Sestdiena, 13. aprīlis Egils, Egīls, Nauris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Promenādei jākļūst par pilsētas lepnumu

Promenādei jākļūst par pilsētas lepnumu
23.11.2006 23:59

0

Atslēgvārdi

Kad nesen pilsētas galvenā arhitekta amatā stājās Iveta Ansone, viņa paziņoja, ka par vienu no primārajiem uzdevumiem uzskata tālāk attīstīt ostmalas promenādes projektu. Pēc galvenās arhitektes domām, tas ir svarīgi, jo pašvaldības 2003.gadā iesāktais promenādes projekts rosina  uzņēmējus sakopt īpašumus, ģenerēt idejas šajā nu jau iecienītajā pastaigu vietā, ko ar laiku varētu padarīt par visas pilsētas lepnumu.

Jāatzīst, labi iesāktais promenādes atdzīvināšanas projekts tik tiešām prasās turpināms. Lai interesantie objekti, kā “Dzintara pulkstenis” un strūklaku kaskāde, kuru izveidē ieguldīta krietna naudas summa, nepaliktu nomaļā kaktā visu aizmirsti vides dizaina elementi, par kuriem liepājniekiem rastos viedoklis, ka tie ir nesaprotami objekti, kuriem iztērēti daudzi tūkstoši latu.

Viedokļi ir pretrunīgi

Par Liepājas promenādi pašlaik dzirdami dažādi viedokļi. Vieni priecājas, ka ostmala atvērta pieejai, citi, un to nenoliedzami ir vairākums, brīnās, kāpēc jāvelta tik daudz līdzekļu vietai, kas joprojām neizceļas ar iedzīvotāju un tūristu interesi. “Kas tā par lietu, ka kaut kādām strūklakām un betona klučiem tērē desmitiem tūkstošu latu, kuri būtu daudz noderīgāki citās pilsētas vietās, kaut vai būtu iedēstījuši vairāk puķu Liepājas centra dobēs,” viņi saka.

Vēl tiek pārmests, ka “Dzintara pulkstenis” neattaisnojot cerēto un esot tikai statisks pseidopulksteņa veidols ar norasojušām stikla sienām ap nomelnējušu dzintara masu viducī, ka pazaudēts idejiskais vēstījums par laikrādi smilšu pulksteņa formā, kas pildīts ar liepājnieku saziedotiem dzintara gabaliņiem. Strūklaku kaskādei neesot jēgas, jo tā nav redzama no lielāka attāluma, tikai apšļaksta tuvējo kafejnīcu apmeklētājus. Promenādei kopumā neesot spožuma, tā esot tikai neliels gabaliņš atbrīvotas teritorijas blakus kuģu piestātnēm, kur uzturēšanos neciešamu dara no zvejas kuģīšiem uzvēdījošais zivju smārds, bet estēstisko baudījumu posta nesimpātiskās celtnes visā promenādes garumā kā pussagruvušas atmiņas par aizgājušiem laikiem.

Ticība nākotnei

Tomēr arhitektu brigāde, neskatoties uz iebildumiem, joprojām ir gatava cīnīties, lauzt sabiedrības aizspriedumus un turpināt promenādes attīstību, kas noteikti uzskatāma par iepriekšējā pilsētas galvenā arhitekta Uģa Kaugura gara bērnu. Starp citu, labs piemērs jau ir – Ventspils promenāde ar interesantajiem dizaina objektiem, lielākoties strūklakām un jauku gotiņu figūrām, kas piesaista pilsētā iekuģojušo un izkuģojušo ļaužu skatienus.

Šķiet, nu arī Liepājas pašvaldība ir ticības pilna promenādes izaugsmei un nozīmībai nākotnē. Šobrīd arhitektu birojam “Arhis” pilsēta pasūtījusi promenādes trešās kārtas projektu. Tādējādi Liepājas dome sākusi attīstības koncepcijas izstrādi Vecās ostmalas promenādes nākamajai kārtai, ko paredzēts izbūvēt 2007.gadā. Pēc šā projekta ostmalas promenāde nākotnē tiks veidota kā caurbraucama un caurstaigājama teritorija gar kanālmalu no Tramvajtilta līdz pat Loču tornim, ar kafejnīcām, zivju tirdziņiem, viesnīcām, atpūtas zonām un interesantiem vides objektiem.

Par promenādes projekta nozīmību liecina tas, ka ostmalas rekonstrukcijas tālākā koncepcija tikko apspriesta pirmajā Liepājas domes konsultatīvās Būvniecības padomes sēdē, ļaujot Būvvaldei nospraust vadlīnijas iespējamo investoru projektiem. I.Ansone iepazīstināja interesentus ar promenādes nākotnes vīzijām, bet pieaicinātie vietējie arhitekti, kā arī eksperti no Rīgas neskopojās ar padomiem, iezīmējot savu problemātiskās teritorijas nākotnes redzējumu.

Darbs dara darāmo…

Atkāpjoties nesenā pagātnē, jānosaka ostmalas promenādes attīstības posmi. 2001.gadā uz Veco ostmalu tika atvērta Radio iela. 2002.–2003. gadā notika promenādes pirmās kārtas būvdarbi pēc “Arhis” projekta. 2004.gadā atklāja Olgas Šilovas un Roberta Riekstiņa figūru “Dzintara pulkstenis”, kurā izlietoti ap 50 litru liepājnieku saziedoto dzintara gabaliņu.
Tā paša 2004.gada nogalē 200 metru garumā rekonstruētā un skeptiķu kritizētā Vecā ostmala un “Dzintara pulkstenis” uzvarēja Latvijas arhitektūras labāko darbu skatē grupā “Ainava, dārzs, labiekārtojums, vides dizains”.

