Laikrakstā pavīdēja īsa informācija par Liepājas domes lēmumu, ka maksai par dzīvokli jābūt tādai pašai kā maksai par privatizētā dzīvokļa apsaimniekošanu vienā un tajā pašā namā.

Kaut arī piedāvāja palielināt to tikai par pussantīmu no kvadrātmetra, lai gūtu kaut vai nelielu peļņu. Virsroku guva cits viedoklis: pašreizējā situācijā vienkārši nebūtu godīgi vēl kaut ko iegūt no mitekļa. Bet, ja tā, tad jāparaugās, cik aktīvs pašlaik ir brīdinājumu process par gaidāmo nomas maksas palielināšanu no jaunā gada un apsaimniekošanas maksas pieaugumu. Deputāte Elita Kosaka, kura bija par pussantīmu, saņēma no “Vecliepājas” brīdinājumu par šādu maksas paaugstināšanu, kas pie faktiskajiem pēdējo mēnešu izdevumiem tikai 12 santīmu apmērā būtu seškārtīgs – 72 santīmi. Un vēl: ja salīdzinām visiem izlīdzināto maksu vienā namā ar situāciju jebkurā no kaimiņu namiem, tad starpība var būt vēl lielāka. Tas droši vien ir pat sliktāk, nekā iekasēt pussantīmu.

Kādēļ gan šī peļņa? Ja paklausās E. Kosaku, tad loģika ir visai vienkārša. Peļņu varētu novirzīt uz neparedzētajiem izdevumiem dzīvokļu fonda apsaimniekošanā. Atcerēsimies, ka 1997.–1998. gadā parādnieku dzīvokļos demontēja radiatorus, bet tagad īrniekiem piedāvā atjaunot tos uz sava rēķina. Lūk, šo peļņu tad arī varētu novirzīt šādu uzdevumu veikšanai. Jo vairāk tādēļ, ka pašām biedrībām nav tiesību ko tādu apmaksāt. Biedrības “Mežu 41” priekšsēdētāja Natālija Semjonova pastāstīja, ka viņiem no iekrājumiem izsniedz bezprocentu kredītu logu ierīkošanai. Tam piekrīt arī neprivatizētā sektora iemītnieki, taču ar viņiem nedrīkst slēgt pat līgumu. Nebūt ne pirmais priekšsēdētājs izsaka viedokli, ka gadījumos, ja runa ir par naudu, tad tas nav pašvaldības, bet gan patstāvīgais dzīvoklis. Vai arī, pieņemsim, maina logus kāpņu telpā. Kā lai šādā gadījumā pieprasa neprivatizētā sektora līdzdalību?

Vēl deputāte E. Kosaka pastāstīja, ka viņai ir sagatavoti iesniegumi visām namu pārvaldēm un ka īrnieki gatavojas to nosūtīt namu pārvaldēm: “Lūdzu noslēgt ar mani līgumu par siltumapgādi un karstā ūdens piegādi.” Jānoformē taču attiecības! Lai atbild. To vajadzēja darīt jau sen. Ja sāks spuroties pretī, tad tas būs pretrunā ar viņu pašu līgumiem ar “Liepājas enerģiju”, kas noslēgti 2005. gada 31. oktobrī. Tur minēts, ka namu pārvalde slēdz līgumu arī ar dzīvokļa īrnieku. Šis jautājums dzīvokļu sektora jomā joprojām paliek aktuāls un neatrisināts. Un tas attiecināms uz neatrisinātiem jautājumiem. Taču visvienkāršāk būtu nodarboties ar jaunām apkures sistēmu sadalēm, lai bloķētu nemaksātājus.

Kirils Bobrovs,
“Kurzemes Vārds”