Pārejā uz mācībām tikai valsts valodā no ierindas izkritušie pedagogi radījuši būtisku satraukumu izglītības iestādēs. Atrast, kas viņus aizvietos, ir ārkārtīgi grūti.

Laiks – trīs mēneši

Šoruden VVC pārkāpumus valsts valodas lietošanas jomā konstatējis četrās Liepājas izglītības iestādēs: pirmsskolas izglītības iestādē (PII) “Stārķis”, PII “Gailītis”, Piemares pamatskolā un Liedaga vidusskolā.

Par valsts valodas nelietošanu profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā administratīvi sodīti 14 pedagogi, pastāsta VVC Valodas kontroles departamenta vadītāja Madara Rēķe.

Pārbaudes minētajās izglītības iestādēs VVC veicis, pamatojoties uz saņemtajiem iesniegumiem, kā arī VVC kontroles programmas īstenošanas gaitā.

“Ja VVC konstatē, ka pedagoga valsts valodas zināšanas neatbilst Ministru kabineta noteiktajam apjomam, nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā,” kādas ir tālākās darbības, stāsta M. Rēķe.

“Izglītības iestādes vadītājs nodrošina, ka

attiecīgo pedagogu atstādina no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas prasmes pārbaude

Valsts izglītības satura centrā tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai.”

Ja pedagogs triju mēnešu laikā nav nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudi, tad ar viņu izbeidz darba tiesiskās attiecības.

“Pedagogu atstādināšanu uzrauga Izglītības kvalitātes valsts dienests,” precizē M. Rēķe.

Viņa saka, ka nevar komentēt “Izglītības likumā” noteikto prasību neizpildi, tomēr teic, ka izglītības iestāžu vadītāji ir dažādi un arī viņu attieksme pret veiktajām pārbaudēm ir dažāda.

“Katrā gadījumā gan izglītības iestāžu vadītāju, gan pedagogu pienākumi noteikti “Izglītības likumā”.”

Aiziet, nesagaidot pārbaudi

Bērnudārza “Gailītis” vadītāja Evija Harmsone atklāj, ka VVC pārbaudi viņas vadītajā mācību iestādē veicis, pamatojoties uz saņemto iesniegumu.

Tajā bijis norādīts, ka četri iestādes pedagogi saziņā ar vecākiem nelietojot valsts valodu. “Pārbaude notika 19. septembrī,” viņa atceras.

Viens no pedagogiem, pat nesagaidot pārbaudi, uzreiz esot uzrakstījis atlūgumu.

Līdz ar to pārbaude veikta atlikušajiem trīs pedagogiem.

Visiem konstatēts, ka valsts valodas lietojums neatbilst pirmsskolas izglītības skolotāja amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajam apjomam – augstākā līmeņa 1. pakāpei (C1).

“Pašreiz vienam no šiem pedagogiem ir darbnespēja, otrs ir atstādināts uz trim mēnešiem, bet ar trešo darba attiecības ir izbeigtas,” situāciju rezumē E. Harmsone.

“Pārsteigums bija tikai par vienu no pedagogiem, jo, manuprāt, viņa runāja pietiekami labi,”

saka bērnudārza vadītāja.

“Pārējās trīs skolotājas latviski runāja, bet viņu valodā varēja saklausīt daudz gramatisku kļūdu, tādēļ man bija nojausma, ka viņas pārbaudi varētu neizturēt.”

Atstādinātais pedagogs patlaban valodu mācoties, lai atgrieztos darbā. Savukārt atlūgumu uzrakstījušā darbinieka vietā E. Harmsonei izdevies atrast citu pedagogu. “Ar kadriem problēmu nav,” viņa apliecina.

Bērnudārzā “Stārķis” VVC pārbaude nepārvarama bija četriem pedagogiem, atklāj vadītāja Anna Koliškina.

Iztrūkuma dēļ patlaban izglītības iestādē ieviesta jauna darba organizācijas forma – ar audzēkņiem strādā viena skolotāja un divi skolotāja palīgi.

“Protams, mēs meklējam pedagogus, bet tas ir sarežģīti. Mums vajag piecus skolotājus, jo viena vēl devās pensijā,” stāsta A. Koliškina.

