Pirmdiena, 30. novembris Andrejs, Andrievs, Andris
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sabiedrības attieksme pret citādajiem mainās lēni; vai esam toleranti pret migrantiem

Ko tur liegt, cilvēki ar citādu ādas krāsu un tie, kas neizskatās kā mēs, piesaista uzmanību. Pasaule ir atvērta, un pie mums mācīties, strādāt, sportot un dzīvot brauc cilvēki no dažādām valstīm. Vai esam toleranti pret atbraucējiem? Kāpēc daļa sabiedrības joprojām izjūt nepatiku pret legālajiem migrantiem?

Sabiedrības attieksme pret citādajiem mainās lēni; vai esam toleranti pret migrantiem
Foto: pixabay.com
Foto: pixabay.com
23.09.2020 06:00

Par to diskutējām ar Reģionālā informācijas centra iebraucējiem kontaktpunkta “Kurzeme” vadītāju Liepājā Līgu Krēsliņu, Liepājas Universitātes galveno speciālisti starptautiskās sadarbības jautājumos Ēriku Laubergu un psiholoģi, topošo Junga analītiskās psihoterapijas speciālisti Ivetu Gēbeli.

Par kāda veida migrantiem mēs šobrīd varam runāt saistībā ar Liepāju?

Līga Krēsliņa: – Strādāju visā Kurzemē ar iebraucējiem no trešajām valstīm jeb legālajiem migrantiem. Palīdzam viņiem integrēties. Ja nepieciešams, piedāvājam konsultantu, juristu, tulku pakalpojumus 33 valodās. Varam piesaistīt psihologu. Legālais atbraucējs ir tas, kuram ir oficiāla uzturēšanās atļauja. Piešķirts vai nu bēgļa, alternatīvais vai patvēruma meklētāja statuss. Liepājā oficiālās uzturēšanās atļaujas visvairāk ir studentiem, pēdējos mēnešos atbraukušas vairākas vjetnamiešu ģimenes, kas izvēlējušās pamest Rīgu.

Līga Krēsliņa: “Mūsu valstī ir noteikti kritēriji, un katram migrantam patvērumu nedodam.”

Pārsvarā šurp brauc, meklējot labāku dzīvi. Gluži tāpat, kā latvieši brauc strādāt uz Eiropas valstīm. Kāds ieprecas, bet daudzi brauc studēt ar plānu palikt te dzīvot. Ģimenes pārceļas, jo šeit jau dzīvo radi. Šie cilvēki līdz mūsu kontaktpunktam pat nenonāk, jo viņi nepieciešamo informāciju un palīdzību saņem no radiniekiem.

Daudziem pirmais jautājums ir: kur var iemācīties latviešu valodu? Kāda jauna sieviete, kas tikai pirms diviem mēnešiem atbrauca no Baltkrievijas, sarunā atzina: “Man ir kauns, ka es vēl nerunāju latviski…” Tie, ar kuriem strādājam, prasa, kā visu darīt pareizi un legāli. Ja būs kas nelegāls, nelikumīgs, migranti zina, ka zaudēs uzturēšanās atļauju.

Kā mēs, vietējie, pieņemam svešos?

L. K.: – Ļoti dažādi… Zinu labus un sliktus gadījumus. Sliktais: tumšādainam jaunietim meta ar veciem banāniem un teica, lai brauc atpakaļ uz Āfriku. Bija gadījums, kad kāds cilvēks viņus pat grūstīja. Viens brīvprātīgais no Azerbaidžānas stāstīja, ka vietējie ir draudzīgi, atvērti, labprāt palīdz. Brīvdienās puisis aizbrauca ceļojumā uz Igauniju un atgriezties atklāja, ka tur gan saskāries ar patiesi rasistiskiem izlēcieniem. Kurzemē dzīvo daudz pakistāņu, un viņi ikdienā izjūt lielu spiedienu no daļas vietējo. Nostrādā stereotipiska domāšana, ja satikts viens sliktais pakistānis, tad tādi automātiski ir pilnīgi visi. Ieraugot migrantus, daļa cilvēku saraujas, slēpj savus makus, jūtas apdraudēti. 

