Nopietna problēma glābējiem, ja noticis negadījums vai
izcēlies ugunsgrēks, ir iekļūšana mikrorajonos, pārliecinājās portāls. Proti,
aizvien pieaugot personīgo transportlīdzekļu skaitam, sevišķi vakara un nakts
stundās, kad ar tiem pieblīvēti iekšpagalmi, ugunsdzēsējiem ar operatīvo
tehniku piekļūšana daudzdzīvokļu mājām pie tām novietoto spēkratu dēļ ir
praktiski neiespējama.

Ugunsdzēsēju tehnika
iesprūst

Portāls kopā ar VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas
1.daļas ugunsdzēsējiem devās reidā, kura laikā pārliecinājāmies, ka problēma ir
ļoti nopietna. Piemēram, Ed.Tisē ielā VUGD mašīna izbrauca ar pāris centimetru
intervālu pret stāvošajām mašīnām, ekipāžas vīriem izkāpjot no mašīnas un
regulējot kustību. Klaipēdas ielā, lai neaizskartu pie mājas novietotos
iedzīvotāju transportlīdzekļus, glābēju auto vadītājs bija spiests
transportlīdzekli stūrēt tā, ka tā viens ritenis brauca pa puķu dobes betona
apmali, bet ekipāžas vīri atlieca ceriņu krūmus, lai tos glābēju auto nenolauztu.
Bet Daugavas ielā, kur abpus brauktuvei stāvēšanai bija novietoti iedzīvotāju
automobiļi, glābēju mašīna vārda vistiešākajā nozīmē iesprūda.

Glābēji – nodaļas komandieris Dmitrijs Šarakovs,
ugunsdzēsējs glābējs Intars Ruzaiķis un operatīvā transportlīdzekļa vadītājs
Renārs Reinfelds – atzina, ka problēmas iekļūt iekšpagalmos ir visos Liepājas
mikrorajonos, taču viskritiskākā situācija ir Daugavas ielā, kur abpus
brauktuvei novietoti iedzīvotāju transportlīdzekļi. Ja vasaras sezonā ugunsdzēsēji
ar savu lielgabarīta tehniku vēl izlien kā caur adatas aci, tad ziemā, kad
brauktuves malās krājas sniegs, kā dēļ braucamā daļa vēl vairāk sašaurinās, tas
vairs nav iespējams.

Turklāt, kā norādīja ugunsdzēsēji, ja viņiem ar cisternu vēl
izdodas izlavierēt starp transportlīdzekļiem, tad auto pacēlājs, kurš ir
garāks, līdz ar ko šim operatīvajam transportlīdzeklim nepieciešams lielāks
laukums, lai izdarītu pagriešanās manevru, kā arī abpus spēkratam nepieciešams
pa pusmetram, kur nostādīt balstus pacēlāja darbības nodrošināšanai, iekļūt
iekšpagalmos nav iespējams.

Laiks – lielākā
vērtība

VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris
Romāns Andrijauskas portālam atzina, ka ugunsdzēsējiem iekļūšana mikrorajonu
iekšpagalmos ir ļoti sāpīgs jautājums: ”Lai varētu kvalitatīvi veikt pienākumus,
mums jāizmanto savi resursi – šļūtenes un pārējais aprīkojums. Aprīkojums ir
daudzveidīgs un tas izvietots uz ugunsdzēsības automobiļiem, tādēļ mazākus
transportlīdzekļus izmantot savā darbā nevaram.”

”Lai varētu operatīvi izmantot aprīkojumu, mums jāpiebrauc
maksimāli tuvu notikuma vietai,” skaidro R.Andrijauskas: ”Jāpiebrauc drošā
attālumā, kas nozīmē: nesabojāt aprīkojumu, bet maksimāli operatīvi veikt savus
pienākumus.” Proti, lai simtiem metru un tālāk nebūtu jāvelk šļūtenes.

Taujāts, kurās vietās pilsētā ugunsdzēsējiem piekļūšana
dzīvojamajām mājām sagādā vislielākās problēmas, viņš skaidro: ”Tie ir
guļamrajoni, kas projektēti padomju laikos, kad vienā kāpņu telpā bija pāris
automašīnas. Toreiz tas bija pietiekoši un diemžēl neviens tālredzīgi
neskatījās uz šo jautājumu. Šobrīd situācija ir tāda, ka teju katram
liepājniekam ir automašīna, un cilvēki savu ērtību vai citu apsvērumu dēļ tās
nenovieto vis garāžās vai stāvvietās, bet gan maksimāli tuvu savai
dzīvesvietai.”

