Liepāja šobrīd ir viena no pilsētām, kas vides pieejamības nodrošināšanas ziņā ir starp labākajām visā valstī. Tomēr arī darāmā ir ļoti daudz, atzina sabiedriskā foruma ”Universālais dizains. Vides pieejamība. ANO konvencija ”Par personu ar invaliditāti tiesībām” dalībnieki. ”Liepāja ir paraugs citām pilsētām, kā iespējams par nelieliem resursiem uzlabot vides pieejamību.

Mums sadarbībā ar pašvaldību ir uzkrāta pieredze un to arī liksim lietā turpmāk,” atzīmēja Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis.

”Padarīts ir daudz, taču mēs apzināmies, ka šis darba lauks vēl ir pietiekami plašs. Taču ir vēl kāds svarīgs aspekts, kas ļauj optimistiski skatīties nākotnē – tā ir līdzšinējā sadarbība ar Neredzīgo biedrību kā organizāciju, kas ir eksperts vides pieejamības jautājumos. Šī organizācija ir lietišķs un reizē radošs pašvaldības sadarbības partneris, bez kura nebūtu iespējams sasniegt pašreizējo līmeni,” forumā  sacīja Domes izpilddirektors Edgars Rāts.

Ceturtdien Liepājas pilsētas Domes zālē notika sabiedriskais forums par vides pieejamības jautājumiem. Pasākumu organizēja Liepājas Neredzīgo biedrība sadarbībā ar Liepājas pilsētas Domi un invalīdu un viņu draugu apvienību ”Apeirons”.

Pašreiz Liepājas pilsētā top Pilsētas vides pieejamības rīcības virzieni”. To sagatavošanā ir iesaistīti ne tikai pašvaldības struktūrvienību speciālisti, bet arī minēto nevalstisko organizāciju pārstāvji.

E. Rāts klātesošos informēja, ka vides pieejamības jautājumu risināšana plānota trīs pamatvirzienos – tie ir sabiedriskie objekti – pašvaldības un valsts iestādes, uzņēmumi, veikali un citi objekti, kurus ikdienā izmanto daudz cilvēku.

Otrs virziens ir pilsētas infrastruktūra – ielu renovācijas, krustojumu, luksoforu un citu pilsētas objektu izveidošanas laikā pašvaldība nodrošinās universālā dizaina jeb vides pieejamības prasības.

Trešais pamatvirziens ir pilsētas sabiedriskā transporta pieejamība.

Šajā un tuvākajos gados pilsētā ir plānoti apjomīgi Eiropas struktūrfondu atbalstīti projekti. To plānošanas un ieceres stadijā ir ņemtas vērā vides pieejamības nodrošināšanas prasības. Runa ir gan par Gulbju dīķa un M. Ķempes laukuma apkārtnes rekonstrukcijas projektu, par Stacijas laukuma rekonstrukcijas projektu, veloceliņa projektu un citiem.

Forumā klātesošajiem bija iespējams uzzināt par svarīgākajiem vides dizaina un vides pieejamības veidošanas principiem, kas jāievēro arhitektiem, būvniekiem, pašvaldību darbiniekiem un citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai jebkura vecuma, auguma un spēju cilvēks spētu sasniegt sev nepieciešamo telpu, saņemt pakalpojumus, produktus un informāciju. Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis šo principu ievērošanas nozīmi raksturoja ar konkrētiem piemēriem no vides pieejamības labās prakses Liepājā.

Pilsētvides pieejamības labās prakses piemēri Liepājā

Ielu renovācija un rekonstrukcijas darbi:
– Jūras/Lielā iela, Jaunā ostmala, Tirgoņu, Peldu, Liepu, Dzintaru, Jūrmalas u.c. ielas;
– mikrorajonos – Jelgavas iela, Annas tirgus, Tirgus iela, 1905. gada iela, Brīvības, Klaipēdas, Dzērves, Piltenes, Celmu u.c. ielas;

Dzīvojamajās mājās:
– pacēlājs veco ļaužu mājā Ganību ielā;
– sociālā māja Kuldīgas ielā;
– jaunbūves un to apkārtne – ”Rietumu krasts”, ”Mēness nams”, ”Vītolu nams”;
– daudzdzīvokļu mājas pēc rekonstrukcijas – Ganību 133 un Daugavas 4;

Izglītības iestādēs:
– DALP 5. vidusskola; bez tam lifts un visu līmeņu savienojums ar uzbrauktuvēm paredzēti noslēdzošajā būvniecības kārtā;
– Katoļu pamatskola un bērnu dārzi;
– Liepājas universitātes mācību korpuss Kūrmājas prospektā;

Tirdzniecības objektos:
– ”DEPO” Zemnieku ielā;
– ”Mitsubishi Hyundai” Brīvības ielā;
– ”Liepājas bode” Ezermalas ielā;
– trikotāžas veikals Rīgas 67;
– tirdzniecības ēka Tirgoņu 25;
– veikali Vītolu 1 u.c.;
– jaunais tirdzniecības centrs ”Baata”;

Ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas un citi objekti:
– ”Promenāde”;
– ”Kolumbs”;
– ”Villa Jana”;
– ”Fontaine” u.c.
– Liepājas Olimpiskais centrs.

Aigars Štāls,
Liepājas pilsētas domes Sabiedrisko attiecību speciālists

Uzlabojas vides pieejamība. Jelgavas, Autoru un Rīgas ielas krustojumā 2008. gadā ir uzstādītas gājēju kustību organizējošas barjeras, jaunas ceļazīmes, apzīmētas pārejas, ietvju apmales veidotas ar pazeminājumiem, marķēti ielas stabi un veikti citi pasākumi.