Ērika Lauberga: – Es galvenokārt strādāju ar studentiem, kuri no trešajām valstīm atbrauc uz Latviju, lai mācītos Liepājas Universitātē. Palīdzam viņiem nokārtot imigrācijas formalitātes, iedzīvoties, iepazīt un saprast vidi. Ja agrāk bija grūti mūsu studentu vidē atrast kādu vietējo jaunieti, kurš piekristu ārzemniekiem palīdzēt nokārtot sadzīves lietas un uz laiku kļūt par draugu, tad tagad neviens vairs nav īpaši jāpierunā palīdzēt. Salīdzinot ar laiku pirms gadiem septiņiem, kad ieradās pirmie viesstudenti no trešās pasaules valstīm, mūsu sabiedrība noteikti ir kļuvusi iecietīgāka pret citu tautu pārstāvjiem.

“Daļa sabiedrības jūt bailes no tiem cittautiešiem, kas par savu dzīvesvietu izvēlējušies Latviju,” saka Ērika Lauberga.

Lai arī no vietējo puses neiecietība, uzbāzīgi skatieni, aizskarošas replikas iet mazumā, tomēr reizumis tie parādās. Nesen kāds indietis, kurš aizrautības pilns uzsāka studijas, stāstīja, ko piedzīvojis. Stāvot pie kopmītnes Ganību ielā, gaišā dienas laikā kāds vietējais vīrietis angliski uzsaucis: “Brauc atpakaļ uz savu zemi!” Indietis jutās ļoti aizskarts. Es mēģinu paskaidrot, kādēļ tā notiek.

– Ko varat paskaidrot?

Ē. L.: – Domāju, ka tas lielā mērā saistīts ar izglītības līmeni, arī to, vai cilvēks ceļojis, redzējis pasauli un to, kā tur sadzīvo dažādu tautību cilvēki. Jaunieši jau skolā piedalās dažādos projektos, brauc uz citām valstīm, vēro, kā dzīvo cilvēki tur. Tomēr vienlaikus studentiem piesaku, ka vietējo nelabvēlīgā attieksme pret viņiem, iespējams, nav bez iemesla, ka ikvienam ir svarīgi uzvesties pieklājīgi. Atgādinu, ka viņi pārstāv savu valsti un rada mums priekšstatu par tās cilvēkiem. Iespējams, viņš kādam vietējam būs pirmais satiktais atbraucējs, un tādēļ ir tik svarīgi izturēties ar cieņu un nedarīt nelikumības. Protams, negrasos apgalvot, ka visi mūsu ārvalstu studenti ir eņģelīši. Nevar noliegt, ka daļa mūsu sabiedrības izjūt bailes no tiem cittautiešiem, kas par savu dzīvesvietu izvēlējušies Latviju.

Iveta Gēbele:

Savējais ir labais, bet tas, kas ir svešs, nesaprotams, – sliktais. Bieži vien pasaule cilvēku prātos tiek dalīta šādi.

Pieļauju, ka šāds dalījums līdz mūsu dienām atnācis no senseniem laikiem, kad dalījumu “savējais – svešais” noteica viens no cilvēku pamatinstinktiem – izdzīvošanas instinkts. Svešie, kas bija tur, ārā, varēja atnākt un ar pārspēku ierasto mītni vai pat dzīvību atņemt. To nosaka visos laikos aktuālais drošības jautājums un drošības vajadzība. Savējie ir saprotami, paredzami, pazīstami, tātad droši. Atnācēji bija un vēl joprojām ir nesaprotami, citādi, viņi ir svešinieki. Šodien mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, kad pasaule palikusi pārredzamāka, iepazīstamāka, izglītotāka, līdz ar to bailes un neiecietība pret svešo pamazām mazinās. Bet, domājot par mūsu sabiedrību, noteikti jāņem vērā piedzīvotās kultūras traumas. Pērnvasar Vīnē piedalījos analītiskās psiholoģijas kongresā, kur ļoti plaši tika skatīts šis jautājums “mēs un svešie” pasaules kontekstā. Kongresa tēma bija “Sastopoties ar otru: mūsos, starp mums un pasaulē” un skāra visdažādākos šīs problēmas aspektus, problēmas un to risinājumus.

