas – Dzintra Skalbe, Arita Ķuņke, Līvija Šihte, Karīna Krieviņa un citas. It kā pārdevējas, it kā dāvanu dalītājas. Maisu maisi, kastu kastes pilnum pilnas ar visu, kas dārzos salasāms, noplūcams, izrokams. Pa nelielā laukuma centru, apkārt lūkodamies, staigā vairāki desmiti interesentu. Dažs atnācis tikai jampadraci palūkot, dažs – cerēdams, ko lētāku no rudens augļiem savam galdam iegādāties. Visvairāk cilvēku ap balto Liepājas “Lauvu kluba” telti, kurā tiek dalītas Mičiganas lauvu savāktās brilles. Pūlis ap to neizklīst arī pēc tam, kad vējš telti pamet sānus, jo drīz vien spēcīgas rokas to notver, atliek vietā, un atkal viss turpinās. Otra lielākā interesentu pulcēšanās vieta – loterija. Tukšo ložu nav. Par divdesmit santīmiem iespējams laimēt Amerikā ražotus kosmētikas piederumus, šampūnus, burciņas ar ievārījumu. Bet lielo izsoli gaida vismaz pāris pudu smags ķirbis. Skan mūzika. Kad tā pieklust, atskan Nīcas un Otaņķu sievu varenās balsis. Pēc brīža spēlē bērnu pūtēju orķestris, savu māku demonstrē kāds Rucavas kungs. Pulciņš bērnu ielenkuši atrakcijām paredzēto vietu. Tāda aina sestdienas priekšpusdienā pavērās laukumā netālu no Krusta baznīcas. Un tas saucās “Ābolsvētki”, ko kopā organizē Liepājas Dikonijas centrs, Krusta draudze un Liepājas “Lauvu klubs”.

Tie, kas atnāca, nenožēloja. Maksimālā cena, ko pārdevējas gribēja saņemt par 4 litrus lielā sapnīša saturu, vienalga, vai tajā bija sārti āboli, vai sulīgas bumbieres vai burkāni, bietes un kartupeļi, vai kas cits – bija 20 santīmu. Par desmit santīmiem varēja nopirkt palielu kāpostgalvu un normāla izmēra ķirbi. Par dažiem desmitiem santīmu varēja tikt pie marinētiem gurķiem trīslitru burkā utt.

Krusta draudzes Svētdienas skolas vadītāja Karīna Krieviņa, vērodama pasākuma gaitu, saka: “Esmu gandarīta, kad redzu, cik daudz mēs varam izdarīt.” Gandarīta arī Zigrīda Ābele, kas bija uzņēmusies klauvēt pie Vērgales, Saraiķu, Ziemupes, Krūtes, Nīcas, Dunikas, Jūrmalciema, Aizputes un citu pagastu  ļaužu sirdīm. Atsaucība bija visur. Tadaiķu bumbieru audzētāju Kokinu ģimene atdevusi lielu daļu savas ražas. Divas dienas Diakonijas darbinieki braukuši, krāvuši, veduši. “Garastāvoklis labs,” tā pēc tam, kad svētki bija garām, sacīja mācītājs Mārtiņš Urdze, “gūt peļņu mums nebija galvenais. Galvenais bija dalīties citam ar citu, sajust draudzību arī šajos laikos, atgādināt cilvēkiem, ka tas ir vērtīgāk, nekā raust mantu un spiest gāzi grīdā.”

Par vairākām tonnām augļu un dārzeņu saziedoti 255 lati, ko izlietos invalīdu kopu atbalstam pagastos. Neiztirgotā manta tiks izdalīta trūcīgajiem liepājniekiem.

Līvija Leine,
“Kurzemes Vārds”

“Ābolsvētkos” priecīgi bija gan devēji, gan ņēmēji.