Ilze Ozoliņa
"Kurzemes Vārds"
Šonedēļ pasliktinājās Liepājas mēra Jāņa Vilnīša un viņa komandas biedra deputāta Ginta Ročāna attiecības, un liecinieki tam bija Oskara Kalpaka Liepājas 15. vidusskolas skolēnu vecāku padomes, šīs mācību iestādes administrācijas pārstāvji un skolotāji. Arī “Kurzemes Vārds”. Sanāksmē, kuras mērķis bija pārrunāt skolas remonta jautājumus, starp abiem koalīcijas partneriem uzšķīlās nesaskaņas, kas liek aizdomāties par to, cik šobrīd ir vienota biedrības “Liepājnieki” piecu deputātu komanda.
Prāto par deputāta mandāta nolikšanu
“Kādēļ vieniem ir jāknapinās, bet citiem ne?” laikrakstam pirms sanāksmes pauž 15. vidusskolas direktors Gints Ročāns.
Vērojot, kā tiek uzpostas vairākas pilsētas mācību iestādes, bet 15. vidusskolā nopietns remonts nav veikts kopš ēkas uzcelšanas, noprotams, ka viņa vadzis ir lūzis. Viņš neslēpj neapmierinātību ar pašvaldības līdzekļu sadalījumu skolu remontiem. 15. vidusskolā vajadzības krājušās teju 30 gadu garumā un nesakārtotās vides dēļ mācību iestāde neesot konkurētspējīga.
“15. vidusskola ir pabērna lomā,” pauž direktors, neslēpjot, ka ir kauns uzklausīt citu skolu skolēnu un skolotāju kritiku par viņa vadītās mācību iestādes noplukušajām telpām.
G. Ročāns uzskata, ka vairāku gadu gaitā, pašvaldībai īstenojot dažādus skolu projektus, 15. vidusskolai ticis vismazāk. “Mums ir uzlikta tikai fasāde un izremontēti četri dabazinību kabineti. Pārējais ir mūsu pašu darbs, liekot kapeiciņu pie kapeiciņas, ar lūgumiem pašvaldībai pēc atbalsta.”
Laikā, kad Liepājas mēra vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos bija Vilnis Vitkovskis, pie skolas izbūvēta apļveida kustība un īstenota NATO šķēršļu joslas izveides pirmā kārta. “Tā [joslas izveides turpināšana] pie šī domes sasaukuma arī pazaudējusi aktualitāti, jo ir novilcināts projekta termiņš. Tas bija iemesls, lai nerunātu par finansējuma piešķiršanu šīs NATO joslas izveides turpināšanai,” teic G. Ročāns, kurš aizdomājies pat par deputāta mandāta nolikšanu.
15. vidusskolas vadība nemitīgi informējusi pašvaldību par daudzām vajadzībām skolas iekšējās vides uzlabošanai. G. Ročāns norāda, ka pašvaldība visas nebūšanas zina, jo tās norādītas arī akreditācijas komisijas ziņojumā.
Šogad 15. vidusskola beidzot sagaidījusi savu kārtu skolu modernizācijas projektā, un darbus paredzēts uzsākt šovasar.
G. Ročāns klāsta, ka iepriekšējā domes sasaukuma vadītājs Uldis Sesks pirms dažiem gadiem, apmeklējot šo mācību iestādi, minējis, ka 15. vidusskolas iekštelpu modernizācijai paredzēts ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro.
“Šobrīd saprotu, ka runa ir par mazākām summām,” viņš saka. Nedaudz vēlāk sapulces laikā no J. Vilnīša viņš gan uzzina, ka 15. vidusskolas mācību telpu atjaunošana skolas modernizācijas projektā izmaksās aptuveni 1,3 miljonus eiro. Par to viņš neslēpa prieku, taču atzīmē, ka tas ļaus sakārtot vien aptuveni 40 procentu mācību iestādes telpu. Projekts neparedz visu gaiteņu remontu, tas neskar arī aktu zāli, garderobes u.c.
Tieši šis bija otrdienas sanāksmes mērķis – no pašvaldības vadības saņemt konkrētu atbildi uz jautājumu: uz ko skola var cerēt, kādā laika posmā varētu tikt sakārtotas arī pārējās telpas?
“Nevajag mani kaunināt!”
Uz tikšanos, kurā piedalās arī skolēnu vecāki un mācību iestādes pārstāvji, ierodas J. Vilnītis, viņa vietnieks Atis Deksnis, Liepājas mēra padomniece izglītības jautājumos Linda Markus-Narvila, Liepājas Izglītības pārvaldes Pedagoģiskās nodaļas vadītāja Inga Ekuze, Izglītības pārvaldes Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Līva Meldere un projektu vadītājs Oskars Kazbuķis.
Vispirms G. Ročāns sanākušos izvadā ekskursijā pa skolas telpām, lai viņi vizuāli novērtē tās vajadzības, par kurām skola klāsta.
Evakuācijas kāpnes sadrupušas, telpu sienās plaisas, kas aizdarītas ar špakteles kārtu, skolas gaiteņos izlūzušas flīzes, tās aizstātas ar linoleja atgriezumiem, veidojot savdabīgu mozaīku, bet mācību klasēs mēbeles, kas saglabājušās vēl no skolas pirmsākumiem.
