Kurzemes Plānošanas reģions vēlas sabiedrību
iesaistīt ezeru izpētē. Tas notiek “Sabiedriskās ezeru izpētes programmas”
laikā.

“Vai mēs
tā īsti zinām, kas ietekmē ezerus un ko tieši varam darīt, lai uzlabotu to
kvalitāti un saglabātu šo resursu arī nākamajām paaudzēm?” Tādu jautājumu
uzdod programmas izstrādātāji, to piesakot. Programmu izstrādājusi hidrologu
Loretas Urtānes un Andra Urtāna pārstāvētā biedrība “Ūdensaina”.

Vietnē www.kurzemesregions.lv ir saite uz “Sabiedriskās
ezeru izpētes programmas” interneta resursu, kur gūstams vairāk
informācijas par to. Atsevišķās sadaļās ievietotas detalizētas vadlīnijas,
kurām sekojot, sabiedrība – vides aktīvisti, skolas, ģimenes un citi – var
pētīt ezera un apkārtnes ainavu, krastu aizaugumu, bioloģisko daudzveidību, tas
ir, gan ūdensaugus, gan ūdensdzīvniekus. “Saskaņā ar vadlīnijām var doties
pie ezeriem, izpētīt un iegūto informāciju pēc tam ievadīt interneta
vietnē,” skaidro projekta vadītāja Ieva Briede. Turpat var pieteikt
ezerus, kurus pētīt. Pēc datu ievadīšanas tīmeklī varēs saņemt arī ekspertu secinājumus,
“lai būtu iespējams saprast, par kādām tendencēm ezerā liecina tieši
konkrētie novērojumi un iegūtie dati”.

I. Briede
stāsta, ka viens no aspektiem ir salīdzinājums – kāds ezers izskatās tagad un
kāds tas, vadoties pēc vēsturiskām fotogrāfijām, ir bijis agrāk.

Savāktos
datus pēc tam varēs izmantot, piemēram, pašvaldības teritoriju plānojuma un
ezeru apsaimniekošanas plānu izstrādei, kā arī dažādu projektu sagatavošanai un
īstenošanai. “Gribam savāktos materiālus sūtīt arī skolām, bibliotēkām un
citiem,” saka I. Briede.

Programmas
izstrādi pasūtījis Kurzemes Plānošanas reģions Latvijas – Lietuvas pārrobežu
sadarbības projekta “Pārrobežu sadarbība ilgtspējīgai ezeru
apsaimniekošanai Kurzemē un Lietuvā”. Tā ir daļa no arī Liepājas ezera
piekrastē īstenotā projekta “Ezeri nākotnei”.

Projekta
partneri mūsu pusē ir Liepājas un Durbes novada pašvaldības. Tā galvenais
mērķis ir veicināt dabas resursu
aizsardzību un ilgtspējīgu
apsaimniekošanu ezeru sateces baseinu teritorijās Kurzemes un Lietuvas
pārrobežu teritorijā. Projekta kopējās izmaksas ir 711,6 tūkstoši latu.
vadošais partneris ir Kurzemes Plānošanas reģions, kopā ar abiem pārējiem
partneriem tas nodrošina 15 procentu šīs summas.