Atstādinātie pedagogi patlaban iziet latviešu valodas kursus, bet ne visi.

“Bija, kas diemžēl uzrakstīja atlūgumu, jo nobijās. Šķitis, ka latviešu valodu pārzina, bet VVC inspektore domāja citādāk.”

Liepājas Liedaga vidusskolā nepietiekamas valsts valodas zināšanas konstatētas sešiem pedagogiem.

“Šobrīd nav viegls periods,” atzīst skolas direktora pienākumu izpildītāja Aija Grīnberga. “Jo mums bez atstādinātajiem pedagogiem ir arī ilgstoši slimojošie skolotāji. Esam ļoti pārskatījuši savus iekšējos resursus, pārorganizējušies, lai nodrošinātu mācību procesu, kas ir prioritāte.

Liels skolotāju trūkums ir visā pilsētā. Esam apzvanījuši skolas, kaut ko mums izdevies piesaistīt, lai palīdzētu situāciju risināt. Bet arī citās skolās trūkst skolotāju. Esam vecākiem piedāvājuši sākumskolā otru maiņu, tomēr nepiekrita. Jo bērniem ir treniņi, dažādi pulciņi, līdz ar to nespētu savienot.”

Stāstot, kādēļ pedagogiem nav izdevies nokārtot valsts valodas pārbaudi, A. Grīnberga min, ka daļā vainojams uztraukums.

“Kad viens “krīt”, pārējie pārāk sastresojas un, aizejot uz valodas pārbaudi, nespēj uztvert, ko viņam jautā.

Līdz ar to kļūdās, ko ikdienā runājot nepieļauj.”

Vairums “izkritušo” pedagogu atkārtotās pārbaudes kārtos. “Protams, ir jāgatavojas, tai skaitā psiholoģiski. Bet atkārtotā pārbaude būs jau nopietnāka, jo jākārto ir visas daļas – runāšana, klausīšanās, rakstīšana, lasīšana.”

Savukārt Piemares pamatskolā pārbaudi nav izturējusi skolotāja, kas pieņemta darbā augustā. “Es viņu no darba pienākumu veikšanas atstādināju, bet pēc tam skolotāja pati uzrakstīja atlūgumu,” pastāsta direktore Gaļina Skorobogatova.

Pārbaude bijusi tikai diviem skolotājiem. “Otrais skolotājs bija uz ilgstošas slimības lapas, augustā viņš atsāka strādāt, pārbaudi nokārtoja ļoti veiksmīgi.”

Atzīmēs – kritums

“Ja agrāk es varēju ilgāk palikt darbā un nopelnīt, tad tagad man ir jāsteidzas mājās, lai dēlam palīdzētu,” kā mainījusies ikdiena līdz ar pāreju uz mācībām tikai valsts valodā, stāsta daudzbērnu mamma Anna (vārds mainīts), kuras vecākais dēls mācās 7. klasē.

“Sanāk tā, ka man nav jāiet uz darbu, bet jāsēž mājās un jāmāca bērns. Paldies Dievam, ir Google tulkotājs un forši var iztulkot. Bet vienalga. Tagad ir ļoti grūti. Ja dēls kaut ko nesaprot, skolotāji tomēr krieviski nesaka, viņi netulko. Tā vietā mēģina latviski skaidrot.”

Anna stāsta, ka skolotāji negrib, lai arī starpbrīžos bērni savā starpā runātu krieviski.

“Bet nevar jau ar rokas mājienu izmainīt bērnus.”

Mamma novērojusi, ka patlaban no lielās slodzes stresā ir visi – bērni, vecāki, skolotāji. “Es cenšos dēlam palīdzēt, cik varu. Bet arī man nav laba latviešu valoda. Turklāt es neesmu pedagogs. Jāmācās ir skolā.”

Tomēr Anna pret reformu neiestājas: “Es nesaku, ka nevajag. To ļoti vajag. Mēs dzīvojam Latvijā, uzskatu, ka latviešu valoda jāzina. Bet tik strauji… Varbūt tas der lielākiem bērniem – 8. vai 9. klasei. Mans otrs dēls, kurš patlaban mācās 3. klasē, mācījās latviešu valodā no 1. klases, un viņam grūtību nav vispār.

