Rucavas baltais sviests šā gada 18.martā Eiropas Komisijā ir pieteikts Eiropas Savienības (ES) Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes produktu reģistram, aģentūra BNS uzzināja Zemkopības ministrijā (ZM).

Tajā skaidroja, ka Rucavas baltā sviesta gatavošanas procesā neatdala piena sūkalas un tā ražošana notiek mājsaimniecības apstākļos pēc tradicionālas metodes – krējumu maisot ar koka karoti pulksteņrādītāju kustības virzienā. Tiklīdz sāk atdalīties pirmie sūkalu pilieni, tā trauku liek sildīt uz plīts vai karsta ūdens peldē un krējumu maisa, līdz iegūst mīkstu, plastisku, nedaudz spīdīgu un viendabīgu masu.

Pamatu saiknei ar ģeogrāfisko apgabalu veido produkta senās vēsturiskās tradīcijas, pagatavošanas metodes un reputācija konkrētajā apgabalā. “Rucavas balto sviestu mājsaimniecībās gatavo jau kopš 20.gadsimta sākuma. Tā gatavošanas receptes ir nodotas no paaudzes paaudzē. Arī pašlaik gandrīz katrā rucaviešu mājā tiek gatavots Rucavas baltais sviests,” informēja ZM.

ZM arī pastāstīja, ka Rucavā ik gadu tiek pulcināti Rucavas baltā sviesta darināšanas meistari, rīkotas meistarklases un semināri. Rucavas baltais sviests kopā ar vārītiem kartupeļiem vai lauku rupjmaizi ir ēdienkartē piedāvājumā tūristiem tradicionālās kultūras programmā.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Eiropas Parlaments 2012.gada 13.septembrī pieņēma regulu, kas ļaus divreiz ātrāk reģistrēt ES līmeņa kvalitātes zīmes, kas apliecina lauksaimniecības produktu ģeogrāfisko izcelsmi vai tradicionālu ražošanas metodi.

2013.gada oktobrī EK aizsargājamo produktu sarakstā iekļāva Latvijas pārtikas produktu – sklandrausi, savukārt 2014.gadā – salināto rudzu rupjmaizi, bet pērn 17.novembrī – Jāņu sieru, piešķirot produktiem EK Garantētās tradicionālās īpatnības sertifikātu, kas nodrošina to kā īpašu ģeogrāfiskās izcelsmes produktu turpmāku aizsargāšanu ES līmenī. Tāpat Aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā ir iekļauti Carnikavas nēģi. Savukārt ES Aizsargātu cilmes vietu nosaukumu reģistrā pērn oktobrī ir iekļauti Latvijas lielie pelēkie zirņi.