liepajniekiem.lv
Prognozēts, ka lielāks pacēlums jeb saslimšana ar kovidu, gripu un citiem elpceļu vīrusiem būs tad, kad visas aktivitātes būs lielākoties pārceltas uz iekštelpām, sākoties pilnvērtīgai apkures sezonai. Iespējams, pēc skolēnu brīvlaika.
Saaukstēšanās arī ir vīruss
Kovids ar angīnas pazīmēm – tas ir viens no raksturojošajiem vārdu savienojumiem, kad cilvēki sarunās pieskaras šā brīža slimošanas tendencēm.
SPKC atgādina, ka var būt tikai angīna un kādreiz mēdz būt gadījumi, kad var būt divas infekcijas vienlaikus.
Kovids ir elpceļu infekcijas slimība, ko izraisa koronavīruss, bet angīna ir akūts infekcijas iekaisums, kas var būt gan vīrusu, gan baktēriju izcelsmes.
Līdzīgi var būt arī ar gripas un kovida vienlaicīgu izslimošanu. Taču, lai noskaidrotu, vai ir kovids vai gripa, jātestējas – eksprestestus var iegādāties aptiekā.
“Tas, ko mēs saucam par saaukstēšanos, patiesībā ir augšējie elpceļu vīrusi.
Visbiežākais – lipīgo iesnu jeb rinovīruss, paragripas vīrusi, bokavīruss, kas ierosina elpceļu iekaisumu,” skaidro Latvijas Infektoloģijas centra profesore Baiba Rozentāle.
Viņa atgādina, ka katru gadu no 40. nedēļas līdz nākamā gada 20. nedēļai notiek gripas monitorings. Cilvēkiem, kas nonāk slimnīcā, un atsevišķās ģimenes ārstu praksēs paņem paraugus jeb testē uz augšējo elpceļu vīrusiem.
Gripa stacionārā parasti tiek ārstēta, ja ir kādas komplikācijas, pārsvarā ārstēšanās notiek ambulatori.
Liepājas ģimenes ārste Antra Trandafira portālam pastāsta, ka viņas praksē šobrīd nav apstiprinātu gripas vai kovida gadījumu.
“Ir daudzi, kas slimo ar “vīrusu parasto”,”
viņa norāda.
Arī citās aptaujātajās praksēs pastāsta, ka “pacienti paši vai bērni ir smagi saaukstējušies, ārstējas mājās”.
Biežākie simptomi ir sāpošs kakls, paaugstināta temperatūra, iesnas.
Vakcīnu pielāgo katras sezonas prognozei
“Ir cilvēki, kas saka – es mēdzu slimot ar iesnām un citiem vīrusiem, taču nekad neslimoju ar gripu. Tādi cilvēki tiešām ir un var būt, ir tādi, kas nevakcinējas. Kādēļ tā? Vai nu cilvēka šūnām nav receptoru, pie kā cilvēku gripas vīrusam piesaistīties – tas jau ir cilvēkam tad no dzimšanas. Otra lieta – iespējams, ka cilvēkam ir ļoti spēcīga šūnu imunitāte – šūnas apēd vīrusu.
Var būt gadījumi, kad cilvēks tomēr ir saņēmis mazu inficējošā vīrusa devu un izslimots ir imunoloģiskā līmenī,”
skaidro B. Rozentāle.
Viņa atzīst, ka ir pat veselām ģimenēm, kas gripas sezonā paliek veseli, un tādā gadījumā tā ir pārmantota veiksme.
“Un labi, ja gripas laikā, kad visi apkārt slimo, vismaz viens mājās ir vesels, jo pat pie vidēji smagas gripas ir liels nespēks, galva sāp, lauž kaulus, slimnieks grib, lai liek mieru, bet šķidrums ir jāuzņem un pacients jāaprūpē. Kādreiz gripas slimniekus bija jāizkopj – regulāri slapināja lūpas,” atgādina profesore.
Lai pasargātu no smagas gripas slimošanas, ir pieejamas sezonālās vakcīnas.
Svarīgi, ka šī gada vakcīna, pēc Pasaules Veselības organizācijas marta rekomendācijām, būs tikai trīsvērtīga jeb ar trīs komponentiem, stāsta B. Rozentāle.
Tas nozīmē, ka trīs komponenti jeb A1, A2 un B gripas apakštipi pagājušajā gadā, salīdzinot ar vēl gadu iepriekš, ir mainījušies un tādēļ vakcīna pielāgota.
“Iepriekšējā gada monitoringā secināja, ka cirkulē citi A1, A2 un B gripas apakštipi.
Tad ziemeļu puslodes vakcīnai izstrādāja rekomendācijas,”
turpina profesore.
Līdz ar to speciāliste piekodina, ka cilvēkiem, kas vakcinējušies un nav izslimojuši gripu, iepriekšējā gada vakcīna, lai arī vēl aktīva (līdz pusotram diviem gadiem), nedos nekādu labumu un pilnvērtīgu aizsardzību. Tādēļ jāvakcinējas atkārtoti.
Noteikti jāapsver iespēja potēties, kad cilvēks noveco vai nespecifiskā imunitāte kļuvusi vājāka, rodas kādas hroniskas slimības un regulāri tiek lietotas zāles.
“Dabīgā ceļā pie gripas imunitātes var tikt pārslimojot, bet – ar konkrētu apakštipu.
Otrs variants imunitātes stiprināšanai ir – saņemot vakcīnu, kurā ir iekļauti vīrusa vairāki apakštipi. Atgriežamies pie latviešu teiciena – dubults neplīst,” atgādina profesore.
Uzziņai
– Pagājušajā nedēļā pie ģimenes ārstiem Latvijā vērsušies vairāk nekā 5000 pacientu, no kuriem 869 – ar akūtām elpceļu saslimšanām.
Saslimušie ar gripu bija 5 (uzsākot monitoringu nedēļu iepriekš – 3 gadījumi jeb 3,9 gadījumos uz 100 000 iedzīvotājiem, kas ir mazāk nekā sezonu iepriekš), ar pneimoniju – 10.
– Visvairāk slimojuši bērni un vecuma grupā no 15 līdz 65 gadiem.
– Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šī gada vasaras beigās un rudens sākumā nenovēroja saslimstības ar Covid-19 pieaugumu.
– Eiropas valstīs gripas aktivitāte saglabājās stabilā un zemā līmenī. Vienlaikus turpina pieaugt kovida vīrusu aktivitāte gan primārajā aprūpē, gan stacionāros, un lielākā daļa hospitalizēto pacientu ir personas vecumā no 65 gadiem.
Avots: SPKC
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