”Cilvēki ir padomājuši par savu komfortu, bet nav padomājuši
par savu drošību,” uzskata VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas
komandieris. Un piesauc piemēru: ”Tālu nav jāskatās. Bija Ķempes iela Rīgā.
Ugunsdzēsēji ilgstoši nevarēja piebraukt pie daudzstāvu ēkas, kurā bija
izcēlies ugunsgrēks. Līdz ar to, ka pietiekami operatīvi nevarējām palīdzēt
nelaimē nonākušajiem cilvēkiem, ģimene izlēca no balkona. Dzīvs palika tikai
bērns.”

”Paldies Dievam, Liepājā letālu iznākumu šī iemesla dēļ nav
bijis, bet ir pamatots trauksmes zvans,” viņš atzīst. Jo arī Liepājā bijuši
gadījumi, kad ugunsgrēka dzēšanu glābējiem nopietni sarežģī apstāklis, ka nav
iespējams piebraukt nelaimes vietai. Pirms vairākiem gadiem šādas situācijas
bija gan Ezerkrasta mikrorajonā, gan Laumas rajonā, kad glābēji prāvu gabalu
bija spiesti vilkt šļūtenes, lai varētu veikt dzēšanas darbus, jo ēku pagalmā
iebraukt nebija iespējams. ”Tas prasa laiku, kaut arī no malas izskatās, ka mēs
to ātri mākam izdarīt,” uzsver ugunsdzēsējs: ”Ja mums ir jānokļūst līdz ēkas
vienai pusei, bet tam nepieciešams mest lokus, meklēt citus piebraucamos ceļus,
tas prasa laiku.”

R.Andrijauskas norāda, ka problēmas iekļūšanai iekšpagalmos
sagādā ne tikai tur novietotie personīgie transportlīdzekļi, bet arī dabīgi
izveidojušies, kā arī mākslīgi izveidoti šķēršļi: ”Mākslīgi izveidotās
stāvvietas, kur automašīnas novietotas vēl ciešāk cita pie citas, pilnīgi
noslēdzot ieejas.” Viņaprāt, labiekārtojot daudzdzīvokļu māju pagalmus, ne vienmēr
padomāts par drošību: ”No daudzstāvu dzīvojamām ēkām ir tikai viena evakuācijas
izeja. Ja mājas apakšējie stāvi sprādziena vai ugunsgrēka rezultātā ir
nobloķēti, vienīgā iespēja viņus izglābt ir piebraukt pie ēkas ar autopacēlāju
un cilvēkus nocelt no augšējiem stāviem. Un to bieži nav iespējams izdarīt, jo
pie ēkām novietotas automašīnas vai izauguši milzīgi koki.”

VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris
uzsver, ka vislielākās problēmas rodas Ezerkrastā un Klaipēdas ielas rajonā:
”Arī Siļķu ielas un Krūmu ielas rajonā. Sevišķi vietās, kur ir deviņstāvu ēkas,
jo šajās mājās dzīvo vairāk cilvēku, līdz ar ko pie ēkas tiek novietots vairāk
transportlīdzekļu.”

R.Andrijauskas skaidro, ka uz notikumu, piemēram, ugunsgrēku
dzīvoklī, izbrauc trīs glābēju ekipāžas: ”Problēmas izbraukt ir jau vienai
cisternai, kuras garums ir 6 metri, bet trīs cisternu garums ir 18 metri.
Savukārt autokāpņu garums ir 10 metri. Lai ugunsdzēsēji normāli varētu piekļūt,
deviņstāvu mājas vienā pusē vispār nevarētu novietot mašīnas.”

