Iestājoties
siltākiem laikapstākļiem, pilsētas ielās un ietvēs nupat krājas
smilšu kaudzītes. Vēl nesen ietves un ielas klāja arī sāls
graudi, tas viss ir pārpalikums no kaisāmā pretslīdes materiāla,
ar ko ziemā tiek apstrādātas ielas un ietves. Kā portālu
informēja Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš,
būtiskākais pavasarī ir operatīvi savākt kaisāmo materiālu un
pašreiz jau vairākas tehnikas vienības tīra ielas un savāc šo
kaisāmo materiālu.

Portāla
veiktā aptauja rāda,
ka daļa Liepājas iedzīvotāju ziemā labprāt vispār iztiktu bez
nokaisītām brauktuvēm un gājēju ietvēm. Uz jautājumu, kā,
jūsuprāt, vajadzētu nodrošināt ielu un ietvju uzturēšanu
ziemā, 37,9 % respondentu atbildējuši, ka nevajag kaisīt neko,
pietiek ar sniega nošķūrēšanu. Nedaudz mazāks skaits aptaujas
dalībnieku uzskata, ka ielu un ietvju kaisīšanai vajadzētu
izmantot tikai smilti vai šķembas.

Didzis
Jēriņš skaidro, ka pastāv divas iespējas – nekaisīt neko un
sniegu tikai nostumt, vai arī uzturēt ielas un ietves saskaņā ar
pastāvošajiem noteikumiem, kur katrai situācijai paredzēti dažādi
ielu uzturēšanas pasākumi, kas ļauj nodrošināt normālu
transporta un gājēju kustību. “Intensīvas snigšanas laikā
jau divdesmit minūšu periodā, neskatoties uz nepārtrauktu sniega
nošķūrēšanu, izveidojas piebraukts sniegs, kuru pat ar
mehāniskiem līdzekļiem nav iespējams notīrīt no brauktuves. Ja
nav atkušņa, šāds apledojums saglabājās visu ziemu, līdz ar to
pārvietošanās ir apgrūtinoša, dažviet pat neiespējama,”
uzsver D.Jēriņš.

Viņš
arī skaidro, ja izveidojas apledojums – sasalstošais lietus pa
dienu atkūst, vakarā atkal sasalst, izkrīt migla un citi gadījumi,
kas Liepājā nav retums, tad nekaisot smilti vai sāli pilsēta
pārvēršas par slidotavu gan gājējiem, gan autobraucējiem. Šādi
uzturot ielas nav iespējams nodrošināt sabiedriskā transporta
normālu funkcionēšanu un gājēju kustību.

Vislielākie
iebildumi gan autovadītājiem, gan gājējiem ir tieši pret sāls
izmantošanu, jo tā bojā gan spēkratus, gan apavus, kā arī
pārlieku liela sāls koncentrācija nodara ļaunumu mājdzīvnieku
ķepām. Tomēr sāls izmantošana slīdamības samazināšanai ir
atļauta un, piemēram, uz autoceļiem to var izmantot gan tīrā
veidā – lietojot mitro sāli vai sāls šķīdumu, gan maisījumā
ar smiltīm. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.224 “Noteikumi
par valsts un pašvaldību autoceļu ikdienas uzturēšanas prasībām
un to izpildes kontroli“.
Šie paši noteikumi arī paredz, ka slīdamības samazināšanai uz
autoceļiem drīkst kaisīt smiltis un šķembiņas, vai arī
slīdamības samazināšana jānodrošina izveidojot rievas
apledojumā.

Ja
Ministru kabinets (MK) paredzējis diezgan plašu sāls izmantojamību
uz autoceļiem, tad, ciktāl tas attiecas uz gājēju celiņiem un
veloceliņiem, šie noteikumi neparedz sāls izmantošanu vispār. MK
noteikumi paredz, ka gājēju un veloceliņu uzturēšanai ziemā un
pretslīdes samazināšanai uz tiem, drīkst kaisīt tikai smilti vai
šķembiņas. Tomēr, kā vēl pavisam nesen varējām vērot,
Liepājas ietves klāja sāls graudi.

Tas
skaidrojams ar to, ka šo pašu MK noteikumu 3.pielikumā ir norādīts
–prasības gājēju celiņu un veloceliņu uzturēšanai nosaka to
īpašnieks, šajā konkrētajā gadījumā – Liepājas pašvaldība,
kura izdevusi saistošos noteikumus Nr. 34 “Par
teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu“.
Šie noteikumi savukārt paredz, ka kaisīšana ar pretslīdes
materiālu nozīmē regulāru kaisīšanu ar smiltīm vai smilts –
sāls maisījumu. Aizliegts kaisīt ar izdedžiem, dubļiem, pelniem,
melnzemi, sāli tīrā veidā un citiem nepiemērotiem materiāliem.

“Saistošie
noteikumi nosaka, ka attīrīšana no sniega nozīmē sniega un
apledojuma laikā panākt drošu gājēju ietves lietošanu, kas arī
ir prioritārais mērķis,” atbildot uz jautājumu par kaisāmā
pretslīdes materiāla izvēli uzsver D. Jēriņš.

Izpilddirektora
vietnieks portālam skaidro, ka tikai ar smilti un šķembām ziemā
būtu grūti nodrošināt drošu gājēju pārvietošanos. “Katriem
laika apstākļiem ir sava tehnoloģija, kā uzturēt ietves un
brauktuves. Pilnībā izslēdzot sāls izmantošanu drošu satiksmi
un gājēju plūsmu būtu ļoti grūti nodrošināt. Primārais ir
ietves nepārvērst par slidotavu,” sacīja D.Jēriņš. Sāls
gan netiek izmantota visos gadījumos, pamatojoties uz laikapstākļiem
ir izstrādātas dažādas tehnikas. Kā skaidro pašvaldības
pārstāvis, ir gadījumi, kad pietiek ar smilts kaisīšanu, tomēr
bez sāls iztikt nevar un šobrīd nekas labāks arī nav izdomāts.

Uzņēmums
“Eko Kurzeme” ir viens no tiem komersantiem, kas pārdod
sāls un smilšu maisījumu. Kā skaidro uzņēmuma direktors Andris
Karlsons, klienti var iegādāties gan tīru sāli un smiltis, gan
jau gatavu maisījumu. “Standarta variants, ko piedāvājam, ir
10 – 14% sāls koncentrācija maisījumā. Tas ir optimālais
risinājums, jo nebojā apavus un bruģi,” uzsver A. Karlsons.
Viņš skaidro, ka mazāks sāls daudzums nekausē ledu, savukārt
lielāks daudzums ieēdas bruģakmenī un bojā tā izskatu, kā arī
bojā apavus.

Tomēr
saistošajos noteikumos nav atrunāts, kāda sāls koncentrācija
drīkst būt pretslīdes materiālā. Līdz ar to, kādu maisījumu
klients, piemēram, namu apsaimniekotāji izvēlas, tādu arī
pārdod. “Eko Kurzeme” vadītājs ietvju kaisīšanai tomēr
iesaka izmantot maisījumu, kurā sāls koncetrācija nepārsniedz 15
%, lai gan atsevišķi klienti iegādājas arī sāli tīrā veidā.

“Eko Kurzeme”
direktors skaidro, ka risinājums ar 10 – 14 % sāls koncentrāciju
maisījumā, izstrādāts pamatojoties uz iepriekšēju klientu
pieredzi un iegūstot informāciju savstarpējās sarunās ar nozares
profesionāļiem.