Kāda gājēja piedzīvotais un portāla lasītāja iesūtītais video (skat. zemāk) iezīmē kopīgu niansi, kas ir riska faktors satiksmes dalībnieku savstarpējās attiecībās.

Runa ir par to, ka velosipēdists brauc pa ietvi vai veloceliņu blakus ielai pretēji automašīnu plūsmai un nav pietiekami uzmanīgs krustojumos ar šķērsielām.

Ja veloceliņš vai ietve iet paralēli vienvirziena ielai (piemēram, Ganību, Zirņu), saprotams, nav iespējams nebraukt pret automašīnas plūsmu, ja riteņbraucējam ir pretējs došanās virziens.

Taču, ja transporta plūsmai ielā ir divi virzieni (piemēram, Lielā iela), tad velosipēdistam būtu jābrauc pa veloceliņu ielas labajā puses. Uz to norāda arī uz asfalta uzzīmētā piktogramma.

Kāpēc nevajadzētu braukt gar ielas pretējo pusi?

Šķērsojot Lielo ielu pa gājēju pāreju no Jāņa uz Pasta ielas pusi, gājējs apstājas un gaida, kad viņu palaidīs automašīnas plūsma, proti, viņš vispirms skatās pa kreisi un, cenšoties nekavēt automašīnas, dodas pāri, bet…

te pēkšņi no labās puses traucas riteņbraucējs, čīkst bremzes, kauc riepas, sirds pa muti lec ārā… Viss beidzas laimīgi.

Ja velosipēdists būtu braucis pa ielas labo pusi, gājējs dotos pāri un, gluži kā māca skolā, ielas vidū paskatītos pa labi un vellapēdas minēju ieraudzītu.

Protams, ka gājējam bija jāpaskatās pa labi uzreiz. Tomēr, ja šajā situācijā man būtu jādiferencē satiksmes dalībnieku vaina potenciālajā nelaimes gadījumā, es 80 procentu vainas uzveltu velosipēdistam.

Jo viņam bija jāredz kājāmgājējs neatkarīgi no tā ir “zebra” vai tās nav.

Arī video redzamajā situācijā, paldies Dievam, viss beidzās laimīgi. Taču divriteņa vadītājam noteikti nevajadzēja censties šķērsielu pārbraukt vieglā auto priekšā, izņemot situāciju, ja ir nepārprotami skaidrs, ka šoferis velosipēdistu redz un pamāj, lai divriteņotā transportlīdzekļa vadītājs brauc.

Ja auto vadītājs būtu nepieredzējušāks un neuzmanīgāks, viņš vai viņa, redzot, ka no kreisās puses automašīnas viņam netraucē izbraukt uz galveno – Ganību ielu (jo no labās puses mašīnas nebrauc vispār), varēja neapdomīgi akseleratora pedāli spiest grīdā…

Ints Grasis, izdevniecības ”Kurzemes Vārds” vadītājs un laikraksta redaktors