Nelaime var piemeklēt
ikvienu

R.Andrijauskas skaidro, ka ugunsdzēsēji nebūt, dodoties uz izsaukumu,
nerīkojas kā grāvējfilmās, traucējošās mašīnas un citus šķēršļus vienkārši
nostumjot no ceļa – viņu pilnvaras nav bezgalīgas: ”Kad ierodamies notikuma
vietā, neviens nevar apturēt glābšanas darbu vadītāju darīt jebko, lai glābtu
cilvēkus. Varam lauzt durvis, pārbīdīt automašīnas utt., lai sasniegtu mērķi –
sniegtu palīdzību. Bet ir viens ”BET”: vai mūsu rīcība būs attaisnota, vai
nodarītais zaudējums būs līdzvērtīgs izdarītajam labumam.”

”Ugunsdzēsēji parasti iedomājas sliktāko. Un, ja mums ir
aizdomas par to, ka jāglābj cilvēks, kurš ir ugunsgrēkā, neviena mašīna nav
cilvēka dzīvības vērta. Ja transportlīdzekli sabojājam, bet izrādās, ka cilvēka
dzīvība nav bijusi briesmās, seko tiesu darbi,” viņš turpina: ”No vienas puses
likums atļauj pārvietot traucējošos transportlīdzekļus, bet paliek: bet.”

Tas nozīmē, ka glābšanas darbu vadītājam katrā konkrētā
situācijā ir jāizvērtē apstākļi un jāpieņem lēmums, kā rīkoties, jo atbildība
par pieņemto lēmumu un tā radītajām sekām pilnā mērā gulstas uz glābšanas darbu
vadītāja pleciem: ”Novietotās automašīnas pēc Ceļu satiksmes noteikumiem ir stāvošs
šķērslis, ko neietekmē ne gaismas, ne skaņas signāli. Un uzbraukšana stāvošam
šķērslim ir pārkāpums.”

Gadījumā, ja ugunsdzēsēju ekipāža, turpinot ceļu un
sabojājot kādu transportlīdzekli, būs izglābusi cilvēka dzīvību, nodarījums būs
attaisnojams: ”Ja ar nodarījumu būs nests labums, tas būs tā saucamais
attaisnotais risks.”

Viņš neslēpj, ka ir bijuši gadījumi, kad ugunsdzēsēji,
steidzoties uz izsaukumu, saskrāpējuši vai kā citādi sabojājuši izbraukt
traucējošus transportlīdzekļus. Šādās situācijās pa rāciju tiek izsaukta cita
ekipāža, kas steidz uz nelaimes vietu, bet pirmā ekipāža paliek uz vietas un tiek
izsaukta policija.

”Taču visbiežāk mēs sabojājam savu tehniku. Lai neapskādētu
traucējošās automašīnas, meklējam apkārtceļus. Esam gan akās iebraukuši, gan
lūkās un bedrēs iekrituši. Tāpat reizēm nācies izvēlēties tādus ceļus, kad
operatīvais auto iegrimst, iegrūst, tādējādi tiekot bojāts.” Viņš apstiprina,
ka glābējiem nākas šķērsot arī zālienus: ”Bet tur apakšā ir komunikācijas,
pastāv iegrūšanas risks.”  

R.Andrijauskas problēmas risinājumu saskata jaunu stāvvietu
izveidē: ”Virszemes stāvvietas, pazemes stāvvietas. Un uz zaļo platību rēķina,
jo citu variantu nav. Kāpēc jāsaglabā tik lielas zaļās platības, ja reiz ir tik
daudz transportlīdzekļu? Un nav izslēgts, ka nelaime var piemeklēt arī kādu no
tiem, kas kategoriski iebilst pret zaļo platību samazināšanu un stāvvietu
izbūvi, tādējādi atslogojot no stāvošajiem transportlīdzekļiem iebrauktuves.”

Grūti transportēt slimniekus

Valsts un Pašvaldības policijas darbiniekiem, kuru
operatīvais transports ir salīdzinoši neliels, ar piekļūšanu notikumu vai
nelaimju vietām nav tik lielu problēmu kā ugunsdzēsējiem, portālam atzina
policijās.

”Tā kā mūsu mašīnām gabarīti nav lieli, tad mums tas
problēmas īsti nesagādā,” skaidroja Liepājas pilsētas Pašvaldības policijas pārstāvis
Kaspars Vārpiņš.

