Remontu nesaskaņo ar iedzīvotājiem

“Viss sākās ar to, ka pagājušā gada septembra beigās D. Āreniece sāka darboties, tā teikt, uz savu galvu – bija vienojusies ar būvniekiem, kas remontēs mūsu mājai jumtu. Taču tas nebija saskaņots ar mājas iedzīvotājiem. Tāpat viņa iepriekš nevēlējās pārslēgt apsaimniekošanas līgumu, kas jau līdz 2016.gadam bija uz terminētu laiku.

Kā viņa var teikt, ka mēs nelikumīgi esam atteikušies no viņas pakalpojumiem, ja pēdējos gados mums pat nav oficiāla līguma?

Šobrīd situācija ir tāda, ka esam beidzot tikuši pie jauna apsaimniekotāja – Danutes Balodes, bet D. Āreniece joprojām nevēlas atdot mājas dokumentāciju un uzkrātos finanšu līdzekļus. Cik zinu, tad mājai uzkrājums bija, bet, vai tas vēl ir joprojām, neesmu pārliecināts,” pastāsta M. Vjaksa, piebilstot, ka neviens no nama iedzīvotājiem bankas konta pārskatu tā arī nav redzējis.

D. Āreniece rādījusi, viņaprāt, kaut kādas mistiskas tabulas, kurām ticēt nevar.

Dienā, kad bija plānots jumta remonts, M. Vjaksa bijis mājās un pamanījis strādniekus, kuri gatavojas sākt darbu. “Tūlīt pat zvanīju D. Āreniecei un teicu, lai pārtrauc visas neskaņotās darbības. Tāpat pateicu, ka tad, ja viņa neņems mani vērā, zvanīšu policijai. Iespējams, tas nostrādāja, jo darbinieki drīz vien pazuda. Pēc šī atgadījuma nolēmu sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Ieradās teju visi (kopā divstāvu mājā ir 10 dzīvokļi) iedzīvotāji. Nolēmām, ka no D. Ārenieces pakalpojumiem jāatsakās, iedzīvotāji par to arī nobalsoja.

Apsaimniekotāja tika nostādīta fakta priekšā, taču ar to viss nebeidzās – sākās dažādas pretdarbības, proti, es it kā esot viltojis mājas iemītnieku parakstus utt.,” pauž mājas vecākais, kurš ar sūdzībām vēlāk vērsies gan Valsts policijā, gan prokuratūrā.

“Staigājot pa dažādām iestādēm, dokumenti krājās biezā slānī, bet problēmu reāli atrisināt neizdodas. Apsaimniekošanas joma acīmredzot valstī ir tik nesakārtota, ka iedzīvotājiem strīdu gadījumā grūti ko panākt,” viņš raksturo situāciju.

1905.gada ielas 9.nama iedzīvotājiem, atsakoties no D. Ārenieces pakalpojumiem, vajadzējis pārslēgt jaunus līgumus ar atkritumu apsaimniekotāju ar SIA “Eko Kurzeme” un arī ar SIA “Liepājas ūdens”. Ja ar pirmo gājis raiti, bez aizķeršanās, tad ar otru radušās problēmas.

“Uzskatu, ka “Liepājas ūdens” juriste Dace Niedola rīkojās nekompetenti un trīs mēnešus vilka garumā līguma pārslēgšanas procedūru. Tā kā sarunas ar “Liepājas ūdeni” nevedās ilgu laiku, vērsāmies pēc palīdzības Liepājas domē. Pa to laiku (martā) sākās brīnumi – mums draudēja atslēgt ūdeni, jo bija izveidojies parāds, tas nebija liels (ap 100 eiro). Par ūdeni nebija maksāts vairākus mēnešus, bet beigu beigās uzņēmums “Liepājas ūdens” līgumu ar D. Ārenieci lauza ar atpakaļejošu datumu, kas, manuprāt, nav pareizi.

Iespējams, šīs abas sievietes ir draudzenes, un tādēļ mums tika likti šķēršļi,” stāsta M. Vjaksa, piebilstot, ka pēc ilgas cīņas līgumu ar “Liepājas ūdeni” tomēr izdevies noslēgt. Viņaprāt, tas esot panākts tikai ar lielu neatlaidību un uzstājību.

No sarunas izvairās

“Kurzemes Vārds” vairākkārt centās sazināties ar D. Ārenieci, taču viņa neatbildēja ne uz mūsu telefona zvaniem, ne arī īsziņu, kurā norādījām, par kādu jautājumu vēlāmies runāt.

Savukārt uzņēmuma “Liepājas ūdens” juriste D. Niedola laikrakstam skaidroja, ka vienīgais iemesls, kādēļ radušās problēmas ar līguma pārslēgšanu, bijis iztrūkstošie dokumenti procedūras veikšanai. Tāpat D. Āreniece ilgu laiku “Liepājas ūdenim” nav atklājusi, ka viņa vairs nav šīs mājas apsaimniekotāja.

“Kā mēs varam slēgt līgumu ar jauno apsaimniekotāju, ja ar veco vēl nav beigtas līgumattiecības. Uzrakstījām vēstuli mājas iedzīvotājiem, kurā norādījām, kādi dokumenti nepieciešami, lai pārslēgtu līgumu. Ar D. Ārenieci gribējām lauzt līgumu, taču viņa sarakstēs turpināja apgalvot, ka joprojām ir mājas pārvaldniece. Pēc Liepājas pilsētas saistošajiem noteikumiem, mums ir tiesības apturēt līguma slēgšanas procedūra, ja trūkst kāda dokumenta. Tie trūka, un par to informējām mājas pilnvaroto personu.

Divu pušu savstarpējais strīds ievilkās, taču ūdens padeve ne brīdi netika pārtraukta, kaut arī bija izveidojies parāds,” pastāsta D. Niedola, piebilstot, ka to beigās nomaksājuši paši mājas iedzīvotāji.

Savukārt D. Āreniece par šīs mājas patērēto ūdeni pārstājusi maksāt jau pērn decembrī. “Janvārī sākām satraukties par rēķina apmaksu un par to informējām arī D. Ārenieci, taču viņa mums atbildēja, ka ar šo māju viņai vairs nav nekāda sakara,” skaidro D. Niedola.

Tāpat “Liepājas ūdens” juriste uzsver, ka uzņēmumam nav redzams, uz cik ilgu laiku māju iedzīvotāji ir noslēguši līgumu ar apsaimniekotāju, tas pats attiecoties arī uz pārvaldnieka maiņu.

“Ja mājas iedzīvotāji uzskata, ka mēs kaut kādā veidā esam vilkuši garumā līguma noslēgšanu, tad tas ir skumji, jo centāmies situāciju skaidrot, norādot, kas nepieciešams, lai problēmu atrisinātu. Žēl, ka viens otru nesadzirdējām. Mājas iedzīvotāji sāka mūs mācīt, ka viss dokumentācijā ir pareizi, bet mēs skaidrojām pretī, ka tā tomēr nav. Rudenī bija diezgan asas sarunas ar mājas vecāko (M. Vjaksu – aut.). Ļāvām viņam izteikties, bet mēs skaidrošanas laikā tikām pārtraukti ar kliegšanu,” atceras D. Niedola.

Viņa noraida jebkādas runas par to, ka būtu lobējusi kādu namu apsaimniekotāju. “Es D. Ārenieci pat vaigā neesmu redzējusi,” piebilst juriste.