Otrdiena, 28. janvāris Spodris, Kārlis

Reālā dzīve un virtuālā sajukušas kopā

Reālā dzīve un virtuālā sajukušas kopā
Foto: Signe Meire
25.11.2019 20:30

Signe Meire, reģionālo laikrakstu pielikums "Novadi saprot"

Par medijpratību jeb riskiem un atbildības nastu internetā tiek runāts daudz. Speciālisti iesaka, no kā izvairīties, kā lietotājam neļaut sevi apmuļķot, uzņemot informāciju virtuālajā vidē. Jo īpaši būtiska ir jaunās paaudzes izpratne par medijiem, sociālajiem tīkliem un spēju būt pašiem visā šajā juceklī. Medijpratību no jaunās paaudzes skatpunkta skaidro Saldus novada Druvas vidusskolas 12. klases multimediju novirziena skolnieces Līva Vidžupa un Stefānija Pavlova.

Pieiet radoši

45 Latvijas skolās šogad viesojās medijpratības iniciatīva “Pilna doma”. Uz skolām brauca divpadsmit atzītu mediju profesionāļi, viesojās kāds absolvents un ziņu portāla “Delfi plus” redaktors Filips Lastovskis. Nodarbībā jaunieši varēja ne tikai mācīties no redaktora pieredzes, bet arī līdzdarboties. Uzzināja, kāpēc kritiskā domāšana un medijpratība ir tik svarīgas prasmes.

“Mums, multimedijiem, skolā bieži stāsta par viltus ziņām,” meitenes iesāk sarunu, “tomēr šodien mums to pasniedza oriģinālā veidā. Filips rādīja konkrētus piemērus (publikācijas) ar skandaloziem virsrakstiem, zem kuriem slēpās trīs četri dažādi raksti, sajaukti vienā. Teksts šķita loģisks. Tajā bija iekļautas neesošas instances, piemēram, bērnu pārtikas dienests. Mums bija uzdevums atzīmēt, kas rakstā ir izdomāts, nepatiess. Nodarbības izskaņā prezentējām savu veikumu, apspriedām izlasīto,” atceras Līva un Stefānija.

Pirms nodarbības skolēni internetā izpildīja testu, atbildot uz jautājumiem par to, kā viņi uztver izlasīto, – vai ievēro teksta autoru, vai piekrīt faktiem, vai zina, kur ņemta iekļautā informācija utt. Šo pašu testu pildīja pēc nodarbības, un varēja redzēt, kas iegūts.

“Iemācījāmies orientēties mediju laukā – ne tikai pieņemt uzrakstīto, bet domāt pašiem un veidot savu viedokli. Dažas detaļas iepriekš neiedomājos pārbaudīt, piemēram, rakstos minēti eksperti, kas pauž viedokļus. Vai viņi maz eksistē?” skaidro Stefānija.

Līva uzzinājusi, ka eksperta viedoklis vai citējums nereti ņemts no pavisam cita materiāla par pavisam citu tēmu un ielikts kā atbilstošs rakstam. “Jābūt objektīviem,” viņa spriež.

Galvenais ziņu avots – internets

Meitenes aktuālāko informāciju lasa ziņu portālos, skatās arī ziņu kanālus televīzijā. Stefānija gan atzīst, ka viņa būtiskāko informāciju gūst vietnē “Twitter”. Interesējošās tēmas dažādas – politika, māksla u.c. Tomēr visvairāk meitenes interesē kultūra. Līvas ģimene abonē “Saldus Zemi” un “Latvijas Avīzi”. Viņa brīvajā laikā lasa arī grāmatas, bet virtuālajā vidē galvenokārt meklē informāciju par aktualitātēm Latvijā un Eiropā. Redzams, ka skolnieces ir inteliģentas, tādēļ viņas neinteresē raksti par citu cilvēku privāto dzīvi.

Abas atzīst, ka pie telefona un citiem ekrāniem dienā pavada vairākas stundas. Ko viņas dara? Lielākoties izmanto vietni “Youtube”, jo tur par jebkuru tēmu apskatāmi dažādi video. Līva papildus daudz laika pavada arī vietnē “Instagram”, kur liek savus fotoattēlus, gūst iedvesmu no citiem fotogrāfiem, kā arī skatās rokdarbu video, no kuriem pati daudz ko iemācās.

“Sociālie tīkli ļauj ātri un ērti sazināties ar cilvēkiem visā pasaulē. Dažkārt interneta lietošana ir nelietderīgi iztērēts laiks, tomēr telefonu nolikt malā reizēm ir ļoti grūti,” atzīst skolnieces.

Svarīgi būt starp savējiem

Stefānijas un Līvas dzīvē internetam ir dažāda nozīme. Stefānija sociālajos tīklos neliek savas fotogrāfijas un neizpauž daudz informācijas par sevi. “Internets man ir tikai uzziņai. Multimediju stundās skolotājs Lauris Rinmanis mums stāstīja, ka, pateicoties internetam, cilvēkiem ir daudz vieglāk paust savu viedokli, kas viņiem šķiet ļoti svarīgs. Es nedomāju, ka mans viedoklis vai mana ieliktā bilde kādam būtu ļoti nozīmīga. Man nav svarīgi sevi parādīt svešiniekiem,” stāsta Stefānija.

Savukārt Līva sociālajiem tīkliem piešķir lielu nozīmi. “Ir iespējams parādīt savu attieksmi, uzspiežot “patīk” vai daloties ar kādu drauga attēlu vai ierakstu. Sociālie tīkli veicina komunikāciju reālajā dzīvē – ir tēmas, par ko parunāt. Ja paziņa iečekojas pasākumā, noteikti pēc tam viņam pajautāšu, ko redzēja, kā patika utt.

Es arī izmantoju internetu, lai parādītu savas fotogrāfijas, iespējams, tā papildinu interesentu loku un iedvesmoju citus,” viņa stāsta.

Meitenes ir pārliecinātas, ka globāli internetā viņām nav lielas lomas, bet savā sekotāju lokā un starp paziņām gan. “Lai arī man pietiktu ar attiecībām tikai reālajā dzīvē, tomēr jāsaprot, ka internetam ir liela nozīmē mūsu visu dzīvē. Ja jautātu cilvēkiem pirms 20–30 gadiem, atbilde noteikti būtu citādāka,” piebilst Līva.

Skolā meitenēm mācīts, ka viedokļi vairs nav cilvēku domas, bet lielākoties iepriekš dzirdēti un pārfrāzēti citu uzskati. “Uz vienu problēmu var paskatīties no dažādiem skatpunktiem, neko jaunu nevar izdomāt. Lai cik arī vienādu viedokļu būtu, katrā tomēr ir atšķirīgi aspekti,” – uzskata skolnieces. Līva piebilst: “Manuprāt, mūsdienās sociālo tīklu dzīve ar reālo ir sajaukušās tā, ka viss pateiktais un izdarītais internetā šķiet vienlīdzīgs ar patiesām darbībām.” Viņas gan apstiprināja, ka pašas savu dzīvi internetā ļoti nošķir no reālās.

MATERIĀLS TAPIS AR LATVIJAS VIDES AIZSARDZĪBAS FONDA FINANSIĀLU ATBALSTU.

Sadarbībā ar

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēlu failus un novieto tos šeit. (Foto jābūt JPG formātā, max 5MB)