Četru gadu laikā piedzimušas trīs meitiņas – tādas ir pārmaiņas liepājnieka Jāņa Poļa dzīvē, tāpēc viņam rūp, lai pilsēta būtu draudzīga bērniem. Jānis domā, ka Liepāja tāda arī ir. Labvēlīgi apstākļi ģimenēm ar bērniem, medikamentu un pārtikas cenas, darbavietas un sakoptība – šie ir temati, kurus divdesmit “Kurzemes Vārda” uzrunātie iedzīvotāji Dienvidrietumu rajonā pieminēja visbiežāk, kad jautājām, kas mainījies cilvēku dzīvē no vienām vēlēšanām līdz nākamajām – pēdējos četros gados.

Jānis Polis ar sievu argentīnieti Liepājā dzīvo sesto gadu, kopš atbraukuši no misijas darba Argentīnā. Tagad viņi gan ir jaunliepājnieki, bet uz Dienvidrietumu rajonu atbraukuši iepirkties veikalos “Baata” un “XL Sala”, bet sieva šajā rajonā apmeklē latviešu valodas kursus. Jānis uzskata, ka pilsēta jau ir draudzīga bērniem, jo ir vairāk rotaļlaukumu, pirms dažiem gadiem arī pats piedalījies vienas spēļvietas izveidē tepat netālu. Viņš priecājas, ka ir aizvien vairāk veloceļu, var ielikt divas atvasītes ratiņos un ar velosipēdu aizvest uz bērnudārzu. Liepājā iejuties – sadraudzējies ar “Veloroni”, visu ziemu peld un piedalās dažādās aktivitātēs. Pats viņš gan pašlaik ir bez darba, taču Jānis neizskatās noraizējies, “esam atvērti, ja Dievs aicina”, viņš saka.

Elīnai (uzvārdu nevēlējās nosaukt) arī ir mazi bērniņi, bet gan nav tik atzinīga par pašvaldības rūpēm pret ģimenēm. Viņa ļoti izjūt rotaļlaukumu trūkumu – tiem taču vajadzētu būt ikvienā pagalmā! “Normālu bērnu laukumu pietrūkst,” viņa saka, un Dmitrijs (uzvārdu neminēja), kuram arī ir atvasīte, saka to pašu: “Šajā mikrorajonā no bērnu laukumiem nekas vairs nav atlicis, iedzīvotāji tos nomaina pret autostāvvietām. Šis jautājums mūsu ģimenei ir aktuāls.”

Taču vislielākās raizes Elīnai ir par vietām bērnudārzā. Pēc pāris nedēļām viņai jāatgriežas darbā valsts iestādē, jaunākajam bērnam pusotrs gads. Bet vietas bērnudārzā nav. “Skaitās, ka ir Aukļu dienests, bet ir tāds iespaids, ka tas ir tikai, lai izklausītos ļoti labi. Patiesībā tas neko nevar piedāvāt. Ļoti daudziem tas ir aktuāli. Ja ir pieprasījums, tad kāpēc nav piedāvājuma? Dienests ir jāpaplašina! Mums ir arī bērndārznieks, un uz vasaru dārziņus ver ciet, būs renovācijas, un mums jādomā, kur viņu likt. Piedāvā citus dārziņus citā rajonā, bet tas ir neērti. Šī tēma mums ir ļoti, ļoti sāpīga, un daudziem tā ir. Es patiešām nezinu, ko darīt!”

Daudziem uzrunātajiem, pārdomājot pārmaiņas savā dzīvē, šķiet, ka vismaz finansiālā ziņā nekas uz labo pusi nav mainījies. Policists Renārs Ozols saka: “Alga mums ir pacelta, bet cenas arī ir lielākas, tā ka faktiskā pārticība nav mainījusies. Nekas labāks nav.” Līdzīgi domā arī 2. vidusskolas virtuves strādniece Laila Reinfelde: “Alga ir augusi, bet, protams, tā varētu būt lielāka, nekas diži nav mainījies. Nesūdzos. Kā ir, tā ir, ko citu izdarīs?” Sētniekam Aigaram Kikilam izdzīvot palīdz tas, ka ir lauki un ģimene – kopā ir vieglāk iztikt. “Kaut kā jākuļas taču ir. Uz labo pusi neiet.”

Seniorus uztrauc gan pārtikas cenas, gan jo sevišķi – pieaugošās medikamentu cenas. “Ja Ivanam pašam būtu zāles jāpērk, tas būtu šausmīgi, jo zāļu cenas ir briesmīgi kāpušas,” stāsta Margarita Koļenčenko. Viņa palīdz invalīdam Ivanam Lukaševičam saimniecībā. Lida Zaporožeca pērn par zālēm vien izdevusi 1400 eiro. Arkādijam Misjukevičam ik mēnesi zālēm aiziet 50 eiro. Viola Prodišķe stāsta: “Esam divi pensionāri, iztiekam – so-so, jo vairāk naudas aiziet medikamentiem. Ekstras nevaram atļauties.” Prieku mammai sagādā bērni, kas parūpējas, ka viņa var arī aizbraukt ceļojumā. Savukārt A. Misjukevičam pašam vēl jāpalīdz mazbērniem, un arī L. Zaporožeca palīdzību no bērniem gaidīt nevar, jo dēlam vienam pašam jāparūpējas, lai divpadsmit mutes ģimenē būtu paēdušas, bet meitai jāgādā par bērnu invalīdu. Vairāki seniori atzīst, ka saņem arī pašvaldības palīdzību, pabalstu par apkuri, savukārt Tatjana Večele atzīst, ka pašvaldība viņai palīdz, jo ir piešķirts miteklis sociālajā mājā. Sieviete ilgus gadus iztikusi no invaliditātes pensijas, tagad ir seniore ar 200 eiro pensiju, un labāku dzīvokli nevar atļauties.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 20.aprīļa numurā.

#kvards-20170420-12#