Iveta Gēbele novērojusi: “Jaunā paaudze atveseļojas no vecajām kultūras traumām un aug jau tolerantāka.”

Ļoti precīzi šogad varējām novērot, kā visā pasaulē attīstās “mēs – labie, viņi – sliktie” dinamika.  Kad gada sākumā Ķīnā sāka izplatīties Covid-19, kā pasaules valstis skatījās uz ķīniešiem! Kā uz ļaunajiem sikspārņu ēdājiem! Bet pēc tam, kad tā vairs nebija tikai ķīniešu problēma, “ļaunuma” seja mainījās. Tad tas bija jebkurš ceļotājs, un vēlāk jau tika meklēts vēl cits “ļaunais”, ko vainot.  Covid-19 pandēmija skāra visas pasaules valstis, un varbūt tas palīdz izprast, ka pasaulē mēs visi esam saistīti. Vīruss nešķiro svešos un pazīstamos. Visi esam vienlīdz apdraudēti.

Kā veicināt saprašanos starp vietējiem un migrantiem? Kā iepazīstināt ar viņiem?

L. K.: – Rīkojam tikšanās, uz kurām aicinām migrantus un vietējos. Visatvērtākie ir jaunieši. Vecākiem cilvēkiem piemīt stereotipiska domāšana. Jaunie ar interesi iepazītas, grib uzzināt vairāk par citām kultūrām, viņi cilvēkus nešķiro pēc ādas krāsas. Bieži draudzēšanos nobremzē vecāki. Zinu gadījumu, kad ar tumšādainu meitenīti, kas iet bērnudārzā Ventspilī, neviens nedraudzējas, jo vecāki saviem bērniem aizliedz to darīt. Jaunieši, kas, iesaistoties projektos, redzējuši pasaules lielpilsētas, multikulturālu vidi pieņem kā normu. Latvieši, kas apprecējuši cittautiešus un atgriezušies Latvijā, bieži sabiedrībā iziet vieni, dzīvesbiedru atstājot mājās, jo baidās no vietējo reakcijas. Bijuši gadījumi, kad migrantiem uzbrukts naktsklubos, šie cilvēki nepatiesi vainoti zādzībās. Arī tā tiek veidots negatīvais priekšstats. Ne velti saka: bailēm lielas acis. Ko nepazīst, no tā baidās. Organizējam dažādus pasākumus, atvērto durvju un satikšanās dienas, cenšamies iesaistīt liepājniekus, kurzemniekus, iepazīstinām viņus ar migrantiem.  Organizējam pasākumus kopā ar “Atštaukām”, un arī viņas sākumā bija neziņā, kā viss notiks, kā atbraucēji priekšnesumus, rotaļas uztvers, kā notiks saziņa utt., bet tagad jau viņasprasa: “Kad atkal mūsu draugi nāks pie mums?” Viņi ir tik atvērti mūsu kultūrai, iesaistās, grib izzināt pēc iespējas vairāk, piedalīties.

– No kurienes mūsu sabiedrībā bailes no migrantiem?

L.K.: – Ļoti liela nozīme, manuprāt, ir Latvijas medijiem, kuros izceļ sliktās lietas, notikumus, radot bailes satraukumu, nepatiku. Cik daudz pretī sliktajām ziņām par migrantiem tiek publicēta laba informācija? Par labo runā ļoti reti.