Līdzīgu viedokli pauda  VP Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieka
palīdze
Jolanta Knīse: ”Policijas pienākumu izpildei, pateicoties policijas mobilitātei
un transportlīdzekļu gabarītiem, piekļuve notikuma vietām iekšpagalmos nav
apgrūtināta. Izņēmums ir sniegoti ziemas apstākļi, kad sniegs sastumts tā, ka
traucē piebraukšanai, piekļuvei objektiem. Tas gan neliecina, ka šāda problēma
nepastāv, īpaši, mūsu VUGD kolēģu darbā.”

Tajā pat laikā, tāpat kā ugunsdzēsējiem, iekļūšana
iekšpagalmos nereti apgrūtināta ir mediķiem, portālam atzina Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša: ”Īpašas
problēmas ir ziemas mēnešos, kad iekšpagalmi ir pilni ne tikai ar automašīnām,
bet pagalmi arī ne visur tiek operatīvi tīrīti. Tad patiešām vienā pusē ir
mašīnas, otrā sadzītas sniega kupenas un operatīvajam transportlīdzeklim grūti
piekļūt vajadzīgajai kāpņutelpai vai ātri apgriezties.”

”Otra problēma ir tā, ka mašīnas nereti tiek novietotas
tieši pretim kāpņu telpas durvīm un tādā gadījumā caur šaurajām ejām starp
mašīnām ir apgrūtināti nogādāt pacientu nestuvēs uz mediķu transportlīdzekli,” viņa
turpina.

Un piebilst: ”Tāpat Liepājas brigāžu mediķi atzīmē, ka
dažkārt apsaimniekotāji parūpējas, ka tiek nomainītas jaunas kāpņu telpu
ārdurvis, bet nav padomāts, lai uz/pie šīm durvīm atjaunotu vai norādītu
konkrētajā kāpņu telpā esošo dzīvokļu numerāciju (no kura līdz kuram
dzīvoklim). Tas kavē laiku, lai varētu ātri atrast vajadzīgo dzīvokli.”

Runājot par problemātiskākajām vietām Liepājā, Neatliekamās
medicīniskās palīdzības dienesta brigāžu mediķi īpaši piemin Velnciemu, Krūmu
ielu un Šķēdes ielas.

Jāpārbūvē pagalmi!

VP Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa Kārtības
policijas nodaļas priekšnieks Ingus Ukstiņš portālam apstiprināja, ka Valsts
policijas operatīvais transports, kura gabarīti ir daudz mazāki, nekā VUGD
operatīvajam transportam, iekšpagalmos pamanās iebraukt, taču atzina, ka šis
jautājums ir ļoti liela problēma: ”Pārkāpumu iekšpagalmos ir jūra –
transportlīdzekļu stāvēšana uz ietvēm, krustojumos.”

Viņš uzskata, ka steidzamības kārtā Liepājā jāpārbūvē
pagalmi, lielāku vietu atvēlot transportlīdzekļu novietošanai: ”Sevišķi pie
deviņstāvu ēkām, kur ir visvairāk personīgo transportlīdzekļu!”

Viss īpašnieku rokās

Liepājas domes izpilddirektora vietnieks nekustamā īpašuma
jautājumos Mārtiņš Tīdens, jautāts par pilsētas pašvaldības viedokli šajā
jautājumā, portālam atzina, ka arī pašvaldībai šī problēma ir zināma: ”Problēma
ir zināma, tā ir transportlīdzekļu izvietošana pagalmos. Un transportlīdzekļu šobrīd
ir stipri vairāk, nekā laikā, kad mājas tika būvētas un pagalmi projektēti.”

Viņš skaidro: ”Pašvaldības uzsāktā programma ir lieliska
iespēja sakārtot pagalmus tādā veidā, lai varētu piekļūt ne tikai operatīvie
dienesti, bet arī komunālie dienesti, jo nav noslēpums, ka arī atkritumu
vedējiem ir lielas problēmas izlīkumot pa pārslogotiem pagalmiem. Nerunājot par
gadījumiem, kad kaut kas notiek un ir jāierodas operatīvajiem dienestiem.”

