Priekšlikumi iesniegti uz trešo likumprojekta lasījumu Saeimā.

Ministrijā skaidro, ka daļa no priekšlikumiem papildina IeM jau izstrādāto un Ministru kabinetā (MK) apstiprināto rīcības plānu trešo valstu pilsoņu kontroles stiprināšanai.

Viens no priekšlikumiem attiecināms uz studiju procesu un studentiem no trešajām valstīm.

Proti, ja līdz šim augstskolām vajadzēja ziņot Valsts robežsardzei par ārvalstu studentu, kurš neattaisnoti kavē lekcijas 14 dienas, tad IeM rosina kavēto dienu skaitu saīsināt līdz trīs dienām.

Pēc ministrijā sniegtās informācijas, MK jau akceptētajā rīcības plānā ir virkne pasākumu trešo valstu pilsoņu uzturēšanās kontrolei.

Piemēram, nodarbinātības jomā plānots ierobežot darba devēju iespējas uzaicināt trešo valstu pilsoņus vienkāršajās profesijās, paredzot šādu iespēju vienīgi A klases uzņēmumiem pēc Valsts ieņēmumu dienesta reitingu sistēmas, kā arī, sekojot 14 citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu piemēram, liegt darbā iekārtošanās uzņēmumiem piesaistīt trešo valstu pilsoņus.

Tāpat ir paredzēts izstrādāt grozījumus regulējumā, palielinot sankcijas par ārzemnieku izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Tiek arī aicināts noteikt depozīta iemaksu, kas nodrošinātu ar ārvalstnieka izraidīšanu saistīto izmaksu segšanu gadījumos, kad vīza vai uzturēšanās atļauja tiek anulēta, kā arī noteikt liegumu ģimeņu apvienošanai bakalaura un maģistra līmeņa studentiem no valstīm ārpus NATO.

IeM jauno tiesisko regulējumu trešo valstu pilsoņu stingrākai kontrolei izstrādājusi kopā ar Valsts drošības dienestu, Valsts robežsardzi, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, Valsts policiju, Ārlietu ministrijas Konsulāro departamentu, Valsts ieņēmumu dienestu, Nodarbinātības valsts aģentūru, Valsts darba inspekciju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts izglītības attīstības aģentūru un Rīgas pašvaldības policiju, kā arī citiem sadarbības partneriem.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputāti 21. janvārī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz ieviest vienotu pastāvīgās uzturēšanās statusu.

Šie Imigrācijas likuma grozījumi Saeimā atrodas jau no 13. Saeimas laikiem. Likumprojektam uz otro lasījumu tika iesniegti kopumā 130 priekšlikumu.

Lielu daļu no tiem veidoja Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri Saeimas sēdē tika atbalstīti.

Piemēram, deputāti atbalstīja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (JV) priekšlikumu noteikt, ka uzturēšanās Latvijā atzīstama par nepārtrauktu, ja prombūtne no Latvijas nav bijusi ilgāka par sešiem secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz desmit mēnešus.

Savukārt prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja tās iemesls ir bijis no personas neatkarīgi apstākļi, piemēram, personas slimība un nepārvaramas varas iestāšanās.

Eiropas Savienības zilās kartes turētājam prombūtne uzskatāma par attaisnojamu, ja prombūtne no Eiropas Savienības nav bijusi ilgāka par 24 secīgiem mēnešiem vai kopā nepārsniedz 18 mēnešus.

Tāpat Saeimas sēdē atbalstīts Kozlovska priekšlikums noteikt, ka MK nosaka kārtību, kādā darba devējs Nodarbinātības valsts aģentūrā piesaka brīvu darba vietu ārzemnieka piesaistei, pamato tās nepieciešamību un sadarbojas ar aģentūru pieteiktās darba vietas aizpildīšanā, kā arī kārtību, kādā aģentūra sniedz atzinumu par ārzemnieka piesaistes nepieciešamību.

MK nosaka jomas, kā arī prasības un kritērijus uzņēmumiem, kuru uzaicināto ārzemnieku tiesību uz nodarbinātību pieprasīšanai iesniegtos dokumentus pieņem un dokumentus izsniedz Ministru kabineta noteiktos saīsinātos termiņos.

Šajā daļā noteiktais neattiecas uz gadījumiem, ja uzaicinātais ārzemnieks ir šā likuma 9. panta otrajā daļā minētajā sarakstā iekļautas valsts pilsonis.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka Iekšlietu ministrijas izstrādātais Imigrācijas likuma likumprojekts paredz apvienot līdzšinējo Imigrācijas likumu ar regulējumu par Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statusu, būtiski pārskatot Latvijas imigrācijas politiku.

Tā mērķis ir stiprināt drošību, mazināt nelegālās imigrācijas riskus un izveidot valsts interesēm atbilstošu ieceļošanas, uzturēšanās un integrācijas sistēmu.

Likumprojekts ievieš vienotu pastāvīgās uzturēšanās statusu, nosakot stingrākas prasības ienākumiem, valsts valodas zināšanām un faktiskai dzīvošanai Latvijā, kā arī izbeidz tā dēvēto “zelta vīzu” programmu jaunajiem investoriem.

Pastiprināta kontrole paredzēta arī vīzu izsniegšanas un apstrīdēšanas procesā, ieviešot depozīta maksājumu nepamatotu sūdzību mazināšanai.

Vienlaikus iecerēti obligāti agrīnās integrācijas pasākumi ārzemniekiem, kas plāno uzturēties Latvijā ilgāk par trim gadiem, kā arī paplašinātas valsts iestāžu pilnvaras atteikumu, izraidīšanas un ieceļošanas aizliegumu jomā. Izmaiņas paredzētas kā visaptveroša imigrācijas sistēmas reforma.