Sestdiena, 2. marts Luīze, Laila, Lavīze
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Sadarbības memorands – garantijas atbalstam?

Sadarbības memorands – garantijas atbalstam?
06.09.2006 12:16

0

Atslēgvārdi

Pirms dažām nedēļām Pilsētas domē notika nevalsts organizāciju sanāksme, kurā diskutēja par turpmāko darbību Liepājā. Tika izvirzīta ideja, ka mūsu pilsētā veidojama nevalsts organizāciju asociācija. Taču galu galā, diskusijā aktīvi  iesaistoties Pilsētas domes pārstāvjiem, nolēma tādu neveidot. Tagad no Rīgas, no pasākuma, kura gaitā tika parakstīts sadarbības memorands starp nevalsts organizācijām un Ministru kabinetu, atgriezies biedrības “Liepājas nevalstisko organizāciju atbalsta centrs” valdes un Sabiedrisko mediju biedrības valdes priekšsēdētājs Verners Bokums. Mūsu saruna – par iespaidiem Rīgā, pieņemšanu pie Ministru prezidenta Aigara Kalvīša un pārdomām, kā vajadzētu veidot NVO darbu Liepājā.

Vai bija kādi vērojumi, kas ļautu sacīt, ka esat gandarīts?
– Jā. Tagad esmu pārliecināts, ka aktīvā sabiedrības daļa, kas apvienojusies sabiedriskās organizācijās, biedrībās, pateicoties šim memorandam, var aktīvi piedalīties valsts lēmumu pieņemšanā. Gan iesniedzot savus priekšlikumus, gan izvērtējot valdības pieņemtos lēmumus. To pilnībā apliecināja premjera atbildes uz mūsu jautājumiem un dziļā ieinteresētība NVO darbā.
Bet vai to maz spēj mūsu sabiedriskās organizācijas?
– Par to jādomā. Sabiedriskajām organizācijās ir jāstrādā cilvēkiem, kuri ir profesionāļi. Iepriecina, ka par to domā arī Eiropas Savienībā. No nākamā gada pavasara būs Eiropas Savienības un Latvijas valsts finansējums projektiem, lai apmācītu profesionālus darbiniekus darbam sabiedriskajās organizācijās. Tas vajadzīgs, lai viņi varētu profesionāli izstrādāt sabiedrisko organizāciju dokumentus, lai viņiem būtu pietiekami daudz zināšanu, lai varētu piedalīties valdības sēdēs, spētu līdzdarboties valdības komitejās un komisijās.
Vai jau ir zināms, cik organizācijām šādas darba vietas izveidos?
– Vēl ne. Zināms tikai, ka valsts finansēs piecus NVO centrus, kā arī apmaksās konsultācijas par juridiskiem un grāmatvedības jautājumiem. Par tiem tiek izstrādāti un izdoti arī metodiskie materiāli.
Vai šāds centrs būs arī Liepājā?
– Nē, Kurzemes centrs būs Saldū. Tas tāpēc, lai aktivizētu lauku NVO. Ar finansēšanu konkrēti nodarbojas Īpašo uzdevumu ministrija sabiedrības integrācijas lietās. Tur ir ieviesta mazo grantu piešķiršanas programma līdz 5000 latiem lauku organizācijām.
Memoranda gatavošanas gaitā tika runāts par 1 procentu no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, ko varētu novirzīt NVO. Vai tas paliek spēkā?
– Pieņemšanā pie premjera tika apliecināts, ka Nevalsts organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padome plāno, ka NVO būs iespēja saņemt valsts avansu 10 procentu apjomā no to projektu īstenošanas, kas paredzēti ES struktūrfondu līdzekļu apguvei. Projekts, ka 1 procents no iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiks novirzīts NVO, gan attiecas tikai uz sabiedriskā labuma organizācijām. Tikai ļoti liela uzmanība tām būs jāpievērš grāmatvedības lietām, finanšu kārtībai organizācijās jābūt perfektai. Lai varētu vairāk atbalstīt NVO, tiek arī izstrādāta sistēma, kā atvieglot nodokļu slogu tām privātpersonām, kuras atbalsta sabiedriskā labuma organizācijas vai kuri tajās strādā, ziedodami savu laiku un līdzekļus. Finanšu ministrijā izveidota speciāla darba grupa, lai pētītu citu valstu pieredzi šajā jomā un izstrādātu savu sistēmu.
Kā? Finanšu ministrija strādā NVO labā?
– Ne tikai tā. Pieņemšanā pie premjera mums izdalīja visu ministriju rakstiskus pārskatus par to, ko katra veikusi, lai uzlabotu sadarbību ar NVO. Tur bija ļoti konkrēti skaitļi un fakti. Kā jau teicu, memorands tiek uztverts ļoti nopietni. Ne velti tiek runāts par valsts pārvaldes funkciju deleģēšanu sabiedriskā labuma organizācijām. Un šim valsts funkcijām sekos līdzi arī valsts finansējums.
