Ja agrāk rotas un citus aksesuārus radīt pašai bija kas ekskluzīvs un apbrīnas vērts, tad šobrīd rotu gatavošanu par savu hobiju un peļņas avotu dēvē aizvien vairāk sieviešu.

Interneta vietnēs parādās arvien jaunas galerijas ar rotām, brošām un citiem rokdarbiem. Tomēr kāpēc to nedarīt, ja, pirmkārt, process sagādā gandarījumu, otrkārt, lētāk ir meistarot  pašai, nevis pirkt, treškārt, tiek radoši pavadīts laiks, piemēram, bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, ceturtkārt, rotas var realizēt un gūt peļņu, piektkārt… tā varētu uzskaitīt vēl un vēl. Bet, kamēr, konkurējot ar citām rotu meistarēm, tiek gūta lielāka vai mazāka peļņa, valsts berzē rokas un arī no šiem ienākumiem vēlas iekasēt nodokli.

Zaļknābīšu padarīšana

Helēna (vārds mainīts) ir viena no liepājniecēm, kura rotu darināšanu uzsāka vēl tad, kad šī nodarbe nebija tik populāra. Rotu meistaru pieplūdumu Helēna vērtē šādi: ”No vienas puses, tas ir pozitīvi, ja cilvēks dara to, kas viņam patīk, un ir apmierināts, bet, no otras puses, pret to, ka visi, kam nav slinkums, sākuši tirgot rotas, esmu kritiska. Nereti šķiet, ka visu, ko iespējams, saver uz žilkas, foto met internetā un tirgo par lielām summām. Man tas šķiet aizskaroši. Ir dažas sievietes, mūzas, kuras ļoti skaisti, kvalitatīvi veic savu darbu, un, ja salīdzinu ar darbiem, kas parādās internetā no zaļknābīšiem, man tas liekas nekorekti. Cenu starpība arī nav liela, lai gan kvalitāte ļoti atšķiras. Tas ir negodīgi pret tiem, kuri taisa rotas no sirds un pelna ar to sev pamata iztiku.”

Helēna atzīst, ka ir pārkāpusi likumdošanu: ”Man bija bodīte internetā, bet nodokļus nemaksāju.Ir jābūt citai mārketinga pieejai, lai pelnītu. Latvijā arī nav tās kritiskās masas, kam rotas piedāvāt, ir jāmeklē ceļš uz ārzemēm. Protams, maksājot nodokļus.”

Valsts nav godīga pret mani, kāpēc man būt godīgai pret to?

Sanita rotu radīšanai pievērsusies nesen, pēc draudzenes uzaicinājuma uz tematisku vakaru – rotu gatavošanu no Fimo plastikas un filca: ”Veidojām bumbiņas no plastikas auskariem un, kamēr cepās plastika, filcējām brošu.”

Sanita pašlaik ir bezdarbniece, un, lai gūtu kādus ienākumus, sieviete caur draugiem un paziņām sāka meklēt rotām pircējus. Sieviete rotu cenas pielāgo krīzes apstākļiem: “Apzinos, ja sabojāšu priekšstatu par saviem darbiem ar augstām cenām, mans hobijs, kas šobrīd ir arī nozīmīgs manu ienākumu avots, paliks tikai hobijs.”  Tas, ka šobrīd daudzas sievietes aizraujas ar rotošanu, Sanitu neietekmē: “Es necīnos ar konkurentēm. Uzskatu, ka konkurence ir veselīga, tas liek apdomāt, kā savus darbus padarīt vēl interesantākus – gan izpildījuma, gan cenas ziņā.”

Vaicāta, vai Sanita maksā nodokļus valstij, sieviete ir skarba: “Es par to nedomāju, kam man liekas galvassāpēs – valstij manas domas tāpat nav interesantas. Netaisos reģistrēties VID, nevēlos būt godīga pret valsti, jo valsts nav godīga pret mani. Turklāt mani ienākumi ir tik minimāli, ka nekāds iekasējums tur tāpat nesanāks.”

Izlēmu būt egoiste

Signe(vārds mainīts) rotas sāka taisīt pārdošanai, kad bija bērna kopšanas atvaļinājumā, toreiz vēl nebija dižķeza un biznesiņš aizgāja. Ražīgākajos mēnešos sieviete nopelnīja pat līdz 100 latiem mēnesī. ”Dažu brīdi pavīdēja doma, ka valsts taču varētu gribēt no maniem ienākumiem kādu daļu. Likās, ka nodokļu slogs ne tik turīgajam vidusmēra cilvēkam Latvijā tā jau ir smags, un vēl man jāmaksā nodoklis no rotu peļņas, lai tas tiktu iebāzts kādā nezināmā kabatā? Sapratu, ka par to var draudēt sods, tomēr biju egoistiska. Un, jā, negodīga pret valsti,” atzīst Signe.

Valsts grib savu daļu

Kā pastāstīja VID Kurzemes nodokļu un muitas administrācijas Liepājas nodaļas konsultante Gaļina Parņuka, ja rotas grib dāvināt, tad iedzīvotāju ienākuma nodoklis nav jāmaksā, bet,  ja rotas grib pārdot – saimnieciskā darbība ir jāreģistrē VID un jāmaksā nodoklis valstij. ”Piereģistrēties nav nekas sarežģīts, tas notiek pāris minūšu laikā, un par VID pakalpojumiem nav jāmaksā. Tiks izsniegta reģistrācijas apliecība, un saimnieciskās darbības veicējs būs tiesīgs reklamēt un pārdot savu preci, piedalīties gadatirgos u.c.,” skaidro G. Parņuka.

Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāaprēķina, jāiemaksā budžetā un atskaite jāiesniedz reizi ceturksnī, ja peļņa mēnesī sasniedz 180 latus. Ja peļņa nesasniedz šo summu, tad reizi gadā (vairāk informācijas VID Kurzemes nodokļu un muitas administrācijas Liepājas nodaļā).

Jāpiebilst, ka nodoklis reģistrētai saimnieciskai darbībai sasniedz 26 %. VID speciālisti skaidro, ka fiziskās personas saimnieciskās darbības apliekamie ienākumi veidojas, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā uzskaitītiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības atskaitot saimnieciskās darbības izdevumus.

Tātad, vienkāršota nodokļa novilkšanas formula ir šāda – ja klientam tiek pārdota rota par 16 latiem, no tiem jāatņem materiālos iztērētā nauda, piemēram, 10 lati, un no 6 latiem, kas ir tīrā peļņa, valstij par labu jāšķiras no 26 procentiem, šajā gadījumā tie ir 1 lats un 56 santīmi.

Tomēr, barometrs netiek ieslēgts gluži no pirmā santīma. Ja reģistrētas saimnieciskās darbības ienākumi mēnesī nepārsniedz 35 latus, t.i. ja gadā peļņa nav lielāka par 420 latiem, nodoklis nav jāmaksā,  jo darbojas neapliekamā minimuma likums.

VID konsultante G. Parņuka skaidro, ka peļņa tiek aprēķināta saimnieciskās darbības žurnālā un samaksa par darījumiem skaidrā naudā jāapliecina ar reģistrētu kvīti.

Ja saimniecisko darbību sieviete uzsākusi dekrēta laikā un ienākumiem sasniedz 180 latus mēnesī, māmiņa ar nākamo mēnesi vairs nav tiesīga saņemt bērna kopšanas atvaļinājuma pabalstu pilnā apmērā, bet gan tikai 50 % apmērā, paskaidroja VSAA speciālisti.

Termiņā nesamaksātās nodokļa summas piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” noteikumiem.

Un, jā, mīļās rokdarbnieces, VID konsultanti pastāstīja, ka, protams, tiek kontrolēts, vai valstij kas netiek nošmaukts. Gadatirgos regulāri tiek veiktas pārbaudes, vai tirgotājiem ir atļaujas, ja netirgojat savus rokdarbus tirdziņos, pieķeršanas procents sarūk, taču, kā skaidro VID speciālisti, stratēģijas ir, bet netiek atklātas. Tas būšot pārsteigums.

Lauras Drēziņas foto