Ukrainas austrumos un Krievijas dienvidu daļā turpinās savvaļas ugunsgrēki, vietām arī putekļu un smilšu vētras, to radītā dūmaka un palielinātais gaisa piesārņojums nokļūst arī Latvijā, jo valda dienvidaustrumu puses vēji. “Klimats tā uzvedas. Ugunsgrēki, smilšu vētras, tas ir komplekss rezultāts cilvēku darbībai un klimata izmaiņām,” “Kurzemes Vārdam” skaidroja Liepājas Reģionālās vides pārvaldes (LRVP) direktors Ruslans Pečulis. “Citos reģionos ir neparasti sauss. Piemēram, tundrā visu ziemu dega, tas nozīmē, ka klimats kļūst siltāks.”

“Kaut kur jau tie putekļi nosēdīsies,” piektdien prognozēja LRVP vadītājs. “Mēs it neko nevarēsim izdarīt arī tad, ja putekļu daļiņu skaits pārsniegs normu.”

2. oktobrī PM10 daļiņas sasniedza gandrīz 100 mikrogramus kubikmetrā, 3. oktobrī samazinājās līdz 93. LVĢMC Rucavas novērojumu stacijā mikroskopisko putekļu koncentrācija piektdien bija120 µg/m³ un sestdien saruka līdz 93 µg/m³. 

Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas nosaka, ka PM10 vidējai koncentrācijai nevajadzētu pārsniegt 50 mikrogramus kubikmetrā diennaktī un 20 mikrogramus kubikmetrā gadā.  

“Putekļu pieaugums nav ļoti būtisks, vismaz mums pieejamie operatīvie dati tādus nerāda,” svētdien, 4. oktobrī, teica Liepājas pašvaldības Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece. “Pieaugums bija 2. oktobrī, bet tas bija īslaicīgs, putekļi izkliedējas. Neredzu pamatu ieteikt cilvēkiem valkāt sejas maskas vai neiet ārā.” Arī viņa norāda, ka putekļu piesārņojumu gaisā nevar norobežot, kā, piemēram, noplūdušu naftu. Ja putekļu koncentrācija būtu ilgstoša, tad vajadzētu domāt par kādiem piesardzības pasākumiem. Neesot arī bijusi ne LVĢMC, ne Veselības inspekcijas reakcija uz putekļu piesārņojuma pieaugumu.