Ik gadu, sākoties aukstākam laikam un līdz ar to apkures sezonai,
pieaug to ugunsgrēku skaits, kuru iespējamais iemesls ir saistīts ar apkures
lietošanas izraisītām problēmām – neiztīrītiem dūmvadiem, bojātām apkures
ierīcēm un nepareizu apkures ierīču lietošanu, portālam atzina VUGD Kurzemes
reģiona brigādes Liepājas 1.daļas komandieris Romāns Andrijauskas.

Kā liecina VUGD apkopotā statistika, 2014.gadā Latvijā reģistrēti
1020 ugunsgrēki, bet šogad jau teju 600 ugunsgrēki, kuru iespējamais iemesls
bija neiztīrīti dūmvadi, nepareizi izbūvētas vai bojātas apkures sistēmas, kā
arī to ekspluatācijas noteikumu pārkāpumi. Apmēram pusi no šiem ugunsgrēkiem
izceļas nepareizas apkures ierīču lietošanas dēļ. Šajos ugunsgrēkos pagājušajā
gadā gāja bojā 9 cilvēki, bet cieta 31 cilvēks. Savukārt šogad ar apkures
problēmām saistītos ugunsgrēkos gājuši bojā jau 16 cilvēki, bet cietuši 20
cilvēki.

Ugunsdzēsēji glābēji 2015.gadā jau 386 reizes devās uz
ugunsgrēkiem, kuros dūmvados deguši sodrēji. Katru gadu tiek reģistrēti apmēram
600 šādu ugunsgrēku. Netīrīts skurstenis ir ugunsbīstams, jo, sadegot jebkuram
cietajam kurināmajam, uz skursteņa iekšējās virsmas veidojas kvēpu, sodrēju un
darvas nosēdumi, kas, savlaikus nenotīrīti, labākajā gadījumā samazina apkures
ierīces darbības efektivitāti, bet sliktākajā gadījumā var izraisīt intensīvu
šo produktu degšanu.  

Arī šis rudens sācies ne bez problēmām, skaidro
R.Andrijauskas. Proti, aizvadītās nedēļas nogalē vien apkures iekārtu un dūmvadu
dēļ izcēlās trīs ugunsnelaimes. Piemēram, 30.oktobrī no rīta ugunsdzēsēji steidza
uz Kuršu ielu Liepājā, kur divstāvu ražošanas ēkas dūmvadā dega sodrēji. Dienā glābēji
steidza uz Jaunliepāju – Raiņa ielā trīsstāvu mājas otrā stāva dzīvoklī
problēmas bija radušās nepareizas apkures sistēmas ekspluatācijas rezultātā.  

”Ja reģistrēts ugunsgrēks dūmvadā vai tas saistīts ar
apkures ierīci, tad ik reizi glābēji apseko ugunsnelaimes vietu un izvērtē,
kāpēc ugunsgrēks izcēlies,” skaidro R.Andrijauskas: ”Aizvadītās nedēļas nogalē
divi ugunsgrēki izcēlās privātajā sektorā, viens – ražošanas ēkā, pie
komersantiem. Katru gadījumu izvērtējam – vai iekārtas nav savlaicīgi koptas,
vai nav veikti ugunsdrošības pasākumi. Dodam laiku pārkāpumu novērst. Savukārt
pērn lielākā daļa ugunsgrēku izcēlās privātīpašumos.”

Viņš atklāj, ka joprojām ir gadījumi, kad tiek konstatēti
rupji ugunsdrošības noteikumu pārkāpumi – krāsnis un plītis ir bez durvīm,
viegli uzliesmojoši materiāli, piemēram, apģērbs, novietoti pārlieku tuvu
apkures ierīcēm: ”Klaji pārkāpumi nav bieži, jo cilvēki lielākoties saprot, ka apkures
ierīču durtiņām ir jābūt. Tomēr sastopamies arī ar bēdīgiem objektiem, kur tiek
konstatēti rupji pārkāpumi.”

Ugunsdzēsējiem ik pa laikam nākas sastapties ar bojātiem skursteņiem
un sodrējiem tik aizaugušiem dūmvadiem, ka sodrēji jāizkaļ. Tāpat ļoti bīstamas
no ugunsdrošības viedokļa ir daudzstāvu mājās nesankcionēti izbūvētās taupības
krāsniņas, uzsver glābēji.

Ja ugunsdzēsēji konstatē, ka rupji tiek pārkāpti
ugunsdrošības noteikumi, personai tiek piemērots sods, skaidro VUGD pārstāvis:
” Brīdinājumi par šādiem pārkāpumiem netiek izteikti. Tiek piemērots naudas
sods.”

Par laimi, ugunsnelaimes, kas izcēlušās nesakārtotu apkures
ietaišu un neiztīrītu dūmvadu dēļ, mūspusē pēdējos gados nav prasījušas upurus:
”Liepājā šādi gadījumi nav bijuši, bet Latvijā gan.”

VUGD aicina iedzīvotājus savlaicīgi sagatavoties apkures
sezonai – iztīrīt dūmvadus, pārbaudīt apkures ierīces un ierīkot dūmu
detektorus. Ugunsgrēkus, kuros cieš vai iet bojā cilvēki un tiek bojāts
īpašums, var novērst, regulāri veicot dūmvadu tīrīšanu un apsekojot apkures
ierīču tehnisko stāvokli.

”Sodrējus no dūmvadiem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma,”
atgādina R.Andrijauskas: ”Savukārt atkarībā no apkures ierīces rakstura krāsnis
tīra apkures sezonas laikā divas reizes, bet ilgdedzes apkures krāsnis, ko
kurina ar briketēm, tīra reizi mēnesī.” Līdzās tam reizi trijos gados būtu
jāveic arī visas apkures sistēmas tehniskā stāvokļa novērtējums.

Liepājas namu apsaimniekotāja (LNA) apsaimniekošanā ir 340
ēkas ar skursteņiem. Kā portālam atzina LNA Klientu daļas vadītāja vietnieks Kristaps
Raģis, šogad, tāpat kā katru gadu, pirms apkures sezonas sākuma LNA darbinieki
informējuši pārvaldīšanā esošo māju iedzīvotājus par to, ka atkal pienācis
laiks pievērst uzmanību apkures iekārtām – krāsnīm un plītīm, kā arī dūmvadiem.

”Atgādinājām, ka dūmvadus jāiztīra, lai tie būtu pēc
iespējas ugunsdrošāki un kārtējā apkures sezona būtu pēc iespējas veiksmīgāka,”
stāsta K.Raģis: ”Iedzīvotājus informējam, gan atgādinājumu iekļaujot tekošajā
rēķinā, gan arī paziņojumus izvietojam uz māju ziņojumu dēļiem.”

Un turpina: ”Tā kā mājas kopējās komunikācijas ir ēkas
pārvaldnieka ziņā, mērķtiecīgi un plānveidīgi pirms apkures sezonas veicam
dūmvadu un arī ventilācijas izvadu tīrīšanu, kā arī dūmvadu tehniskā stāvokļa
apsekošanu.”

Viņš skaidro, ka dūmvadu tīrīšanu nodrošina uzņēmumā strādājošie
skursteņslauķi: ”Bet tā kā minētais pakalpojums pirms apkures sezonas ir ļoti
pieprasīts, ar saviem spēkiem vien galā netiekam. Tādēļ piesaistām arī
sertificētus speciālistus no malas.”

LNA darbinieki, izvērtējot situāciju, secina, ka tā ar katru
gadu uzlabojas: ”Jo pasākumi tiek veikti plānveidīgi, reģistrējot paveikto.”

Gan no ugunsdzēsēju, gan apsaimniekotāju teiktā izriet, ka
galvenais personāžs rudenī, sākoties apkures sezonai, ir skursteņslauķis. Vienu
šī amata meistaru, kuram ikviens kāro pieķert pie pogas, starp darbiem izdodas
arī notvert.

Sertificētais skursteņslaucītājs Edgars Štrauss apstiprina,
ka ik gada otra puse skursteņslauķim ir ļoti karsts darba laiks: ”Rinda ir no
augusta līdz decembrim, bet oktobris un novembris ir paši noslogotākie mēneši.”

Visi – gan glābēji un apsaimniekotāji, gan arī galvenais
personāžs, proti, skursteņslauķis, atzīst, ka situācija šajā jomā, kaut
pamazām, tomēr ik gadu uzlabojas.

Skursteņslauķis neslēpj, ka diemžēl ļaudis nav tik apzinīgi,
kā vajadzētu – nereti speciālistu talkā aicina stipri novēloti. ”Taču lielos
vilcienos pēdējā laikā situācija uzlabojas, cilvēki kļūst izglītotāki,” tā E.Štrauss:
”Ir daļa apkures iekārtu īpašnieku, kuri maz zina par apkures sistēmas
specifiku, par to, ka drošības apsvērumu dēļ iekārtai un dūmvadiem regulāri
nepieciešama apkope un tīrīšana.”

33Skatīt galeriju