Liepājas domē sākusi darboties būvniecības konsultatīvā padome, kuras galvenais uzdevums ir kļūt par profesionālo un koleģiālo padomdevēju būvvaldes speciālistiem un pilsētas galvenajai arhitektei Ivetai Ansonei jautājumos par Liepājai svarīgām būvniecības iecerēm to sākotnē. Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētājs Sergejs Nikiforovs padomi salīdzina ar Rīgas pilsētas arhitektu kolēģiju, kas tika izveidota “ar mērķi daudzpusīgāk aptvert viedokļus”. Lai gan kolēģijas lēmumi, tāpat kā Liepājas būvniecības konsultatīvās padomes lēmumi, nav saistoši ne būvvaldei, ne galvenajam arhitektam, pastāvot vienošanās, ka šie lēmumi tiks respektēti.
Padomē iesaistīti ne vien domes deputāti, izpilddirekcijas un būvvaldes pārstāvji, bet arī četri bijušie Liepājas galvenie arhitekti — Guntars Vīksna, Uldis Pīlēns, Andris Kokins, Guntars Vīksna un Uģis Kaugurs, bet par ekspertiem pieaicināti arī spēki no citurienes — Liepājas teritorijas plānojuma autors Edgars Bērziņš, Liepājas transporta shēmu risinātājs Elmārs Daniševskis, bijušais liepājnieks, Kolumbijas universitātes pilsētplānošanas profesors Sigurds Grava un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un S.Nikiforovs.

Līdz šim Liepājā projektu ieceres mēdza apspriest koleģiāls vidi veidojošo cilvēku, tostarp arhitektu, klubs V–10. “Klubs turpinās, bet mums svarīgi ir redzēt arī skatu no malas un citus viedokļus, reizēm mēs paši uz vietas neredzam to, ko var redzēt no malas, negribam vārīties tikai paši savā sulā,” padomes izveidi skaidro I.Ansone. “Lēmumus pieņemšu es, bet virzot tos attīstības komitejā, man būs pamatojums, ka padomē tas ir izdiskutēts,” viņa piebilst.

Pirmajā sēdē padome iztirzāja topošās Promenādes trešās kārtas skices, jaunbūves ieceri vecpilsētā, Graudu un Jūras ielas stūrī, teritorijas attīstības iespējas Siena ielā, 60.–70.gadu apbūves kvartālā un pieskārās Liepājas teritorijas plānojuma atjaunināšanas nepieciešamībai. Nebija lēmumu, bet gan profesionāļu ļoti atšķirīgi viedokļi un padomi par iespējamiem vides un jaunbūvju risinājumiem un to meklējumiem.

Nora Driķe,
“Diena”