I. G.: – Šāda veida bailēm cēlonis ir kultūras trauma. Mūsu senči vairākās paaudzēs piedzīvoja ļoti smagus, traumatiskus notikumus: dažādu svešzemnieku kundzību, karus, izsūtīšanas, bēgļu gaitas. Tas tautas atmiņā saglabājas, veidojot traumatisko pieredzi, kas tiek nodota nākamajām paaudzēm. Bet, neraugoties uz to, var novērot, ka jaunā paaudze jau sāk atveseļoties no šīm traumām un aug tolerantāka pret cilvēkiem ar citādu ādas krāsu, citādu orientāciju, reliģisko piederību utt.  

– Ko no iebraucējiem gaida vietējā sabiedrība?

L. K.: – Ļoti izplatīts viedoklis mūsu sabiedrībā, ka svešie atbraucēji, saņemot pabalstus, kas viņiem tiek piešķirti, atņem mums mūsu naudu. Es ieteiktu vispirms noskaidrot, cik tas pabalsts patiesībā ir liels. Tas ne tuvu vairs nav tāds, kāds bija pirms gadiem. Par saņemto migranti pavisam noteikti te nevar gulēt jūrmalā un neko nedarīt. Mūsu sabiedrība gaida, ka viņi būs nevis ņēmēji, bet gan devēji un nedzīvos no pabalstiem. Vjetnamiešu ģimenes ir vienkārši apbrīnojamas. Visi strādā, mācās. Bērni iet uz pulciņiem, apmeklē mūzikas skolu, sporto, un nevienu brīdi viņi nav prasījuši nekādu sociālo palīdzību. Lielākā daļa atbraucēju tiešām nav patērētāji.

– Ko migranti mums māca?

Ē. L.: – To, ka cilvēki ir atšķirīgi gan pēc ādas krāsas un izskata, gan reliģiskās piederības, un tas ir ok. Kad Liepājas Universitātē parādījās pirmie ārzemju studenti, es pati ļoti daudz mācījos, kā ar viņiem komunicēt. Domāju, cik daudz man ir jāspēj pielāgoties viņiem, viņu prasībām, vai varbūt viņiem jāpielāgojas man. No ārzemniekiem visbiežāk dzirdu, ka ir ļoti grūti sadraudzēties ar latviešiem. Tad skaidroju, ka mēs vienkārši tādi esam – atturīgi, vēsi, ka mūsu attieksmi nevajag uztvert personīgi. Kad studenti atgriežas no mūsu pasākumiem vai Līgas organizētajiem integrācijas kursiem, viņi priecājas, ka beidzot sapratuši mūsu attieksmes īpatnības.

– Kam jānotiek, lai mēs zaudētu savus negatīvos priekšstatus?

L. K.: – Jātiekas, jāveido personīgas attiecības, citam citu jāiepazīst. Tam ir vajadzīgs laiks. Jābeidz ticēt mediju vienpusējai informācijai, kas labprāt atspoguļo tikai slikto. Cik var! Pastāstiet arī kaut ko labu! Ja jaunie pasauli iepazīst caur savu pieredzi, braucot uz citām zemēm, tad vecākā paaudze uzticas medijiem, kuros informācija mēdz būt ļoti vienpusēja. Migrantus sauc par teroristiem, no viņiem baidās. Vai kāds ir stāstījis un vietējie zina, cik stingri ir noteikumi un pārbaudes, lai migrants saņemtu uzturēšanas atļauju Latvijā? Mēs savā valstī drīkstam apstiprināt tik mazu skaitu migrantu, ieskaitot bēgļus, ka katrs no viņiem tiek ārkārtīgi rūpīgi pārbaudīts. Ļoti daudziem arī atsaka.

Mūsu valstī ir noteikti kritēriji, katram migrantam patvērumu nedodam.

Ja sabiedrība to zinātu, tad arī domātu citādāk. Ieteiktu ielūkoties mājaslapā integration.lv, kur atrodama gan noderīga informācija iebraucējiem, gan arī dažādu cilvēku stāsti un pozitīvie piemēri.