M.Tīdens piekrīt, ka joprojām ir daudzas daudzdzīvokļu
dzīvojamās mājas, kuru iedzīvotāji negrasās pārveidot savus pagalmus: ”Tas ir
privātīpašums, tādēļ situācija ir diezgan sarežģīta. Taču jāsaprot, ka visu
uzreiz arī nevar paveikt. Nevar vienlaicīgi ne visas mājas renovēt, ne visus
pagalmus sakārtot. Tas notiek pakāpeniski. Ja divu gadu laikā 55 pagalmi ir
sakārtoti, tas ir labs rādītājs. Un process turpinās. Budžeta iespēju robežās
tas notiks arī turpmāk. Bet ko darīt ar tiem privātīpašniekiem, kuri vēl nav
uzspējuši vai arī negrib neko darīt, ir sarežģītāks jautājums, jo privātīpašumā
neviens cits pat zīmes nevar uzstādīt.”

”Vienīgi atliek runāt ar apsaimniekotājiem, kuri savukārt
var uzrunāt iedzīvotājus par horizontālā marķējuma izveidi, kur tas iespējams.
Bet tas ir atkarīgs no pašu īpašnieku gribas,” viņš turpina: ”Jo tas arī kaut
ko maksā, un vajadzību vienmēr ir daudz. Tas ir smags jautājums.”

Pilsētas pašvaldība iejaukties nevar: ”Ir jābūt
samērojamībai. Pašvaldība neatsaka iznomāt savus zemes gabalus par ļoti nelielu
samaksu. Tāpat pašvaldība finansē vidēji 85% programmā par pagalmu labiekārtošanu.
Tas ir ļoti liels atbalsts, 100-proecentīgi pašvaldība to nevar darīt.” Un aizliegt
iekšpagalmos novietot automašīnas pašvaldība arī nevar: ”Ja tas nav pašvaldības
īpašums – iela vai starpgabals, ja tas ir privātīpašums, tad pašvaldība nav
tiesīga diktēt noteikumus ar varu. Īpašnieki savu teritoriju var izmantot pēc saviem
ieskatiem.”

Taujāts, vai arī nākamajā gadā turpināsies programma, kuras
ietvaros iedzīvotājiem ir iespēja pagalmus labiekārtot ar pilsētas pašvaldības
līdzfinansējumu, M.Tīdens skaidro: ”Protams, ka ir cerība, taču tas, cik
apjomīgs būs atbalsts, ir atkarīgs no budžeta iespējām. Taču ik gadus tiek
meklēti līdzekļi šai programmai, jo tā ir svarīga. Katrā ziņā no pašvaldības
vadības ir jūtams atbalsts šim jautājumam. Un ja finansiāli pašvaldība to varēs
atļauties, tas noteikti notiks.”

Izpilddirektora vietnieks neizslēdz iespēju, ka daļēji
problēmu vismaz īstermiņa varētu risināt, piesaistot policijas spēkus. Proti,
policijas darbinieki varētu pastiprināti kontrolēt, lai mikrorajonos netiktu
pārkāpti transportlīdzekļu stāvēšanas noteikumi, novietojot tos uz ietvēm,
krustojumos: ”Protams, to darīt var. Taču jautājums ir globālāks. Ne jau aiz
laba prāta autovadītāji transportlīdzekļus šādi novieto. Tāda situācija
veidojas tādēļ, ka vienkārši citur nav, kur transportlīdzekļus novietot. Vai
arī negrib mašīnas atstāt pārāk tālu no mājām – jo tuvāk pie durvīm, jo labāk,
protams. Taču aktivizēt policiju varētu.”

M.Tīdens teic: ”Ja reiz šis jautājums ir aktualizēts,
iespējams, būtu vēlams sapulcināt ugunsdzēsējus, Pašvaldības policiju,
pašvaldību, lielākos apsaimniekotājus, lai mēģinātu runāt, kādas metodes
pielietot, lai šo jautājumu atrisinātu.”

Tajā pat laikā viņš uzsver, ka tieši transportlīdzekļu, kas
bloķē iebraukšanu iekšpagalmos operatīvajiem dienestiem, īpašnieki vienlaikus
taču ir arī dzīvokļu īpašnieki. Un daudz operatīvāk problēmu varētu atrisināt,
ja īpašnieki vienotos un pieņemtu lēmumu par stāvvietas izbūvi, kas būtu ieguldījums
pašu drošībai: ”Tas būtu pareizais risinājums.”

24Skatīt galeriju