Neviļus rodas jautājums – kā pasaule ar to cīnās? Kopumā ar mainīgām sekmēm. Piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur gadā atkritumos tiek nodoti 250–300 miljoni nolietotu riepu, vidēji 16% no tām netiek pārstrādātas un krājas atkritumu izgāztuvēs. Tomēr riepu noglabāšana atkritumu izgāztuvēs vai uzkrāšana uzglabāšanas novietnēs var radīt nopietnas problēmas, piemēram, riepās esošais mitrums veicina insektu un infekciju perēkļu rašanos.

Ne mazāki draudi ir potenciālās ekoloģiskās katastrofas, kuras rada riepu degšana. 1999. gadā Kalifornijā izcēlās ugunsgrēks, kurā degošās riepas radīja 60 (!) metrus augstu liesmu, izplatot toksiskus, kancerogēnas vielas saturošus dūmus simtiem kilometru rādiusā, un kurš tika pilnībā nodzēsts tikai pēc piecām (!) nedēļām. Arī Latvijā laiku pa laikam legālās un nelegālās riepu uzkrāšana vietās izceļas ugunsgrēki – Ogre, Rīga, Brocēni ir tikai dažas no vietām, kur pēdējo gadu laikā lielākā vai mazākā mērogā ir degušas nolietotās riepas.

Atšķirībā no ASV Eiropas Savienības valstīs, kur gadā atkritumos tiek nodoti aptuveni 260 miljoni nolietoto riepu, to noglabāšana atkritumu izgāztuvēs kopš 2003. gada ir aizliegta, tādējādi rosinot pārstrādi, kuras rezultātā ik gadu tiek pārstrādāti līdz 94% nolietoto riepu.

Tomēr tas neizslēdz riepu uzkrāšanu, jo liela daļa Eiropā nolietoto riepu pārstrādes operāciju notiek Āzijas valstīs, piemēram, Indijā, kur ir ievērojami zemāki atkritumu pārstrādei, t. sk. riepu dedzināšanai, piemērojamie vides aizsardzības standarti. Eiropas valstīs notiek šo riepu pirmapstrāde – smalcināšana, tērauda tīklojuma atdalīšana un iegūtā materiāla šķirošana, sagatavojot tās gala pārstrādei.

Runājot par nolietoto riepu apsaimniekošanu, Eiropas valstīs tiek īstenoti trīs nolietoto riepu apsaimniekošanas modeļi.

1. Nodokļu sistēma, kuras ietvaros valsts no riepu ražotājiem iekasē speciālu nodokli, ieņēmumus novirzot nolietoto riepu savākšanai un utilizācijai. Šāda sistēma līdz šim ir ieviesta Dānijā un Horvātijā.

2. Liberālā jeb brīvā tirgus sistēma, kuras ietvaros riepu savākšana un utilizācija ir atstāta tirgus ziņā. Šāda pieeja tiek piekopta Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, arī Lielbritānijā, Šveicē un Balkānu valstīs.

3. Ražotāju paplašinātās atbildības sistēma, kuras ietvaros ražotāja atbildība par produktu tiek paplašināta līdz produkta gala pārstrādes cikla beigām. Citiem vārdiem sakot, saskaņā ar šo sistēmu sākotnējam ražotājam ir pienākums rūpēties, lai atkritumi no tā radītajiem produktiem tiek atbildīgi apsaimniekoti un utilizēti videi nekaitīgā veidā. Šāda sistēma tiek izmantota vairumā Eiropas Savienības valstu, t. sk. Latvijā.

Par izaicinājumiem, ar kuriem saskaras Latvijas nolietoto riepu apsaimniekošanas sistēma,
lasiet rakstā ”Nolietotas riepas – izaicinājums ne tikai atkritumu apsaimniekošanas nozarei”.