Īstā Kristus dzimšanas diena nav zināma – evaņģēlijos minēts tikai Jēzus piedzimšanas fakts.

Ēģiptē III gadsimtā Jēzus Kristus dzimšanas diena tika svinēta 25. martā.

Arī citās Austrumu zemēs šo dienu cilvēki saistījuši ar pavasara saulgriežiem.

Romā 25. decembri kā Kristus dzimšanas dienu sāka svinēt ap 336. gadu.

Ķeizars Marks Aurēlijs 274. gadā par godu “neuzvaramā Saules dieva” dzimšanai 25. decembri izsludināja par valsts svētkiem, tādējādi cenšoties stiprināt pagānu valsti.

Lai mazinātu šo pagānisko iespaidu, kristieši sākuši svinēt 25. decembri kā Jēzus Kristus dzimšanas dienu, tādējādi apliecinot, ka Kristus ir “pasaules gaisma” un “taisnības saule”.

No Romas šī tradīcija ātri izplatījās Āfrikā, Spānijā, Ziemeļitālijā, Gallijā.

Šovakar kristiešu draudzēs Latvijā notiek svētku dievkalpojumi.

Ziemassvētku liturģijā ir Vigilijas mise, kuru katoļu baznīcās notur Ziemassvētku vigilijas, 24. decembra, vakarā.

“Vigilare” nozīmē “būt nomodā”. Senos laikos pirms lieliem svētkiem visu nakti lūdzās, gavēja un gandarīja. Tāda gavēšanas diena bija arī 24. decembris. Tagad šajā dienā gavēnis ir atcelts.

Ziemassvētkiem sekojošās septiņas dienas sauc par Ziemassvētku oktāvu. Šajās dienās Svētās Mises lūgšanas ir pieskaņotas Ziemassvētku notikumam.

Svētdienā pēc Ziemassvētkiem ir Svētās ģimenes svētki.