Domāju, ka Latvijas iedzīvotāji tāpat kā tic sliktajām ziņām, ticētu arī labajam, ko uzrakstītu par migrantiem. Ir grūti prasīt ticēt labajam, ja viņi par to nav informēti. Savā ziņā sabiedrisko domu ietekmē arī anonīmie komentētāji interneta portālos. Daļa sabiedrības notic, pieņem agresīvos komentārus par patiesību un veido savu attieksmi pret atbraucējiem. 

Ē. L.: – Vietējo Liepājas sabiedrības domu pavisam noteikti ietekmē vietējie ziņu portāli. Pirms gada bija ļoti smags brīdis ar vienu ārzemnieku, un publiskajā telpā, nenoskaidrojot kontekstu, nonāca fotogrāfijas un puspatiesības. Es būtu priecīga par līdzsvaru. Par to, ka publicētu ne tikai sliktās, bet arī labās ziņas par ārzemju studentiem, imigrantiem. Viss nav tikai slikti un melni, kā dažbrīd šķiet. Kad manu viedokli par to publicēja tīmekļa vietnē, no anonīmajiem komentētājiem arī es par sevi uzzināju daudz jauna… Ziepes mēdz savārīt ne tikai ārzemnieki, bet arī vietējie.

I. G.: – Neiecietība pret citādo bieži vien saistīta ar mūsu kompleksiem, personīgajiem un kultūras kompleksiem. Kompleksi mūsu psihē ir emocionāli uzlādētu tēlu un priekšstatu kopums zemapziņā, kas formējas ap personīgo pārdzīvojumu, tam ir savs kodols (to veido reāls psihotraumas tēls no daudzām sekundārām asociācijām).

Ja runājam par kultūras kompleksiem, tad to rašanās iemesls ir kultūras trauma, piedzīvotā diskriminācija, apspiestība, izstumšana, nepieņemšana, neatzīšana.

Kāds varētu būt latvieša kultūras komplekss? Uzskats, ka visi svešie jāuztver aizdomīgi, kā ienaidnieki, kas var nodarīt sliktu. Kompleksiem piemīt bipolāra daba. Kompleksam aktivizējoties, viena tā daļa sāk dominēt pār Ego, identificējoties ar kultūras kompleksa daļu, otra daļa projicējas uz objektu, – bieži uz otras grupas traumai atbilstošu īpašību. Tad, kad esmu nobijies, rodas neapzināta vajadzība savas emocijas izdabūt ārā, bieži vien vērst pret kādu citu, arī atbraucējiem.

Saturēt kompleksu enerģiju ir diezgan grūti, tas prasa ļoti daudz spēka, un, kamēr kompleksi nav pārstrādāti, ļoti iespējams, ka notiks klusāki un skaļāki uzbrukumi svešajiem, citādajiem. Kā dziedēt kultūras traumas un to radītos kompleksus? Ieraudzīt, ka citādie, migranti nav ļaunums un mēs neesam ne cietēji, ne upuri. Vērts atcerēties, ka arī mūsējie svešās zemēs ir tikai migranti. Džons Peri kultūras kompleksus nosaucis par apslēptām mīnām, kuras ir izmētātas pa pasauli un nav detonētas. Nekad nevar paredzēt, kad tās uzsprāgs. Atrisinājums būtu tad, ja mēs paši spētu kļūt par “sapieriem”, savas mīnas atrastu un iemācītos neitralizēt.

– Kurā brīdī svešais var kļūt par savējo?

L.K.: – Satiekoties, nebaidoties, sarunājoties. Ja ir kopīgas aktivitātes, intereses. Viņi taču ir tādi paši cilvēki kā mēs. Tāpat kā tu iepazīsties ar jaunu draugu latvieti, tāpat iepazīsties ar atbraucējiem. Vispirms iepazīsti, mēģini saprast un tad paud savu viedokli, nevis dari to, neko nezinot. Tikai iepazīts, otrs cilvēks var kļūt par savējo. Pavisam noteikti nekad visi mums nebūs draugi, bet svarīgākais ir dod iespēju sev un tam otrajam atklāt sevi, nevis – viņš izskatās citādāk un tādēļ uzreiz ir sliktais. Pēc kā to spried? Tu taču šo cilvēku nepazīsti!