Viņš no paša sākuma to darīja, bet, ja to liek pēkšņi, tad ir grūti.”

Bioloģija, ģeogrāfija, inženierija, matemātika ir mācību priekšmeti, kuros dēlam iet grūti. “Īstenībā katrā priekšmetā ir kādi knifiņi, tas ir atkarīgs no tēmas. Ir tādas, ko dēls saprot uzreiz. Manam bērnam ar mācībām negāja viegli arī pirms tam. Ja pagājušajā gadā viņam bija sešinieki, septiņnieki, tad šogad viņam ir četrinieki. Vērtējums ir zemāks.

Bet arī daudzi pedagogi ir nomainījušies, aizgājuši prom, izkrita nodarbības. Tas viss situāciju vēl sarežģī.”

Annai nākas dēlu motivēt, jo viņš norāda: “Kādēļ? Man nevajag tik labi zināt latviešu valodu, es kaut ko zinu, un pietiek.”

“Bet es saku, ka nav īsti izvēles, ja pēc tam tu iesi uz augstskolu. Arī tur viss būs latviski. Ja paliksi dzīvot Latvijā, tev ir jāzina un jāmācās latviešu valoda.”

Bērnam tiekot piedāvātas papildu konsultācijas, bet viņš negribot iet. Jo diena skolā jau tā ir gara, turklāt viņš paļaujas, ka mamma mācībās palīdzēs.

Kas ir vājais punkts?

Iespējas apgūt un stiprināt valsts valodu pedagogiem tiekot piedāvātas, apliecina Liepājas Izglītības pārvaldes komunikācijas vadītāja Renāte Meļķe.

“Šogad vien mums ir bijušas piecas grupas, trīs vēl notiek patlaban, ko apmeklē arī pedagogi.”

No Latviešu valodas aģentūras ir tikušas finansētas divas grupas, viena vēl notiek ar pirmsskolas skolotāju līdzdalību.

Tāpat C1 kursus, tiesa gan, par maksu, piedāvā Liepājas Universitāte, arī Nodarbinātības valsts dienests organizē mācības, ko Izglītības pārvalde piedāvājusi pedagogiem.

Tas vēl nav viss, lai uzlabotu savas zināšanas. R. Meļķe teic, ka pašas skolas iekšienē organizē dažādas valodas stiprināšanas kampaņas, spēlē tematiskas spēles, veicina sarunvalodas apguvi, tāpat Izglītības pārvaldes Metodiskais centrs piedāvā neformālās nodarbības.

“Paši skolotāji, kuri ir ieinteresēti turpināt darba attiecības, valodu apgūst pie privātskolotāja,” zina R. Meļķe.

Jautāta, kāpēc Liepājas izglītības iestādēs ar valsts valodas lietojumu joprojām ir problēma, R. Meļķe nosaka, ka ir grūti to komentēt.

“Mēs neredzam vienotus, skaidri definētus kritērijus, pēc kādiem pārbaudes tiek veiktas un noteikts, ka pedagogu valodas prasme neatbilst C1 līmenim.

Nezinām, kādi jautājumi pedagogiem tiek uzdoti, kas ir tas vājais punkts.

Varam to tikai nojaust no sarunas ar izglītības iestāžu vadību. Taču arī izglītības iestāžu vadītājiem ir cits redzējums par to, kuram pedagogam ir šīs prasmes un kuram valodas lietošana sagādā grūtības. Turklāt tad, kad pārbaudes veica jau pirms trim gadiem, neatbilstības netika konstatētas.”

Iemesli, iespējams, ir dažādi, viens no tiem varētu būt pedagogu uztraukums, ko minējuši arī izglītības iestāžu vadītāji. Jo šim jautājumam patlaban tiekot pievērsta liela uzmanība.

Iesaistās pilotprojektā

Lai sniegtu atbalstu skolu pārejai uz vienotu izglītības sistēmu un mācībām latviešu valodā, Lielbritānijas organizācijas “British Council” pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju īsteno pilotprojektu skolu partnerību veidošanai.