“Izglītības nozare pilsētas budžetā ir naudietilpīgākā,” tikšanās laikā skaidro J. Vilnītis, norādot, ka situāciju, kāda ir 15. vidusskolā, nevar izmainīt vienā dienā un tas, ka šai skolai no šī gada budžeta nav atvēlēti dāsnāki līdzekļi, vien nozīmē to, ka kādai citai izglītības iestādei vajadzību ir vēl vairāk.
Liepājas mērs arī pastāsta, ka finansējumam no attīstības budžeta mācību iestādes aicinātas norādīt piecas savas prioritātes, bet 15. vidusskola iesniegusi 11, pieprasot kopējo finansējumu 489 tūkstošu eiro apmērā.
Šādu summu pašvaldība atvēlēt vienai skolai nevar atļauties. Dome 15. vidusskolai piešķīrusi 25 tūkstošus nesošo konstrukciju stiprināšanai, skolai pieejama arī tā dēvētā siltuma ekonomijas nauda. “Nav daudz, bet ir,” pauž J. Vilnītis, atzīmējot, ka vajadzības ir visiem un tās jāspēj sabalansēt, jo arī tajās skolās, kas jau izremontētas, palikušas vēl neizdarītas lietas.
Aptuveni divu stundu garā diskusijā par pilsētas izglītības jomas un 15. vidusskolas problēmām iesaistās gan skolotāji, gan vecāki, bet G. Ročāns uzstāj, lai pašvaldības vadītājs sniedz konkrētu atbildi par turpmāko finansējumu un termiņiem.
Šo prasību domes priekšsēdētājs vērtē kā nekorektu, un viņš neslēpj aizvainojumu par notiekošo, kuras iniciators ir paša komandas biedrs domē.
“Es saklausu pārmetumus sev, turklāt tas notiek žurnālistu klātbūtnē, kas jau parāda savstarpējo neuzticēšanos,” pauž J. Vilnītis, norādot, ka vienmēr šo skolu izvirzījis kā īpašu un arī daudz darījis, lai to atbalstītu. “Bet tagad man kā vainīgajam jāsēž jūsu priekšā un jāatskaitās, ka pusotra gada laikā neesmu izdarījis to, kas bija jāizdara 30 gados. Es nesaprotu šo retoriku. Kas man tiek pārmests? Ka ir darīts un jūsu skolai īpaša prioritāte bijusi?”
G.Ročāns atbild, ka nevienā brīdī no viņas puses nav izskanējuši pārmetumi, turklāt sapulce noorganizēta “ļoti koleģiālā, mierīgā un lietišķā noskaņā”. “Man vajadzēja saprast, kādos termiņos mēs kādus jautājumus varam risināt,” klāsta skolas direktors. “Tu esi nācis pie manis personiski aprunāties? Es tev neesmu cēlis klausuli?” prasa mērs.
G.Ročāns oponē, ka tajā, kas pārrunāts sapulcē, nav nekā slēpjama.
“Nevajag mani kaunināt!” vēršoties pie J. Vilnīša, viņš nosaka, jautājot, vai tas nozīmē, ka viņi tagad tālākos plānus nevar ieskicēt? “Tas nozīmē to, ka es palikšu pie tā, ko jums esmu teicis, un to es arī pildīšu!” atbild mērs.
Sajuties kā tiesas sēdē
Vai, ņemot vērā šis uzplaiksnījušās nesaskaņas, G. Ročāns un J. Vilnītis pilsētas domē vēl varēs sastrādāties vienā komandā? “Man šobrīd ir grūti pateikt. Uzskatu, ka uz konfliktu neizgāju es. Manuprāt, mēģināju virzīt konstruktīvu sarunu, lai saprastu, kādi tad ir nākotnes plāni, finansējuma iespējas turpmākajos gados,” pēc tikšanās saka G. Ročāns, piebilstot, ka viņu pārsteigusi “neproduktīvā saruna sapulces beigās”.
Taujāts, kāpēc viņš kā deputāts ar savu cīņas biedru pašvaldībā visus šos jautājumus nevarēja pārrunāt jau iepriekš, skolas direktors skaidro, ka individuālās sarunās ar pilsētas mēru tas apspriests ne reizi vien. “Taču šīs individuālās sarunas vienmēr aizgājušās citā virzienā.”
Par skolas vajadzībām viņš ar kolēģiem domē runājis “katru otru reizi”, jo bijusi sajūta, ka “katru pirmo reizi” par to runāt nav vēlams un citiem tas kļūst apnicīgi.
Tikmēr J. Vilnītis atzīst, ka šādu attieksmi no sava biedra, ar kuru ir “vienā laivā”, nebija gaidījis, jo iepriekš nav bijuši signāli, ka starp abiem ir kaut kāda nesaprašanās. “Vakar [otrdien] kopā ar Izglītības pārvaldes darbiniekiem braucu nevis kā uz naidnieku nometni, bet pie savējiem. Diemžēl sapulces beigās mazliet no līdzsvara tiku izsists. Sajutos, ka esmu izsaukts uz tiesas sēdi. Tā nedrīkst būt, mēs esam kolēģi,” viņš saka.
Viņa uzticību G. Ročāns gan neesot zaudējis, un šodien abi tikšoties, lai izrunātos. “Centīšos saprast viņa emocijas, to, kāpēc viņš tā rīkojies. Droši vien tajā ir daļa arī manas vainas, jo pagale jau viena nedeg.”
J. Vilnītis cer, ka šīs nesaskaņas nenovedīs pie viņa komandas šķelšanās. “Katrā ziņā no savas puses es viņu [G. Ročānu] aicināšu nenolikt deputāta mandātu.”
