Divas pēdējās dienas pilsētā, kurā piedzimst vējš, notika kārtējās pūtēja izdarības – sasniedzot vētras spēku, tas patraucēja kuģu kustību, jumiķu ikdienas darbu, nedaudz paretināja koku zarus, izstūma no vietas nestabilākās konstrukcijas. Pilsētas ielās varēja manīt no rokām izrautus vai pamestus saplosītus lietussargus, uz Tramvajtilta vējš pabojāja dekoratīvos karodziņus, apgāza vienu otru gružu konteineru, privātmājas žogu, pagaidu ceļa zīmes, pie ledushalles augšpēdus radās autobusu pieturas stiklotā nojume. Protams, vējā izpūrušie mati kārtīgam liepājniekam garastāvokli nevarēja sabojāt. Tiesa, droši vien tā nedomā tie Liepājas apkārtnes iedzīvotāji, kas vēja dēļ bija spiesti palikt bez elektroenerģijas.

Visvairāk cieta viena gaisvadu līnija Aizputes virzienā, kas bez sprieguma atstāja ap 20 transformatoru punktu. Kā sacīja kāds enerģētiķis, vējš vairāk pūta no ierastās – rietumu puses; ja virziens būtu pretējs, postījumi būtu daudz lielāki. Tā teikt, gan koki, gan stabi ir vairāk pielāgojušies turēties pretī valdošajiem vējiem.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki uzskata, ka stiprais vējš mūsu pilsētā lielu skādi nav nodarījis. VUGD Liepājas brigādes inspektore Rita Seļezņeva “Kurzemes Vārdam” pastāstīja, ka glābēji saņēmuši tikai vienu izsaukumu likvidēt vētras postījumus – 19.aprīlī dažas minūtes pēc deviņiem vakarā. Pēc “Latvenergo” darbinieku lūguma bija jādodas uz K.Ukstiņa ielu 33 un jānozāģē aizlūzis koka zars, kas karājās uz elektrības vadiem. Liepājas Pašvaldības policijas preses sekretāre Ineta Mikute savukārt sacīja, ka 19.aprīlī Jūrmalas parkā pie Glābšanas stacijas norauti vadi ielu apgaismojumam.

Liepājas ostā vakar kuģu satiksme nenotika. Kuģu satiksmes dienesta vecākais operators Ivars Ziemelis pastāstīja, ka stiprais vējš, kura ātrums ceturtdienas vakarā sasniedzis 23 metrus sekundē, pa nakti gan nedaudz pierimis, taču rīta pusē atkal atguvis spēku un ap pulksten 10 jau pūtis ar 24 metrus sekundē lielu ātrumu. Dienas gaitā brāzmu brīžos tas vēl pastiprinājies un dažkārt esot pietuvojies pat 27 metru sekundē atzīmei. Arī ūdens līmenis pie piestātnēm un Tirdzniecības kanālā bija paaugstināts. Reidā ienākšanu ostā gaidīja viens sauskravu kuģis, bet atstāt ostu vēlējās vairāki kuģi, kas jau bija kravu savās tilpnēs uzņēmuši.

Labi, ka neviens pasažieris neapgāzās augšpēdus kopā ar nedrošo autobusu pieturas stikloto konstrukciju.

Brāzmu saplosīti lietussargi un izjauktas frizūras – vai tad tas spēj sabojāt īstena vēju pilsētas iemītnieka garastāvokli?