Policijas darba uzlabojumu viņš saskata ciešā sadarbībā ar sabiedrību, lepojas ar to, ka daudzās jomās Kurzeme ir priekšā citiem reģioniem, kā arī nevairās runāt par piķa karotēm, kas maitā labo sasniegumu medus mucu.

– Kā esat iejuties jaunajā amatā, un kā vērtējat pārvaldes darbu – kas būtu jāuzlabo?

– Kā vietnieks pārvaldē strādāju jau desmit gadus, un viss, kas bija jānovērš, ir jau novērsts. Zinu to deķīti, lai saprastu, kas ko dara un kuram vairāk uzmanības jāpievērš.

Kad VP priekšnieks Ruka kungs deva man iespēju vadīt šo pārvaldi, viņš teica – te ir mandāts, tu vari darīt visu pēc saviem ieskatiem.

Bet es uzreiz pateicu, ka revolūciju netaisīšu, jo šeit ir kārtība.

Protams, atbrīvojās mans amats, un tas bija jautājums numur viens, kas jāsakārto.

Ar 1. decembri Kriminālpolicijas biroja priekšniece ir Rita Grīnvalde, kura iepriekš bija mana vietniece, ļoti zinoša darbiniece ar pieredzi.

Nedaudz pamainījām darba organizāciju. Jo kā Kriminālpolicijas biroja priekšnieks es katru dienu zināju visus notikumus. Stājoties šajā amatā, man pietrūka informācijas.

Ir izveidoti vietējie selektori – no rīta pārrunājam pašu svarīgāko.

– Tas deķītis visu nosedz – nav nevienam plikas kājas laukā?

– Deķītis katram savs, un katrs velk uz savu pusi. Tomēr esmu dienestā jau 30 gadus,

mani pazīst un zina, ka manipulēt ar mani nevarēs. Ja ir tā nospriests, tad tā arī darīs.

Kāds varbūt ir neapmierināts, bet neizrāda, pie manis nav vērsies (smejas).

– Tas iestādes iekšienē, bet kā ar prestižu sabiedrībā? To veido arī gadījumi, kad likumsargs apkauno mundieri vai arī cilvēks, kurš vērsies policijā, jūtas nesadzirdēts un atraidīts.

– Sabiedrības uzticēšanās policijai beidzamo gadu laikā tikai kāpj, to apliecina dažādas aptaujas.

Jā, ir simt labi darbi un viens, kas uztaisa nesmukumu. Tad diemžēl tas piķis medu sabojā.

Kaut vai šogad – par mūsu kriminālpolicijas darbinieku bija publiskoti video. Mēs redzam, ka notiek noziedzīgās pasaules pretdarbība policijas darbiniekiem, apmelnošana.

Izvērtējām, konsultējāmies ar VP vadību, pieņēmām lēmumu sodīt šo cilvēku ar rājienu, jo jebkuram policistam jāsaprot, ka arī ārpus dienesta laika ir jāuzvedas pieklājīgi, nedrīkst būt neētiska rīcība.

Bet nav pierādījumu, ka viņš būtu kaut ko pretlikumisku darījis.

Viņš pirmajā dienā pie manis atnāca un teica, ka ir gatavs nodot analīzes, lai pierādītu savu nevainību.

Protams, viņš sagrāva arī manās acīs savu reputāciju. Bet, zinot to, ka pirms tam tika aizturēti organizētās noziedzības grupas dalībnieki, kas Liepājā nodarbojās ar cilvēku sišanu un narkotisko vielu izplatīšanu, viņi mēģina kaut kā iedarboties pret policiju.

Ir kompromati savākti, un tie parādās.

– Ja policista uzvedība ir nevainojama, tad nav pret viņu ko savākt.

– Loģiski, bet policijā strādā tie paši cilvēki, kāda ir sabiedrība. Ir labāki, ir sliktāki.

Protams, policistam ir jābūt etalonam. Tāpēc mums ir sava disciplīnas uzraudzības grupa, kas veic pārbaudes, ir citas uzraugošās iestādes.

– Tomēr, ja tēvs saskata sava bērna apdraudējumu un vēršas policijā, lai arī varbūt nav pamata ierosināt lietu, vai komunikācijai nav jābūt tādai, lai cilvēks aizietu ar izpratni, nevis vērstos pie sabiedrības par policijas bezdarbību?

– Notika pārbaude, tika izņemti ieraksti, un nebija pierādījumu tam, ko tēvs stāstīja. Viņš nebija klāt tai brīdī.

Es saprotu, man pašam ir meitas, tas ir ļoti jūtīgs jautājums.

Neatbalstu, ka kāds kaut ko piedāvā nepilngadīgam bērnam, bet konkrētajā gadījumā nebija faktu, kas to apstiprinātu.