Kad aizbrauc uz citu valsti, tu pieņem, respektē šīs valsts kultūru, bet tas nenozīmē, ka tev jāatsakās no savējās. Nav pareizi uzspiest savējo. Mums bijuši pasākumi, kuros atbraucēji stāsta par savu kultūru, gatavo nacionālos ēdienus, un tas ir ļoti, ļoti interesanti. Galvenais, cieni valsti, kurā dzīvo. Negācijas, konflikti rodas brīdī, ja kāds otram kaut ko sāk uzspiest. Svarīga ir abpusēja cieņa. Man darba nav bijuši tādi gadījumi, kad kāds legālais imigrants uzstājīgi izvirzītu savas prasības.

Ē. L.: – Universitātē regulāri organizējam dažādus kultūras apmaiņas vakarus, ārzemju studentus aicinām stāstīt par viņu tradīcijām, ēdieniem, dejām. Ierodas studenti, pasniedzēji, skolu jaunatne, arī pa kādam liepājniekiem, un visiem ir interesanti. Šķiet, lielākā problēma ir, kā šiem pasākumiem piesaistīt pēc iespējas vairāk pilsētnieku. Mana deviņus gadus vecā meita nekad nav jautājusi, kādēļ tam cilvēkam tumšāka ādas krāsa nekā viņai. Varbūt tādēļ, ka viņa kopš mazotnes nākusi man līdzi uz šiem sadraudzības vakariem.

– Vai iespējams prognozēt, kā situācija ar migrantiem mainīsies nākotnē?

L. K.: – Migrantu būs vairāk. Pasaule ir atvērta. Man vienmēr gribas atgādināt mūsu cilvēkiem: tā kā jūs pret atbraucējiem no citām valstīm izturaties šeit, tā pret jūsējiem, kas dzīvo un strādā citās valstīs un ir migranti, izturas to valstu vietējie. Kā jūs gribētu, lai izturas pret jūsu tuviniekiem, draugiem, paziņām? Bieži vien pietiek to atgādināt un cilvēki jau aizdomājas un visu saprot. Gribas cerēt, ka arī mēs kļūsim atvērtāki un cienīsim citus cilvēkus. Protams, būs tādi, kas savas domas par atbraucējiem nemainīs.

I. G.: – Jo vairāk sabiedrība traumēta, jo tā ir konservatīvāka un vairāk sargā savas robežas. Mēs, latvieši, esam traumēta nācija, un labi, ka to apzināmies. Grupas, kurām piemīt spēcīga savas kultūras identitāte, tiek mazāk pakļautas nokļūšanai kompleksu gūstā un var brīvāk pieņemt un sadarboties ar “otru, citādāko”. Tāpēc risinājums – pašiem stiprināt savu kultūridentitāti, cienīt un lepoties ar to. Tad arī varēsim to vairāk parādīt citiem un spēsim pieņemt citus. Liela nozīme ir sabiedrības izglītošanai. Jo mazāk kompleksu sabiedrībā, jo tā vieglāk spēj pieņemt citādo. 

Ē. L.: – Pieņemšanu veicina arī tas, ka nu jau ne viens vien latviešu migrants atgriežas atpakaļ dzimtenē ar savu svešumā iegūto pieredzi. Reizēs, kad ārzemju studenti bijuši kādā naktsklubā dejot un piedzīvojuši verbālus un neverbālus uzbrukumus, viņi ir nesapratnē un skumīgi. Tad saku: “Dodiet mums laiku!” Mums vēl vajag laiku, lai pieņemtu, ka mūsu mazajā pasaulē, Latvijā, Liepājā, var dzīvot dažādu tautu pārstāvji, un saprastu, ka varam ļoti daudz iegūt, kļūstot atvērtākiem.

UZZIŅAI

Personas, kas ierodas no trešajām valstīm, daudz vērtīgas informācijas var iegūt vietnē www.integration.lv.

Šobrīd aktuāli

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz