Trešdiena, 23. jūnijs Līga
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Uzticamas un aktuālas ziņas šajā laikā ir ļoti svarīgas!

Piesakies paziņojumiem un esi informēts par būtiskākajiem notikumiem Liepājā!

Pieteikties

Ronēna nākotne tagad paša pleznās

Ronēna nākotne tagad paša pleznās
23.04.2008 18:24

0

Atslēgvārdi

Vairākas dienas Karostas pludmalē pie Ziemeļu mola no ūdens izlīdis smiltiņās gozējās mazs ronēns. Par roņu mazuļa likteni uztraukušies cilvēki apzvanīja dažādas instances un speciālistus, taujājot, ko darīt. Taču atbilde skanēja nemainīga – neko. Kad arī redakcija ieradās mazo jūras iemītnieku apraudzīt, tur sastapām veselu pulciņu ronēna līdzjutēju, kas vēroja dzīvnieciņu un pārsprieda, vai tam nevajadzētu kaut kā palīdzēt. Izskatījās, ka ronēns nav ievainots, vienīgi visai miegains.

Viņš, neizrādot bailes par divkājaiņiem, mierīgi snauduļoja saulītē, bet palaikam pamodās, aizklunkuroja līdz jūras malai un dziļdomīgi noraudzījās ūdenī, it kā prātotu, vai pienācis laiks doties aukstajos viļņos vai vēl ne.

“Nabadziņš, viņš jau vēl pavisam bērniņš, ko mazulis tagad lai ēd?” sprieda sapulcējušies ļaudis. Kāds bija redzējis, ka makšķernieki, kas tvarsta zivis no mola, mēģinājuši ronēnam iebarot kaut ko no sava loma, taču mazulis no cienasta atteicies. “Viņam droši vien vēl vajadzētu mammas pienu, zivis jau vēl neprot pats noķert, nezina, ko ar tām iesākt,” līdzjūtīgi minēja ļaudis. Taču visvairāk sanākušie uztraucās, ka neaizsargātajam roņu bērnam var nodarīt pāri kādi dauzonīgi cilvēkbērni vai uzbrukt suņi, kas te skraida bariem vien, jo vietu savu mīluļu pastaigām iecienījuši to saimnieki.

Sazinājāmies ar Valsts vides dienesta dabas aizsardzības nodaļas vadītāju Andri Širovu, un izrādījās, ka viņš jau bija informēts, jo ne viens vien liepājnieks bija zvanījis. “Zinu, zinu par Liepājas roni, mums jau zvanīja,” viņš nosmējās. “Bet visiem atbildu – ja ronēns nav ievainots un nav apdraudējuma tā dzīvībai, tad nav nepieciešams to aiztikt. Pašlaik roņu mazuļiem ir tāds periods, ka tie ir tikko palikuši bez mātes piena un viņiem jāmācās pašiem dzīvot tālāk. Ronēni rāpjas krastā, sildās saulē, audzē kažociņu un gatavojas doties atpakaļ jūrā. Un nevajag uztraukties, ka ronim nebūtu ko ēst. Šajā laikā ronēni badojas, tauku kārta viņiem bieza, tā ka var izturēt, līdz paši iemācās sadabūt barību.” Par ronēnu mamma rūpējas tikai pirmās trīs četras nedēļas, kad māte to pamet, mazuļa dzīvē ir pats kritiskākais brīdis. Bez jelkādas skolas, tikai vadoties pēc senču instinkta, ir jāmetas ledainā ūdenī un jāsāk dzīvot patstāvīgi. Apmēram pāris nedēļu laikā jaunajam ronim vajadzētu jau iemanīties noķert pirmo zivi.

Galvenais, kā uzsvēra A.Širovs, – nekādā gadījumā nedrīkst ronēnu aiztikt, baidīt, dzīt jūrā. Bet viņš solīja parūpēties, ja vietējiem dienestiem būs iespēja, lai ronēnu pārvieto uz kādu nomaļāku vietu. Pazīstamais veterinārārsts Dzintars Tīds tāpat norādīja, ka ronēnu nevajag aiztikt, piebilstot, ka tagad ir tikai divas iespējas. “Vai nu mēs ļaujam visam ritēt savu gaitu pēc dabas likumiem, un tad ronēns, ja būs pietiekoši spēcīgs, izdzīvos, vai nu ieliekam viņu cietumā,” sacīja veterinārārsts. Savācot roņu mazuli uz mājām vai aizvedot uz zoodārzu, jārēķinās, ka šis dzīvnieks dabai tik un tā būs zudis.

Vakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Liepājas brigādes darbinieki pārvietoja Karostas pludmalē izskaloto ronēnu uz nomaļāku, drošāku vietu, kur viņu netraucēs cilvēki, jo var gadīties, ka ne visiem ir tik labi nodomi. Te ronēnu neapdraudēs arī suņi. Tagad mazā roņu bērna nākotne ir tikai viņa paša pleznās.

Baltijas jūrā pavisam sastopami trīs sugu roņi – plankumainie roņi, kas Latvijas piekrastē konstatēti tikai pāris reižu, pelēkie roņi un pogainie sīkroņi. Mūsu piekrastē visbiežāk sastopami ir augumā prāvākie pelēkie roņi. Latvijas Dabas muzejs šo sugu šogad nosaucis arī par “Gada dzīvnieku – 2008”.

Valsts vides dienests aicina personas, kas atradušas ronēnus, būt piesardzīgām un, neraugoties uz dzīvnieciņu mīlīgo izskatu, labāk necensties tos pārvietot. Turklāt šīs roņu sugas ir valsts aizsardzībā un iekļautas īpaši aizsargājamo Latvijas sugu sarakstā.

Uzziņai

Ja jūras krastā atrasts ronēns un rodas aizdomas par apdraudējumu izskalotā ronēna dzīvībai, jāsazinās ar Valsts vides dienestu pa tālruni 67084221 vai Valsts vides dienesta dabas aizsardzības nodaļas vadītāju pa tālruni 29297579. Patvarīgi ronēnu pārvietot ir stingri aizliegts.

Sarmīte Pelcmane,
“Kurzemes Vārds”

Ronēns, par kuru pie Ziemeļu mola priecājās un vienlaikus arī uztraucās iedzīvotāji, tagad pārvietots uz drošāku vietu.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz