No 16. līdz 22. septembrim Liepājā atzīmē Eiropas Mobilitātes nedēļu. Šogad aprit jau 20 gadu, kopš Liepāja ir viena no vairāk kā 2000 pilsētām pasaulē, kas atgādina iedzīvotājiem par vides saudzēšanu un veselības veicināšanu, izvēloties savu pārvietošanās veidu.

Velobrauciena dalībniekus sagaidīja Karostas cietuma gardās soļankas katli. Daudzi bija sekojuši rīkotāju aicinājumam ņemt līdzi savu bļodiņu un karoti, lai neradītu liekus atkritumus, lietojot vienreizējos traukus. Bija apskatāmas Dabas mājas ekspozīcijas, notika erudīcijas spēle par vides un klimata tēmām.

“Es atbalstu riteņus un svaigu gaisu,” teica velobrauciena dalībniece Ieva.” Jo

mašīnu tiešām ir par daudz. Uzskatu, ka Liepājā vajadzētu veloceliņus vietās, kur tie vēl nav uztaisīti. Pie “Kurzemes” un mazliet tālāk, arī pie veikala “Top!”. Vajadzētu Liepāju pārveidot, lai arī velobraucējiem būtu vieta.”

Ar autovadītājiem Ieva sadzīvojot labi. “Kad es braucu, mani respektē,” viņa smejas. “Citiem ir visādi atgadījumi un negadījumi. Kad redzu gājējus, neskrienu, kontrolēju attālumu un esmu ļoti uzmanīga. Man bijis tikai viens negadījums ar skrējēju. Domāju, ka paspēšu, bet nekā. Un viņš man pat nepalīdzēja piecelties, nepiedāvāja izsaukt palīdzību, vienkārši aizskrēja tālāk. Labi, ka man nekas traks nav,” viņa pastāstīja. Ievas vīrs Ainārs ar velosipēdu pārvietojoties gandrīz katru dienu, protams, vasaras sezonā. “Tas ir mans ikdienas braucamais,” viņš lepojās.

Seniori Imants Aizkalns, Kazimirs Dzieva un Gaļina Aleksandrova arī nešķirami no velosipēda. “Esmu sabiedriski aktīvs, lai gan gadiņi ir mazliet,” teica I. Aizkalns, kurš uz divriteņa esot no rīta līdz pat vakaram. “Imants man piezvanīja, un minūtes laikā es biju gatavs, uz velosipēda virsū un uz startu,” teica K. Dzieva.

“Smuks laiks, braucienā dalībnieku daudz. Liepājā riteņbraukšana vēl ir dzīva un kustībā.”

Ikdienā ar divriteni tagad braucot vairāk cilvēku, bet sports panīcis, uzskata sporta meistare, pasaules un Eiropas senioru vairākkārtēja čempione Gaļina Aleksandrova, kas sacensībās nobraukusi 47 gadus. “Kādreiz es viena no retajām braucu ziemā uz darbu ar velosipēdu, bet tagad ļoti daudzi tā dara. Kā sporta veids riteņbraukšana drusku turas tikai uz sporta klubiņa,” viņa atzina.

Elizabete, kurai sestdien bija bez vienas dienas 11 mēneši, iespējams, bija jaunākā velobrauciena dalībniece – viņa brauca mammas Ievas ķengursomā. “Nogura un aizmiga,” smaidīja tētis Pauls. Ģimene ceturto gadu piedalās velobraucienā, pašlaik gan nedaudz mazāk braucot ar divriteņiem kā agrāk.

“Braukšana ir sportiņš, kalorijas var sadedzināt, tāpat var pilsētu apskatīt, jo, mašīnā braucot, cilvēks ir distancēts no visa. Ar divriteni esi daļa no pilsētas, tā ir interesantāk,”

teica Pauls. Veloinfrastruktūra Lepājā esot laba, daudz kas izdarīts. Protams, vienmēr varētu vēl labāk. Ieva un Pauls atzīmēja, ka grūti izbraucamas esot Raiņa un Rīgas ielas, arī Ventas ielā neesot ērti.

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.