Lai nodrošinātu ērtu vietnes izmantošanu un uzlabotu šīs vietnes veiktspēju un funkcionalitāti, mēs izmantojam sīkdatnes. Turpinot pārskatīt šo lapu, Jūs piekrītat sīkdatņu saglabāšanai Jūsu ierīces atmiņā. Turpināt Vairāk informācijas

Svētdiena, 16. jūnijs

Vārdadiena: Justīne, Juta

Putekļu ēšanai un dubļu brišanai gals nav redzams  (36)

Atslēgvārdi pilsētvide | grants ielas | pretputekļu apstrāde | dubļi | peļķes

Liepājnieki nav mierā ar grants ielu stāvokli pilsētā - sausā laikā jāēd putekļi, bet slapjajā laikā jāpeld. Tāpēc iedzīvotāji uzsākuši parakstu vākšanu, jo uzskata, ka pilsētā mūsdienās visām ielām piedienas būt asfaltētām. Diemžēl tuvākajā laikā lielu izmaiņu nebūs – šovasar pie asfalta seguma tiks vien pāris ielas.

Jūtas kā sūnu ciemā

Par neapmierinošo grants ielu stāvokli pilsētā sūdzas ievērojams skaits liepājnieku. Uldis sauc konkrētus piemērus: “Liepājas ielas, piemēram, Strautu, Bārtas, Vidussceļa, Rucavas, Zaķu, Bernātu, Salmu, Doņu, Pļavu, Miera iela u.c. vasarā, kad sauss laiks, un ziemā, pliksalā ir putekļainas. Auto riteņu sacelto putekļu dēļ cilvēki dzīvo kā miltu maisā – ne logu atvērt, ne sētā uzturēties. Savukārt slapjā laikā – gan rudeņos un pavasaros, gan mūsu ziemās, ielas ir neizejamas un neizbraucamas bedru un peļķu dēļ. Teju laivu vajag.”

“Jau vairākkārt esam vērsušies pie Liepājas domes amatpersonām ar jautājumiem un lūgumiem, kad beidzot tiks noklāts asfalts, vai kāds cits alternatīvs materiāls, piemēram, bruģis uz šīm grantētām ielām, kas atrodas pilsētā. Ne jau visas ielas ir tik garas. Ir tādas, kas ir tikai aptuveni 100 metru garas. Dome saka, ka primārais ir noklāt asfaltu ap skolām, bērnudārziem. Cik zinu, tas jau ir izdarīts.”

“Tā vien liekas, ka domnieki domā: visa pilsētas dzīve notiek tikai pilsētas centrā un ap to, bet par pārējām ielām, kas šinī gadījumā ir grantētās ielas, domniekiem ir vienalga, jo viņi jau pa tām nepārvietojas un turpina dzīvot tādā kā mākslīgā aklumā,” viņš neslēpj sāpi: “Pietiek izšķērdēt līdzekļus! Katru gadu greiderēt un liet to pretputekļu ķīmiju uz šīm ielām. Turklāt to dara neregulāri – aizbildinās, ka ceļa segums ir pa slapju, vai par cietu.” Turklāt viņš novērojis, ka šīs aktivitātes dod tikai īslaicīgu rezultātu. 

Līdz šim iedzīvotājiem, vēršoties pašvaldībā, uzlabojumus panākt nav izdevies, tādēļ tagad uzsākta iedzīvotāju parakstu vākšana pret grantētām ielām Liepājā. Parakstīties par šo ierosinājumu varot veikalā-bārā uz Strautu un Ganību ielas stūra, Ganību ielā 92. Šobrīd esot savākts jau vairāk nekā 100 parakstu. 

Turpinās greiderēšanu un pretputes apstrādi

Liepājas ielu kopgarums pēc Komunālās pārvaldes datiem ir 271,558 km. Brauktuves ar melno segumu ir 166,322 km, ar bruģakmens segumu - 22,152 km, ar cementbetona segumu 8,263 km, ar grants (šķembu) segumu - 44,888 km, bez seguma - 29,933 km.

“Ja runājam atsevišķi par grants ielu kopgarumu, tad būtiski saprast, ka aptuveni 31 km (90 grants ielu posmi) no visa grants ielu kopgaruma (44 km) ir ielas, kurās ir pastāvīga satiksme un kuras tiek regulāri uzturētas,” skaidro Liepājas pilsētas pašvaldības iestādes “Komunālā pārvalde” sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Štāls.

“Pārējie aptuveni 14 km ir zemas intensitātes ielu posmi,” viņš turpina: “Lielā daļā gadījumu tās ir nelielas piebrauktuves uz īpašumiem vai atzari ar zemu satiksmes intensitāti. Šajos posmos regulāri uzturēšanas darbi netiek plānoti, tos veic atkarībā no pieprasījuma vai faktiskās situācijas dabā.”

Jautāts: kādi darbi šogad plānoti grants ielās, viņš klāsta: “Šogad ir plānota planēšana un profilēšana jeb vienā vārdā - greiderēšana, kā arī  pretputekļu apstrāde.” No ielu uzturēšanas kopējā budžeta grants ielu uzturēšanai šogad plānoti 150 000 eiro. Tā pēc A.Štāla teiktā ir tāda pati summa, kā iepriekšējā gadā.

