Arhitekta Maksa Paula Berči projektētā māja Bāriņu ielā 26 bija viens no pirmajiem graustiem, kuru Liepājas būvvalde bija ierakstījusi degradēto būvju sarakstā jau 2013. gadā. Tagad ir liels prieks par jaunajiem nama īpašniekiem, jo nu ēka tiek restaurēta, pastāsta būvvaldes vadītājas vietnieks Arvīds Vitāls.

“Toreiz nebija sakārtotas mantojuma lietas. Īpašnieki bija ASV, bet kāds īpašumu apdzīvoja un pieskatīja. Uz vietas gan ne reizi nevienu nesastapām. Kustinājām šo lietu, līdz īpašnieki sakārtoja mantojuma dokumentus un ēku pārdeva,” atceras A. Vitāls.

Tagad māju atjauno ar pašvaldības atbalstu, 2017. gadā īpašniekiem ir izdota atļauja dzīvojamās mājas pārbūvei, fasāžu un jumta restaurācijai un divu palīgēku – šķūņu – nojaukšanai. Būvatļauja ir spēkā līdz 2025. gada augustam. Darbus veic SIA “WIOS pluss”.

Pašvaldība 2018. gadā ir piešķīrusi 21 575 eiro ēkas fašāžu un jumta restaurācijai un autoruzraudzībai, līgums ar īpašnieku pagarināts līdz šī gada beigām.

Ēka bija ļoti sliktā stāvoklī, pastāsta restaurācijas projekta arhitekte un autoruzraudzības veicēja Laura Kozlovska: “No pagalma puses viss bija nobrucis. Tagad ir sarežģīti tehniski risinājumi, kā nostiprināt otrajā stāvā sienu. Tādās situācijās viss notiek ļoti lēni, pārsegumi jāmaina.”

Īpašniece ir Tatjana Ščerbakova, bet viņas pilnvarotā persona, projektu vadītājs – Deniss Ščerbakovs. Viņš pastāsta, ka padomju laikā mājā bijuši izveidoti 12 dzīvokļi, daži miteklīši pat tikai 15 kvadrātmetru šauri. Tagad plānā ir izveidot piecu dzīvokļu namu, vairākiem būs atsevišķas ieejas. Šī iecere gan vēl var mainīties, bet pats svarīgākais, ka vissmagākais darbs – atjaunot ēkas sienas pagalma pusē – ir padarīts.

Viņš neslēpj, ka gan arhitektoniski mākslinieciskās izpētes veicējas, gan kultūras mantojuma sargi brīnījušies – ir daudz citu māju, kuru saimnieki cenšas panākt, lai tām pieraksta “avārijas stāvokli”, jo atjaunot vecu ēku ir klapatas, un bieži vien īpašnieki tās grib nojaukt, nevis atjaunot. Bet te ēka patiešām bija bīstama, īsts grausts īstā avārijas situācijā, un īpašnieki grib māju atjaunot!

Arī celtnieki, kuri piedalījušies sienu atjaunošanā, teikuši – licies, ka te nekas nesanāks. Būvdarbu gaitā vajadzēja pacelt vienu mājas galu un, lai to izdarītu, nācies pat pasūtīt speciālu, lielus smagumus celt spējīgu domkratu. Sarunā ar D. Ščerbakovu var just, ka viņš tiešām izjūt atvieglinājumu, ka grūtākais ir garām.

L. Kozlovska saka – viņai nav viens projektēts objekts mīļāks par kādu citu. Šajā ēkā aizrauj telpas majestātiskums, lielie logi, augstie griesti. “Es to nosacīti sauktu par restaurāciju, jo interjerā lielāko daļu senā nāksies likvidēt, tikai tāpēc, ka citādāk nav iespējams, pārsegumi ir jāmaina,” arhitekte skaidro un atzīst – viņu saista visa Liepājas vecpilsēta kā vieta, kurā pati dzīvo. “Tā ir vide, kurā es pati uzturos, un to gribas sakārtot tā, kā savu māju, un es iedomājos, kā es te gribu dzīvot.”

Tāpēc katru restaurācijas projektu viņa uztver kā savas vides sakopšanu, un L. Kozlovska ļoti priecājas un ir patīkami pārsteigta par vairāku namīpašnieku sāktajām pārvērtībām Bāriņu ielā: “Ja to visu novirzīs līdz galam, tas man būs kaut kas tāds, kas tikai sapņos rādījies!”

Bāriņu ielas 26. dzīvojamo namu Makss Pauls Berči 1878. gadā projektēja Liepājas policijas priekšniekam Nikolajam fon Ramedlovam, kuram vēlāk Berči projektēja arī Romas viesnīcu. Māja uzbūvēta nākamajā gadā. 1891. gadā Ramedlovs apsūdzēts kukuļņemšanā, arestēts, manta konfiscēta. Kad viņš īpašumus zaudējis, Romas viesnīcu nopircis Berči draugs, būvuzņēmējs Vilhelms Rīge.

Bet Ramedlova villa Bāriņu ielā ir pirmā Berči projektētā dzīvojamā māja Liepājā – teikts ēkas arhitektoniski mākslinieciskajā inventarizācijā, kuru veikušas mākslas maģistre Vita Banga un būvpētniece Ingrīda Gaile. Berči projekts nav realizēts pilnībā. Padomju gados mājā veiktas nelegālas pārbūves, ignorējot ēkas nesošo sienu konstrukcijas, tas arī sarežģī mājas atjaunošanu tagad.