Kopš šā gada februāra Liepājas Kinoloģiskās biedrības Dzīvnieku aizsardzības grupai piederošajā dzīvnieku patversmē Ezermalas ielā mitinās Reksis, kam rados noteikti ir Kaukāza aitu suns. Patversmē strādājošie cer, ka izdosies atrast tam kārtīgas mājas.

Reksim ir aptuveni pieci gadi, un uz patversmi tas atvests no Priekules. Lielais suns patversmē ieradies kopā ar vēl kādu citu suni, kuram jau atrasti jauni saimnieki, un četriem kaķiem pēc tam, kad tiem nomiris saimnieks. Priekules pašvaldība noslēgusi ar šo patversmi līgumu par pašvaldības teritorijā klaiņojošo vai nelaimē nonākušo dzīvnieku aprūpi.

Dzīvnieku patversmes vadītāja Anžela Dolmatova par Reksi saka: “Sunim bijusi laba audzināšana – tas uzreiz bija pamanāms.” Lielais suns ir kustīgs un darbīgs, tas grib skriet un dauzīties, taču vienlaikus ir arī paklausīgs un, kā uzver Anžela, inteliģents. “Ja vien būs ar kādu iespēja paspēlēties, mūsu Reksis to izmantos,” viņa skaidro. “Bumbiņa tam vienmēr ir tuvumā, un suns to sniedz katram, kas viņam tuvojas, bet, ja neviena tuvumā nav, var spēlēties ar viens pats.”

Patversmes vadītāja norāda arī uz augumā lielā suņa jūtīgo dvēseli. “Tas pārdzīvo vienmēr, ja kaut kas misējies,” viņa saka. “Kopš Reksis dzīvo pie mums, uz to ne reizes nav bijis pat jāpaceļ balss – pietiek mierīgi pateikt un paskatīties, un suns jau saprot, kas noticis.”

Domājot par Rekša jaunajiem saimniekiem, Anžela saka: “Vislabāk, ja tā būtu kārtīga lauku saimniecība, kur sunim ir iespēja no sirds izskrieties.” Vislabāk laukos tam būtu arī tāpēc, ka, mainoties suņa apspalvojumam, viņa spalvu kumšķi būs visur. Dzīvoklī sadzīvot ar to un lielā auguma dzīvnieku noteikti būtu sarežģīti.