Varbūt to ne tā saprata, un, publiski pasniedzot savu versiju, nedzirdot policijas versiju, kamols auga, katrs vēl kaut ko pielika klāt.

– Kāpēc policijas versiju, protams, līdz pieļaujamai robežai, nestāsta, neizskaidro sabiedrībai, lai rastos izpratne?

– Mēs to cenšamies. Tāpēc policijā ir sabiedrisko attiecību nodaļa. Arī iecirkņu priekšnieki komunicē.

Manuprāt, iestādes komunikācija notiek. Ja paskatās, kā bija iepriekš, mēs tagad ļoti daudz komunicējam. Ne vienmēr visu var publiskot.

– Vardarbība vienmēr šokē, bet ko vēl varētu darīt, lai to novērstu, nevis vien reaģētu uz sekām?

– Tur jau tā lieta, ka mēs esam viena no pēdējām instancēm, kas reaģē. Vajadzētu stiprināt bāriņtiesu, sociālos dienestus. Šo notikumu ir ļoti daudz, un policija jau cīnās ar sekām.

Nevaram katrai ģimenei nolikt blakus policistu.

Bieži gan esam tie, kas pirmie reaģējuši, un tad informāciju nododam bāriņtiesai un sociālajiem dienestiem.

– Kā pārliecināt sabiedrību vairāk iesaistīties? Kaimiņi dzirdēja, kas notiek ģimenē, kur zēns bija piesiets pie radiatoriem, bet klusēja.

– Man liekas, tas palicis no senākiem laikiem, kad to uzskatīja par normu, ar domu – ja sit, tad mīl; ja ģimenē nesaskaņas, tad tā ir viņu darīšana.

Nevar pieļaut tik šausminošus gadījumus, kad pret bērnu izturas kā pret zvēru!

Es gribētu, lai cilvēki ziņo, ja kaimiņos notiek sišana, kliegšana, ja redz, ka bērns staigā neēdis un ir cietis.

– Vai policisti ir pietiekami sagatavoti strādāt šādās situācijās, sarunāties ar upuri tā, lai papildus viņam pāri nenodarītu?

– Gribētu teikt, ka jā. Policijas koledžā reaģējošos policistus apmāca, pārbauda viņu noturību stresa situācijās. Ik gadu notiek dažādas mācības.

Katrs gadījums ir izvērtējams. Varbūt kādam pateica asāk, tas nepatika, bet varbūt otrādi – izturējās pārāk mierīgi. Reizēm cilvēkam, kas agresīvi uzvedas, agresīvi jāatbild, citādi nesapratīs.

– Briesmīgi ir arī nāves gadījumi narkotiku lietošanas dēļ. Cik jūsu spēkos ir nonākt uz pēdām tiem, kas tās izplata?

– Iecirkņu līmenī strādā operatīvie darbinieki, Kriminālpolicijas birojs vēršas pret tiem, kas ieved un izplata, ir aizturēti vairāki cilvēki, atklātas piecas nelielas audzētavas.

Kurzemē nav uzietas sintētisko narkotiku laboratorijas, bet Latvijā ir atklātas. No šīm vielām ir visvairāk nāves gadījumu.

Mēs atkal cīnāmies ar sekām. Ja nebūtu gribētāju lietot, tad izplatītājiem nebūtu intereses.

Ja nedēļā mūsu valstī tiek izņemti vairāki kilogrami narkotiku, saprotat, kāda ir aprite!

90 procentu narkotiku nāk no Rīgas, pārējais – no Kauņas, Klaipēdas. 2023. gadā Ziemeļkurzemē izdevās aizturēt vairākus sintētisko vielu izplatītājus, un nu nāves gadījumu ir mazāk.

Pēc meitenes nāves Kuldīgā noskaidrojām vainīgo personu, viņš atzinās. Izņemtas vairāk nekā simt slēpņos noliktās sagatavotās narkotiskās vielas.

Cīņa notiek, bet – vienu noķer, divi nāk vietā. Jo tā ir viegla peļņa.

Taču mēs veicam finanšu izmeklēšanu noziegumos. Ja redzam, ka cilvēks dzīvo no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, varam konfiscēt viņu īpašumu. Es teiktu, ka tas iedarbojas.

Par narkotisko vielu apriti mums uzsākts divreiz vairāk procesu, tas nozīmē, ka policija ar to strādā, tā ir prioritāte.

– Vecākus ļoti satrauc iespējamā narkotiku izplatīšana bērniem un skolās. Vai ir šādi gadījumi?

– Nesenajā reidā lielā kopmītnē tika uzsāktas 20 administratīvās lietas par cigarešu un elektronisko smēķēšanas ierīču glabāšanu, bet tikai vienā gadījumā suns norādīja uz narkotiku lietošanu.

Nav tā, ka skolās brīvi izplata narkotikas.

Mūsu prevencijas grupas brauc uz skolām, rāda un stāsta, mēģina likt jauniešiem aizdomāties. Arī vecākiem ir jārunā par atkarības vielu iespaidu uz veselību.

– Vai smago un sevišķi smago noziegumu līkne joprojām iet uz leju?

– Jā, vairāku gadu griezumā Kurzemē situācija uzlabojas. Lielajās pilsētās ir droši, mazajās – vēl drošāk. Slepkavības un laupīšanas ļoti sarukušas, un visi šie noziegumi ir atklāti.

Šogad ir neliels noziedzīgu nodarījumu pieaugums – plus 12, bet tas ir gada griezumā, tāpēc neuzskatu, ka tas ir kritisks.

Kurzemē notiek mantas tīša iznīcināšana vai bojāšana dedzinot, šī problēma ir Kuldīgas pusē jau vēsturiski, tur visus konfliktus risina ar dedzināšanu.

Vēl pieaugums ir noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijā, un tas ir Kriminālpolicijas darbs – viņi ir šos gadījumus pierādījuši.

Vēl ļoti labs kāpums ir lietās par tā sauktajiem naudas mūļiem, kad izdevies pierādīt naudas plūsmu, noziegumus atklāt un apkarot.

– Runājot par satiksmes kontroli, sabiedrībā polarizējas viedokļi. Kad cilvēki iet bojā uz ceļiem, policijai pārmet, ka tā nestrādā, bet ikdienā pauž sašutumu, ka jūs piekasāties par šķērsotu līniju.

– Pēc Valsts policijas reorganizācijas ir pieaugusi ceļu satiksmes uzraudzība. Jebkura ekipāža var apturēt autovadītāju un sastādīt protokolu par pārkāpumu.

Diemžēl ir smagās avārijas un bojāgājušie, bet mēs nevaram visur nolikt policistu.

Nevaru izmeklēšanas laikā publiskot, bet, ja vienā no nesenajiem letālajiem negadījumiem viss tiešām bija tā, kā atklājies, tad tur neviens policists nepalīdzētu.

Kurzemē šogad ir 13 bojāgājušie, un katrs gadījums ir traģēdija.

Pievēršam uzmanību kritiskajām vietām, kur varētu braukāt reibumā, pārbaudām cilvēku ziņojumus. Paldies tiem, kuri zvana, jo kopā mēs varam novērst kādu nelaimi.

Ceru, ka drīz uz maģistrālēm būs vairāk vidējā ātruma kontroles posmu, jo šajās vietās cilvēki vairs ātrumu nepārkāpj.

Problēma ir vadītāji alkohola reibumā, kuriem tiesības atņemtas, bet viņi brauc, nerēķinoties ne ar ko.

– Vai sodi ir par vāju?

– Sodus jau paaugstināja, virs pusotras promiles rosina kriminālprocesu un pat aiztur. Un pārkāpēju skaits ir krities. Policijas ielās ir vairāk. Nevajag pārkāpt, un tad nebūs jābaidās.

– Kā Kurzemē ar vakancēm? Policistu trūkums bijis gadiem.

– Vakances ir, bet, salīdzinot ar pagājušo gadu, Kurzemes reģionā no 115 palikušas 85. Bet – ja vakance ilgāk par gadu, mums to noņem. Esam tādas pazaudējuši, jo nevaram nokomplektēt personālu.

Lielākais nekomplekts ir reaģējošajiem darbiniekiem Ziemeļkurzemē, bet kopumā reti kura nodaļa ir pilna.

Taču, pēc Valsts policijas priekšnieka teiktā, šis ir pirmais gads beidzamo 20 gadu laikā, kad vairāk atnākuši strādāt nekā aizgājuši prom.

Dienestā grib atgriezties daudzi bijušie darbinieki, tas ir pozitīvi, jo viņi nav tik daudz jāapmāca.

Vizītkarte

Rimants Kārkliņš

• Dienesta gaitas sācis 1996. gadā.
• Policijas koledžu absolvējis 1999. gadā.
• No 1999. gada uzsāka inspektora darbu Liepājas pilsētas un rajona policijas pārvaldes Kriminālpolicijas Kriminālo noziegumu atklāšanas grupā.
• 2002. gadā dienestu turpināja Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja 3. pārvaldes Kurzemes Reģionālajā nodaļā. 2011. gadā kļuva par Kurzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Sevišķi smagu un sērijveida noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieku.
• No 2015. līdz 2025. gadam vadīja Kriminālpolicijas biroju.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild laikraksts ”Kurzemes Vārds”.