Tā nu pirms vairākiem gadiem pašvaldība atvēra divas pirmās šķērsieliņas uz ostmalu — padomju laikos slēgto teritoriju. Pašlaik promenāde stiepjas vēl tikai 200 metru garumā – tā ir apmēram trešā daļa no iecerētās labiekārtojamās joslas. Šobrīd tiek domāts par promenādes atvēršanu garākā posmā – no Radio ielas līdz pat Loču tornim.

Kam domāta promenāde?

Būvniecības padomes pirmajā sēdē I.Ansone uzsvēra, ka promenāde ir pirmais nozīmīgais solis visas ostmalas rajona iekļaušanai pilsētas dzīvē. Veco ostmalu, kas kādreiz liepājniekiem bija slēgta zona, paredzēts pakāpeniski izveidot par modernu un interesantu pastaigu vietu gar Tirdzniecības kanāla krastu, no Tramvajtilta līdz Loču tornim, lai pēc šīs pastaigas tūristiem atliktu tikai pāris soļu līdz jūrai. I.Ansone informēja, ka uzsāktas sarunas ar Jūras spēku pārstāvjiem par kuģu piestātņu pārvietošanu uz Loča torņa pusi, lai teritoriju atbrīvotu vispārējai apskatei. Galvenās arhitektes priekšlikums ir veidot šo teritoriju par zaļo zonu, kur interesenti varētu nesteidzīgi izstaigāties visā promenādes garumā, līdz pat piemiņas zīmei.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš tomēr pauž pragmatiskāku viedokli, atgādinot, ka promenādes teritorijā vai tās tuvumā jāatvēl vieta autostāvvietām, jo īpaši tās būs nepieciešamas tūristu autobusiem. Arhitekts Uģis Kaugurs savukārt rosina izvietot promenādē dažādus dizaina elementus un plānot objektus tā, lai teritorija nebūtu tīkama tā sauktajiem dragreisistiem, kam šobrīd platā, taisnā josla gar kanālu ir nepārvarams vilinājums izmēģināt sava spēkrata iespējas. Bet arhitekts Gundars Vīksna atgādina, ka šajā teritorijā ļoti vajadzīgi velosipēdistu celiņi.

Bet pēc domes priekšsēdētāja vietnieka Gunāra Ansiņa domām, ir jārūpējas arī par kanālmalas drošību, pie ūdens malas uzstādot režģus vai kā citādi nodrošinot kārtību. Ir jau bijuši gadījumi, kad te cilvēki ieveļas ūdenī. Tomēr ideja par nožogojumu gar kanālmalu neguva arhitektu atsaucību, par lietderīgāku tika atzīts arhitekta Gundara Vīksnas ierosinājums kanāla malā tāpat kā citās Eiropas valstīs ik pa noteiktam posmam ierīkot speciālas vietas, kur ūdenī iekritušajiem būtu iespējams izrāpties saviem spēkiem, tāpat tur būtu jānodrošina glābšanas riņķi un cits glābšanas inventārs. Bet kopumā pret ostmalas promenādes attīstību arhitektiem nebija iebildumu.

Ieguldījums nākotnei

Šobrīd kanālmalā jau redzamas dažādas aktivitātes, kas, cerams, vēstī par šās teritorijas uzplaukumu tuvākajā nākotnē. Piemēram, vecajā ostas spīķerī pašlaik rit aktīvi rekonstrukcijas darbi, un jau gada nogalē ekspluatācijā tiks nodota būvniecības pirmā kārta. Projekta attīstītāja SIA “MIG Holdings” paredz ēkā izvietot birojus, dizaina viesnīcu, mākslas galeriju, kā arī modernu jahtu centru.

“Mēs skaidri redzam attīstību, šis būs viens no pilsētas smaguma centriem. Tas ir tikai laika jautājums. Galvenais, ka virziens ir uzņemts,” uzskata SIA “MIG Holdings” valdes priekšsēdētājs Aigars Kesenfelds. “Tas ir viens no galvenajiem projektiem, kas veicinās visas Liepājas promenādes iedzīvināšanu, lai jau tuvākajā nākotnē tā piesaistītu jaunas investīcijas citu ēku atjaunošanā un labiekārtošanā un rezultātā kļūtu par vienu no nozīmīgākajām Liepājas centra sastāvdaļām.”

Nopietns konkurents “MIG” viesnīcai nākotnē, jādomā, būs  kaimiņu – dāņu mākslinieka Lui Fontēna un viņa dzīvesbiedres – iecerētais hotelis kādreizējā Okeāna zvejas flotes bāzes tīklu darbnīcā, kurā iecerēts apvienot veco laiku, padomju un šolaiku pretstatus.
Tāpat arī uzņēmējs Gunvaldis Vēsmiņš kopā ar kompanjonu iegādājies senāko Vecās ostmalas spīķeri – ap 200 gadu veco koka noliktavu, ko restaurēs un apsaimniekos.

Bet pašvaldība nesen Vecajā ostmalā no valsts pārņēmusi trīs atjaunojamas un rekonstruējamas ēkas. Divās no tām varētu tikt izvietotas Liepājas muzeja ekspozīcijas – Zvejniecības un jūrniecības muzejs, iedzintarojumu kolekcija, kā arī tekstiliju un gleznu krājums.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz