Globālā līguma viens no principiem nosaka, ka uzņēmumiem
jāveicina apkārtējai videi draudzīgu tehnoloģiju attīstība un izmantošanu.
Uzņēmēji atzīst, ka videi draudzīga saimnieciskā darbība prasa papildu
izdevumus, taču, domājot par attīstību, uz to ir jātiecas. 

Būt zaļam nav lēti

Ražošana nevar būt pilnībā videi draudzīga. Taču tai ir
visas iespējas kļūt draudzīgākai, uzskata tekstiluzņēmuma “Lauma
Fabrics” ģenerāldirektors Edijs Egliņš.

“Taču jebkuri uzlabojumi maksā naudu. Iekārtu
ražotāji mūsdienās tiecas būt zaļāki un videi draudzīgāki, piemēram, piedāvājot
tā dēvētās “Green Line” tehnoloģijas. Visas tehnoloģijas, ko mēs
uzstādām no jauna, ir energoefektīvākas. Šobrīd “Lauma Fabrics”
īsteno vērienīgu apdares ceha rekonstrukcijas projektu, kurā kopumā investēs
aptuveni septiņus miljonus eiro. Realizējot projektu, uzlabosies gan
produkcijas kvalitāte, gan arī nākotnē tērēsim mazāk resursus. Pieaugot energoresursu
cenām, tas ir ļoti svarīgi,” sacīja E. Egliņš.

Pērn uzņēmums investējis aptuveni 80 tūkstošus latu arī
apgaismojuma rekonstrukcijā, vecās lampas nomainot uz moderniem apgaismes
ķermeņiem. “Ekonomija ir kolosāla, ieguldījumi atmaksājās gada
laikā,” ieguvumus skaidroja “Lauma Fabrics” ģenerāldirektors.
“Protams, ka dzīvot zaļi ir ļoti dārgi, taču stāvēt uz vietas ar vecām
tehnoloģijām ilgtermiņā ir neiespējami”.

Metāllūžņu pārstrādes uzņēmums “Tolmets”
ieguldījis ievērojamus līdzekļus metāllūžņu pārstrādes tehnoloģijās, kas rada
vismazāko kaitējumu dabai.

Kompānijai piederošais “Shredder” metāllūžņu
smalcināšanas iekārtu komplekss veic metāllūžņu dziļo attīrīšanu, kas nodrošina
ekoloģiski tīru pārstrādi. Šo iekārtu eksperti ir atzinuši par videi draudzīgāko
metāllūžņu pārstrādes tehnoloģiju pasaulē. Pārstrādes kompleksa
teritorijā ir izbūvēts segums, kas izslēdz gruntsūdens piesārņojuma
iespējamību, kā arī ir ierīkotas speciālas akas notekūdeņu savākšanai, teikts
kompānijas mājaslapā.

“Protams, ka tā ir uzņēmuma iniciatīva, cik tas ir
gatavs investēt un kādas tehnoloģijas izmantot. Investēt videi draudzīgās
tehnoloģijās ir mūsu uzņēmuma attīstības stratēģija,” skaidroja AS
“Tolmets” valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa.

Viņa norādīja, ka
gan vides pārvaldības sertifikāts, gan dabai draudzīga
tehnoloģija prasa papildu izdevumus, taču bez tā nevar iztikt, ja produkciju
eksportē uz citām valstīm. “Arī Eiropas regulas nosaka, kādiem jābūt
metāllūžņiem, lai tie tiktu uzskatīti par izejvielām,” piebilda I. Ozoliņa.

Metālapstrādes
uzņēmums “Lesjofors Gas Springs”, kas šogad atzīta par vienu no straujāk augošajām kompānijām, videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanai
pievērsusies jau sen, lai gan, kā norādīja ražotnes vadītājs Ģirts Ančevskis,
citi ceļi uzņēmumam būtu vieglāki un ērtāki.

“Piemēram, atsperes mēs krāsojam ar krāsām, kas
veidota uz ūdens bāzes, līdz ar to tā ir videi nekaitīga. Tomēr šī krāsa ilgāk
žūst un ir lielāka ķimerēšanās. Taču mēs šo ceļu ejam un turpināsim
iet,” sacīja Ģ. Ančevskis, piebilstot, ka tā ir paša uzņēmēju vēlme,
nevis normatīvo aktu uzspiesta prasība.

Videi draudzīgas ir arī citas ražotnē izmantotās
tehnoloģijas, piemēram, mazgāšanas ierīce ar ūdens cirkulācijas sistēmu. Tas
ļauj ūdeni izmantot vairākkārt, un tikai tad, kad šis dabas resurss kļuvis
pavisam netīrs, to nodod bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam. “Lesjofors Gas
Springs” var lepoties arī ar ISO 14001 standarta
sertifikātu, kas apliecina uzņēmuma vides pārvaldības sistēmas atbilstību
starptautisku standarta prasībām.

“Ražošana jebkurā gadījumā patērē dabas resursus.
Piemēram, jānozāģē kāds koks vai jāsūknē nafta. Taču kaitējumu ir iespējams
minimalizēt. Mani visvairāk uztrauc tas, ka cilvēku patēriņa trakuma dēļ lielā
daudzumā tiek ražota mazkvalitatīva produkcija, kuras izmantošanas termiņš ir
īslaicīgs. Tas veicina gan atkritumu pieaugumu, gan palielina zemes resursu
izmantošanu. Tā ir ārkārtīgi bīstama tendence, kas vērojama visās jomās”,
vērtēja “Lesjofors
Gas Springs” vadītājs.

Zivju pārstrādes
uzņēmums “Kolumbija Ltd.” pirms neilga laika nodevis ekspluatācijā
modernu notekūdeņu attīrīšanas kompleksu, kas tapis ar Eiropas
Savienības fondu atbalstu. Ūdeni attīra bioloģiski ar baktērijām, uzsvēra
uzņēmuma vadītājs Igors Krupņiks. “Tagad ūdeni varam pat jūrā vai kanālā
liet, tik tīrs tas ir!” Ražotne drīzumā plāno īstenot vēl divus projektus
– zivju inkubatora izveidi un ražošanas iekārtu nomaiņu. Tehnoloģijas būšot
modernas, energoefektīvas, līdz ar to arī videi draudzīgas.  

Burkāna – pātagas princips

“Neesam balti un pūkaini, taču tāds droši vien nav
neviens ražotājs. Taču neesam arī sevišķi kaitīgi videi,” savas nozares
ražotājus vērtēja Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācijas
valdes priekšsēdētājs Vilnis Rantiņš. Viņš norādīja, ka metālapstrādes uzņēmēji
aizvien biežāk īstenot pasākumus, lai panāktu energotaupību, taču primārais
iemesls tam ir energoresursus dārdzība, ne rūpes par vidi. “Ekonomika ir
ekonomika. Ir jāskatās, cik kas maksā.”

Valsts vides dienesta Liepājas Reģionālās vides pārvaldes
direktore Ingrīda Sotņikova pastāstīja, ka gadījumu, kad pilsētas uzņēmēji būtu
saucami pie atbildības saistībā ar vides piesārņošanu, pēdējos gados ir krietni
mazāk.

Šogad nedaudz grēkojuši ostas uzņēmēji, kravu
pārkraušanas procesā radot putekļus, bet gada sākumā aktuāls vēl bija rūpnīcas
“Liepājas metalurgs” smaku jautājums.

“Aizvien vairāk uzņēmēji ievieš jaunas tehnoloģijas,
bet jaunās ražotnes būvē pēc visām prasībām. Arī gaisa kvalitātes mērījumi
apliecina, ka tas kļūst tīrāks,” sacīja LRVP direktore.

Viņa vērtēja, ka, iespējams, nostrādājis arī burkāna –
pātagas princips. Piemēram, uzņēmums “Recolat”, kas granulās
pārstrādā
izlietoto plastmasu, saņem atsevišķus
atvieglojumus. Tas būtu burkāns. Bet pātaga – lielāki sodi par kaitējumu videi,
kā arī dabas resursu nodokļu likmes, kas pēdējos gados arī pieaugušas. 

“Likumdošanas attīstība tiek virzīta uz to, lai
ražošana būtu videi draudzīgāka. Taču Latvijā ir vien daži ražotāji, kuri
Eiropas mērogā būtu uzskatāmi par būtiskiem vides piesārņotājiem,”
savukārt pauda Latvijas Vides pārvaldības asociācijas vadītāja Aiga Kāla.

Viņa norādīja, ka dzīvot zaļi tā ir pārliecība, un šim
jautājumam Eiropā ir pievērsta liela uzmanība. Savukārt Latvijā uzņēmēji vairāk
cīnās par savu pastāvēšanu, nevis uzlabojumiem. Ražotāji ievēro minimālos
standartus, kas noteikti tiesību aktos. Bet, kad aktuāls ir jautājums: kā
virzīties tālāk pretim tīrākai ražošanai, uzņēmēji vērtē ieguvumus attiecībā
pret izmaksām. “No tām (izmaksām – I.O.) nevar aizbēgt,” sacīja asociācijas
vadītāja.

Tomēr situācija saistībā ar videi draudzīgu tehnoloģiju
kopumā uzlabojas. “Neviens vairs neieved vecas un nolietotas iekārtas,
kuras citi met ārā. Pārmaiņas ir ar pozitīvu tendenci. Uz slikto pusi noteikti
neiet.” 

Videi draudzīgāka ražošana:

* ietaupa izejvielas, ūdeni un enerģiju;

* izslēdz toksisko izejmateriālu un vielu izmantošanu;

* samazina izmešu ūdeņos un gaisā daudzumu un toksiskumu;

* samazina atkritumu apjomu un toksiskumu.

Tradicionālās ražošanas un tīrās tehnoloģijas
salīdzinājums

Tradicionālās ražošanas pazīmes:

* procesi neparedz atkritumu rašanās novēršanu;

* netiek izmantoti blakusprodukti; 

* dārgas un sarežģītas izmešu attīrīšanas iekārtas un tehnoloģijas;

* dārga atkritumu pārstrāde, transports un noglabāšana. 

Tīrās, būtiski uzlabotās tehnoloģijas:

* procesi paredz minimālu atkritumu rašanos;

* maksimāli izmantoti blakusprodukti;

* materiāli ietaupījumi, ko dod vienkāršākas izmešu attīrīšanas iekārtas un
mazāku atkritumu daudzumu pārstrāde, transportēšana un noglabāšana;

* neliela ietekme uz vidi. 

Pilnīgi tīrās tehnoloģijas:

* atkritumu nav;

* tiek izmantoti visi blakusprodukti;

* nav nekādas ietekmes uz vidi.