Šī gada septembrī dalību pilotprojektā, kas ilgs līdz nākamā gada maijam, uzsākušas 18 izglītības iestādes visā Latvijā, tai skaitā trīs izglītības iestādes Liepājā – Dzintara vidusskola, PII “Delfīns” un PII “Stārķis”.

“British Council” pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Matesoviča stāsta, ka, īstenojot pilotprojektu, izglītības iestādes veido skolu partnerības, veicinot sadarbību, pieredzes apmaiņu un jaunu prasmju apguvi.

Izglītības iestādes plāno un īsteno aktivitātes, kas skolotājiem, skolēniem un vecākiem palīdz pārejā uz mācībām latviešu valodā, kā arī stiprina apziņu, ka skolotāji spēj realizēt pārmaiņas, izvērtējot esošo situāciju un vajadzības katrā skolā.

“Pilotprojekts ir turpinājums mūsu līdzšinējam darbam, atbalstot Latvijas izglītības sistēmas modernizāciju un veidojot labvēlīgu vidi pedagogu pieredzes apmaiņai un savstarpējās izpratnes veicināšanai,” skaidro Z. Matesoviča.

Labi uzsākts process, kas turpinās

Ilze Seipule, IZM Izglītības departamenta direktora vietniece vispārējās izglītības jomā

Jau no 2000. gada ir šī prasība, ka ikvienam pedagogam, kurš strādā pirmsskolā vai skolā, valsts valoda ir jāzina C1 līmenī. Pretējā gadījumā pedagogs strādāt skolā vispār nedrīkst.

Diemžēl praktiskais valodas lietojums, kā mēs tagad redzam, ne vienmēr ir atbildis prasītajam līmenim.

Pedagogi tika pārbaudīti arī iepriekš, tas ir fakts. Bet no pagājušā gada rudens, kad pieņēma vēsturiskos grozījumus par to, ka pārejam pilnībā uz mācībām valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā, jo vidējā izglītībā tas jau bija noticis iepriekš, tika pieņemti arī citi grozījumi.

Tai skaitā par to, ka, ja pedagogs nelieto valsts valodu C1 līmenī, ja VVC to konstatē, tad nekavējoties tiek izdarīts ieraksts Pedagogu reģistrā un izglītības iestādes vadītājs nodrošina, ka attiecīgais pedagogs tiek atstādināts no amata pienākumu pildīšanas līdz dienai, kad tiek nokārtota valsts valodas pārbaude.

Jāteic, ka ir tomēr mēģināts rast atbalsta mehānismus, turklāt daudzus un dažādus. Ja vien pašam pedagogam ir vēlme palikt darbā skolā un pilnveidot zināšanas, šādas iespējas tomēr ir dotas. Arī šobrīd.

Diemžēl, kamēr nav sankciju puse, dažiem attieksme ir bijusi vieglprātīga.

Lai arī tie gadījumi, kas ir konstatēti, izskan skaļi, bet uz kopējā pedagogu fona un daudzuma mēs nevaram runāt, ka tā ir tendence vai ka tas notiek masveidā. Tie ir tiešām atsevišķi gadījumi.

IKV, apkopojot ziņas par savām pārbaudēm no septembra līdz novembrim, vēsta: apmeklētas 85 izglītības iestādes, kurās iepriekš tikušas īstenotas mazākumtautību izglītību programmas. Un kopumā secinājumi ir pozitīvi.

Vienotās skolas ideja sāk īstenoties. Mēs jau esam tikai par to, lai segregācija pēc iespējas ātrāk izbeidzas. Tas ir ļoti svarīgi, ka mēs ejam uz šo vienoto mērķi, vienoto skolu.

Gadās pa kādai grambai, iespējams, nelielai bedrītei, bet ceļš tiešām ir stabils, pārredzams, drošs, lai mēs nenovirzītos no mērķa.

Atpakaļ ceļa nav, un to visas iesaistītās puses, šķiet, ir sapratušas.

Domāju, ka kopumā varam teikt, ka gan pašvaldības, gan skolas pret šo procesu izturas ļoti atbildīgi. Arī valsts dara daudz, lai šī pāreja notiktu vienmērīgāk, pārliecinošāk, bez lieliem starpgadījumiem.