Būs svētki Arnolda un Elizabetes ielās dzīvojošajiem

Priecīga vēsts ir tā, ka šogad plānots veikt divu grants ielu asfaltēšanu: “Arnolda ielas divi posmi – no Dzintaru līdz K.Ūliha un no K.Ūliha līdz Alejas ielai; arī Elizabetes ielas posms no Ziemeļu līdz Kviešu ielai. Citi posmi vēl tiek precizēti; tas saistīts ar to, ka attīstības budžets vēl nav apstiprināts.”

Jautāts, kad Liepājā visas ielas varētu tapt noasfaltētas, A.Štāls stāsta: “Asfaltēšanas darbus turpmāk būtiski veikt, pirmkārt pieminētajos 31 km ielu jeb 90 grants ielu posmos. Taču tas ir ļoti liels apjoms, tāpēc runa ir par finanšu pieejamību. Taču jāsaka, ka pašvaldība līdz šim iespēju robežās ir meklējusi un meklē līdzekļus grants ielu tehniskā stāvokļa uzlabošanai.

Komunālās pārvaldes pārstāvis uzsver: “2018.gadā atkal tika uzsākta grants segumu ielu asfaltēšana. Grants ielu asfaltēšanai tika piešķirti kopumā 200 000 eiro. Par šo naudu tika plānots izbūvēt cieto segumu piecos grants ielu posmos. Darbi pagājušajā gadā pabeigti Pupu ielā, bet Dārza ielā darbi tiks pabeigti šogad. Projektēšanas darbu aizkavēšanās dēļ, iepirkuma procedūru dēļ un finanšu sadārdzinājuma dēļ Arnolda ielā un Elizabetes ielā darbi netika uzsākti, taču, kā jau minēju, tie notiks šajā gadā.”

Pēc A.Štāla teiktā šajā gadā attīstības budžetā, kas vēl tiks apstiprināts, tiek plānoti līdzekļi citu grants ielu posmu asfaltēšanai. Taujāts, kāpēc līdz šim ne pārāk strauji kust asfaltēšanas process, Komunālās pārvaldes pārstāvis atbild lakoniski: “Finanšu trūkums.” 

Izvēles nav – jāciešas

Atsaucoties uz iedzīvotāju sūdzībām, ka sausajā laikā grants ielas put, A.Štāls teic: “Divas reizes gadā veicam ielu apstrādi ar pretputekļu materiālu. Šī pieredze mums ir jau kādus piecus gadus. Tas ir viens no risinājumiem, kāds pirms tam nebija izmantots. Pretputekļu apstrāde notiks arī šajā gadā.” 

Bet, runājot par iedzīvotāju pretenzijām pret bedrēm un peļķēm, viņš atzīst, ka liepājniekiem nav citas iespējas, kā vien paciesties: “Problēma ir skaidra. Tāda tā būs, kamēr būs šāds ielu segums, kamēr zem grants ielām vai gar grants ielām nebūs izbūvēts lietus ūdens savākšanas sistēmas.”

Pilsētas domes izpilddirektora vietnieks būvniecības jautājumos Didzis Jēriņš stāsta: “Liepājas pilsētas pašvaldība 2008.gadā sāka grants ielu asfaltēšanas programmu, šajā gadā jau tika noasfaltēti apmēram 2,5 km grants ielu no pašvaldības budžeta.” Diemžēl 2009.gadā šo programmu turpināt  nebija iespējams.  

“Nākamajos gados maksimāli tika izmantotas iespējas asfaltēt ielas no ES fondu līdzekļiem,” tā izpilddirektora vietnieks: “No 2014.gada grants ielu asfaltēšana tiek finansēta arī no pašvaldības budžeta, prioritāte ir ielas bērnudārzu tuvumā un tuvākās ielas pilsētas centram. Kopumā kopš 2008.gada ir noasfaltētas ielas vairāk kā 10 km garumā.”

Investīciju plāns šim mērķim paredz finansējumu katru gadu 200 000 eiro apmērā.

  • Komentāri (36)
  • 0
+ skatīt visus Atlikušie simboli: 500

Pievieno komentāru

liepajniekiem.lv neatbild par rakstiem pievienotajiem komentāriem. Aicinām ievērot pieklājību, toleranci un iztikt bez rupjībām.

Portālā aizliegts ievietot:
- personas godu un cieņu aizskarošu, draudošu, apmelojošu informāciju;
-musināt uz rasu vai etnisko neiecietību;
-komentārus, kas neatbilst Latvijas Republikas likumdošanai;
- komerciāla rakstura informāciju vai jebkāda veida reklāmu un aģitāciju.

Noteikumu neievērošanas gadījumā, liepajniekiem.lv patur tiesības komentārus dzēst, slēgt iespēju komentēt un ziņot tiesībsargājošām iestādēm.

Uzmanību!!!
Lai mazinātu iespēju portālā manipulēt ar komentētāju viedokli un noskaņojumu, komentāri, kuru autori diskusijās piedalās ar vairākiem vārdiem, tiek iezīmēti pelēkā krāsā. Tā kā šis process ir tehnisks, ir iespējamas situācijas, kurās iekrāsotie komentāri var nebūt no viena autora, vai arī neiezīmētos komentārus rakstījusi viena un tā pati persona.

Sabiedrība

Saistītās ziņas

Pamanīji neatbilstošu saturu? Būsim pateicīgi, ka par to informēsi mūs!