Tik viegli gan, šķiet, jums neiet Liepājā ar ieceri veidot NVO jeb sabiedrisko radio… 
– Arī sabiedriskā radiostacija, ko gribam izveidot Liepājā, varētu būt šāda sabiedriskā labuma organizācija. Tas būtu pirmais gadījums, kad ārpus Rīgas izpilda sabiedrības, konkrēti – Liepājas sabiedrības pasūtījumu. Visas organizācijas, kas tagad apvienojušas biedrībā “Liepājas NVO atbalsta centrs” varētu izstrādāt programmu, ar ko šādai radiostacijai vajadzētu nodarboties. Vienīgi vecais “Radio un televīzijas likums” neparedz pilnīgi nekomerciāla sabiedriskā pakalpojumu medija darbību. Konkursu frekvences iegūšanai var izsludināt tikai komerciālai apraidei. Bet sabiedriskā radio uzdevums būtu aizpildīt to robu, ko komercradio nedara. To izteicu arī memoranda padomes sarunā ar Ministru prezidentu. Viņš manu viedokli uzklausīja ļoti nopietni. Eiropas Savienībā pašlaik ir populāri tā saucamie kopienu mediji, kas domāti sabiedriskajām organizācijām, etniskajām grupām utt. Izrādās, jaunajā “Radio un televīzijas likumprojektā” tādi sabiedriskie mediji tiks akceptēti. Tikai viens – nevar zināt, kad šo likumu pieņems. Apspriest sāka jau 2003.gadā.
Ko darīsit tālāk?
– Iesniegsim memoranda padomei situācijas aprakstu, kā tā mums lūdza. Lūgsim, lai ātrāk likvidē pretrunas likumdošanā.
Kur ņemsit aparatūru?
– Studijas iekārta mums ir jau no tiem laikiem, kad Sabiedrisko mediju biedrība sāka raidīt no teātra Mazās zāles, kad sadarbojāmies ar radio “Brīvā Eiropa” un “Amerikas balss”. Aparatūra ir nepārtraukti uzlabota. Tā kā nav kur to likt, tā stāv pie manis mājās. Ar šo aparatūru ar satelītiem kādreiz veikta translācija no Aglonas, no pasaules čempionāta hokejā no Zviedrijas, arī Eiropas čempionāta basketbolā. Ja raida uz vietas, varētu skanēt līdz Grobiņai. Vajag tikai pašu raidītāju un antenu. Noslēgt līgumu par apkalpošanu varētu ar Latvijas Radio un televīzijas centru.
Ko jūs gribētu raidīt?
– Programmas varētu veidot pašas NVO. Piemēram, nacionālās kultūras biedrības. Mēs varētu translēt Pilsētas domes sēdes, pilsētas sarīkojumus, kas notiek teātrī vai Latviešu biedrības namā. Tā ir joma, ko komercsabiedrības nevar atļauties vai par to prasa lielu naudu.
Bet tādam sabiedriskam radio arī vajadzēs kādu naudu: operatoram, vadītājam, vēl kādam tehniskam darbiniekam.
– Katrai NVO ir projekti, kur daļa naudas atvēlēta pašreklāmai. Ja to visu saliktu kopā, iznāktu arī nauda priekš radio. Mēs varētu arī izplatīt vajadzīgo informāciju par to, ko dara Pilsētas domes institūcijas. Pa radio varētu raidīt arī seminārus, apmācības, var translēt gan tiešraidē, gan sagatavot speciālus raidījumus. Mums nav jācīnās par minūtēm. Mēs varētu stundu ēterā diskutēt par lietām, kas interesē sabiedrību, piemēram, par siltuma skaitītāju uzstādīšanu. Cilvēki, kas nevar būt klāt, visu varētu klausīties mājās. Piemēram, vai nebūtu skaisti, ja liepājniekiem translētu ērģeļmūzikas festivālu, “Metalurga” futbola spēli, jebko, kas interesē sabiedrību.
Kā jūs par to pārliecināsit sabiedrību un Pilsētas domi?
– Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane izteica tādu interesantu salīdzinājumu: sabiedrība ir teikuma priekšmets, bet valdība ir izteicējs. Tā tam būtu jābūt arī pašvaldībās. Viņa arī  mums izsniedza NVO rokasgrāmatu, ko Ministru kabinets veidojis sadarbībā ar Lielbritānijas Padomi, – “Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē”. Tā ir brīnišķīga grāmata un der jebkura līmeņa sabiedriskajām organizācijām. Sevišķi laba tā ir tad, ja jāiet pie ierēdņiem. Atšķir vajadzīgo lappusi un parādi: mums ir šādas tiesības, bet jums – šādi pienākumi. To izmantošu un iesaku izmantot arī citām sabiedriskajām organizācijām.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz