Komunikācija esot bijusi emocijām pilna, un, kad atgriezies slimnīcā, pēc viņa teiktā, “mediķi mani atteicās pieņemt.” LRS portālam norāda, ka ķirurgs tobrīd atradās operācijā un nevarēja pacientu apskatīt uzreiz.

“Ar gūto traumu trešdien devos uz slimnīcu, tur man uztaisīja rentgenu un apstiprināja – roka ir lauzta, vēlāk gan taisīja vēl vienu rentgenu un tad teica, lai pagaidu. Tas vilkās trīs stundas. Man bija jāiedzer spiediena zāles, kuras steigā līdzi nebiju paņēmis.

Protams, ka visas tās sarunas ar slimnīcas personālu bija uz emocijām, tomēr bez lamu vārdiem.

Devos mājās, iedzēru spiediena un cukura diabēta zāles, pēc pusstundas biju atpakaļ uzņemšanā, kur man atbildēja: “Mēs jūs vairs neņemsim!” Nesaprotu, ko tad man vajadzēja darīt? Pagriezos un gāju prom,” stāsta A. Ruperts.

Vēlāk gan palīdzību meklējis, zvanot 112, viņi ieteikuši doties uz Kuldīgas vai kādu no Rīgas slimnīcām.

Tā kā priekšā bijušas brīvdienas, vīrietis atmetis ar roku un izlēmis gaidīt, līdz dosies atpakaļ uz Nīderlandi, kur pašlaik dzīvo.

“Roka daudzmaz kustas, padzēru pretsāpju tabletes un izlēmu, ka braukšu uz Nīderlandi pie ārstiem un skatīšos, kas un kā.

Pieļauju iespēju, ka nāksies tiesāties. Ko citu? Liepājas slimnīca laikam uzskata, ka ir kāda privātā klīnika, kurās var izlemt, ko ņemt un ko ne,” A. Ruperts ir dusmīgs.

LRS ir informēta par šo gadījumu, tomēr, ievērojot likumu par pacientu datu aizsardzību, pacienta veselības stāvokli komentēt nevar.

“Ja klientam ir pretenzijas pret LRS sniegtajiem medicīniskajiem pakalpojumiem, vai viņš ir saskāries ar jebkādu citu problēmu slimnīcā, viņš var rakstīt iesniegumu valdei. Valde visus reģistrētos iesniegumus izskata likumā noteiktā kārtībā un laikā un sniedz atbildi.

Situācijas apraksts jāiesniedz ar savu vārdu un uzvārdu, norādot kontaktinformāciju,” norāda LRS pārstāve Indra Grase.

Konkrētajā gadījumā pacientam tika uztaisīts gan pirmreizējs, gan atkārtots rentgens.

Pacienta apgalvojums, par it kā lauztu roku, neatbilst patiesībai.

Pacients tika informēts par to, ka nāksies uzgaidīt ilgāk, jo ķirurgs, kurš sniegs rekomendācijas, tobrīd atradās operācijā.

“To, cik raiti noritēs operācija, mēs diemžēl nevaram pateikt. Atbilstoši slimnīcas Uzņemšanas nodaļā noteiktajai kārtībai, gadījumos, kad trauma nav dzīvībai bīstama, kā arī pacientam nedraud dzīvībai bīstamu veselības sarežģījumu attīstība, maksimālais gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām.

Pacients, komunicējot ar medicīnas personālu, bija agresīvs, draudēja, apsaukāja medicīnas personālu necenzētiem vārdiem, fotografēja, atteicās uzgaidīt un patvaļīgi pameta traumpunktu, nesagaidot izmeklējumu rezultātus,” saka I.Grase.

Uzziņai    

Uzņemšanas nodaļa

– Nodaļa strādā diennakts režīmā katru dienu, un tās galvenā un svarīgākā funkcija ir: neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana, dzīvībai svarīgu funkciju nodrošināšana un stabilizēšana, steidzama diagnostika un ārstēšanas uzsākšana.

– Primārās pacientu apskates laikā ārsta palīgs noskaidro vizītes iemeslus, veic pamatizmeklēšanu, lai pacientam iespējami ātri vai nu konstatētu dzīvībai un veselībai apdraudošu stāvokli, vai to izslēgtu, kā arī noteiktu prioritāti un novirzītu pacientu pie atbilstošā speciālista.

– Pacienta prioritāte tiek noteikta atbilstoši esošā brīža veselības stāvokļa smagumam un paredzamajām izmaiņām, nevis domājamai diagnozei.

Ja pacienta veselības stāvoklis nav dzīvību apdraudošs, kā arī viņam nedraud dzīvībai bīstamu veselības sarežģījumu attīstība un nav nepieciešama steidzama palīdzība, ārsta palīgs ir tiesīgs rekomendēt vērsties pie ģimenes ārsta vai citiem speciālistiem ambulatori.

– Ja pacients tomēr vēlas ārsta apskati Uzņemšanas nodaļā, viņš tiek brīdināts par iespējamu maksas pakalpojumu un gaidīšanas laiku, kas var būt garāks un atkarīgs no akūto pacientu plūsmas, kuriem medicīnisko palīdzību jāsniedz nekavējoties. Maksimālais gaidīšanas laiks – 6 stundas.

– Uzņemšanas nodaļas telpās izvietots arī traumpunkts, kur vērsties akūto stāvokļu, galvenokārt traumu, dēļ. Ārsta palīgs veiks pamatizmeklēšanu un noteiks nepieciešamos izmeklējumus, kā arī sniegs medicīniska rakstura palīdzību savas kompetences līmenī.

Lielākajā daļā gadījumu tiek piesaistīts arī dežurējošais traumatologs vai ķirurgs.

Avots: Liepājas Reģionālā slimnīca

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.