Ir atsevišķi starpgadījumi, bet kopumā mēs to vērtējam kā labi uzsāktu procesu, kas turpinās.

Uzziņai

– Kopš 2022. gada 25. oktobra, kad stājās spēkā “Izglītības likuma” grozījumi, kuros noteikta kārtība, kādā pedagogu ar nepietiekamām valsts valodas zināšanām atstādina vai atbrīvo no amata, līdz 2023. gada 17. novembrim Valsts valodas centrs konstatējis nepietiekamas valsts valodas zināšanas 23 Liepājas skolu pedagogiem.

– No tiem 5 bijuši vispārējās izglītības iestādēs, 2 pirmsskolās, 1 profesionālās ievirzes izglītības iestādē (sporta skola), 1 koledžā.

– No tiem atbrīvoti no amata – 14, atstādināti – 6, atrodas pārejošā darba nespējā – 2, nokārtojis valsts valodas prasmes pārbaudījumu – 1.

– Laikā no 2023. gada 1. septembra līdz novembra beigām Valsts valodas centrs konstatējis nepietiekamas valsts valodas zināšanas 14 Liepājas pedagogiem četrās izglītības iestādēs: 2 vispārējās izglītības iestādēs, 2 pirmsskolās.

Avots: IKVD; VVC

Fakti

Reformas (pāreja uz mācībām valsts valodā) laiks:

• No 2023. gada 1. septembra – 1., 4., 7. klase;
• no 2024. gada 1. septembra – 2., 5., 8. klase;
• no 2025. gada 1. septembra – 3., 6., 9. klase.

Es domāju tā: Kādas valodas zināt?

Helēna Jankovska – viesmīle:

–  Četras. Latviešu valoda ir dzimtā, skolā mācījos krievu un angļu. Vēlāk apguvu arī vācu valodu, jo radinieki dzīvo Vācijā. Kad aizbraucu pie viņiem, pamazām sāku mācīties, saprast arī vāciski. Ar savām valodas zināšanām jūtos ļoti labi, jo saprotu, ko saka tie, kas nav latvieši. Varu izlasīt, saprast nosaukumus, orientēties situācijā. Arī ikdienā, darbā izmantoju visas šīs valodas, jo strādāju ēdināšanas jomā.

Ilze Baumane – skolotāja:

– Latviešu, krievu. Angļu valodu neesmu ilgi izmantojusi. To mācījos vidusskolā. Krievu valodu apguvu jau bērnībā, jo kaimiņos dzīvoja krievu meitene, ar kuru spēlējos un draudzējos. Valodas apguve tad notika ļoti viegli.  Rakstīt krieviski gan es vairs nemācētu. Šobrīd ikdienā man nav vajadzīga ne krievu, ne angļu valoda.

Liene Hmizenko – pedagoģe:

– No svešvalodām krievu un angļu. Vidusskolā mācījos vācu valodu, bet tā nav lietota un ir aizmirsta. Angliski sāku saprast, jo mani bērni mācās angļu valodu, tad šo un to dzirdu, skatoties televīziju vai internetu. Šobrīd jau ar kādu angli es varētu sarunāties ar elementārām frāzēm. Kad strādāju pastā, tur ar ārzemniekiem vajadzēja saprasties dažādās valodās.

Inese Kalniņa – māsas palīdze:

– No svešvalodām zinu tikai krievu valodu. Tas ir maz, bet iztieku. Šajos laikos angļu valoda ir labi jāzina. Man patīk ceļot, braucu ekskursijās, un tad labi, ja ir gidi, kas visu noorganizē. Šovasar ceļojumā laikā Tallinā sazinājos krieviski, bet, kad bijām Somijā, kaut kā iztiku bez svešvalodas. Palīdzēja citi  ceļotāji, kuri prata angliski.

Ieva Roze – docente:

– Labi zinu krievu un angļu valodu. Brīvi lasu vācu valodā, sarunāties gan būtu grūti. Krievu un vācu valodu apguvu skolā, angļu – mācījos kursos. Tas notika jau vidusskolā, jo sapratu, ka to dzīvē vajadzēs. Strādāju universitātē, un valodas zināšanas ļoti noder. It sevišķi, lasot nepieciešamo zinātnisko literatūru.