Lietas prokurors Gints Bērziņš gan apsūdzības uzrādīšanu LTV atteicās apstiprināt, savukārt Viņķele pauda cerību, ka lieta ātri nonāks līdz atrisinājumam.

2020.gada novembrī Eiropas Savienība (ES) piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties “Pfizer/Biontech” ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas (VM) disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija lēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās (ES) valstīs.

Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā pagājušā gada sākumā, premjers Krišjānis Kariņš (JV) pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un šobrīd Viņķelei ir uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību, vēstīja LTV.

Pēc VM iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.

Tomēr informācija no drošiem avotiem liecina, ka šobrīd Viņķele ir vienīgā, kurai prokuratūra cēlusi apsūdzību, vēstīja LTV.

Viņķele savu pozīciju par kriminālprocesu komentēt nevēlējās, vien norādot, ka viņai ir piemērots statuss kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. “Sadarbošos ar prokuratūru, kā to arī apliecināju tad, kad prokurors rosināja kriminālprocesu. Un ceru, ka tā lieta tiks virzīta pietiekami raiti uz priekšu un tiksim skaidrībā,” televīzijai sacīja Viņķele.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pagājušā gada 9.martā atteicās sākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu, tomēr pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors un kriminālprocess tika sākts.