10. Saeimā deputāts varēs ieņemt vietu arī tad, ja viņam nav valsts valodas zināšanu pietiekamā līmenī, “Kurzemes Vārdam” skaidroja Valsts valodas centra Valodas kontroles nodaļas vadītājs Antons Kursītis.

Kā zināms, potenciālā Saeimas deputāta, pašreizējā Liepājas domnieka Valērija Kravcova zināšanas VVC novērtējis par neatbilstošām pat darbam pašvaldības domē. Jaunajā Saeimā līdzīga problēma būs vēl grupai deputātu, pēc A. Kursīša izteikumiem, no “Saskaņas centra” tikai daži ievēlētie esot spējīgi  strādāt latviski. Par valsts valodas neprasmi jau agrāk sodīts arī no Zaļo un zemnieku savienības Saeimā tagad ievēlētais Rihards Eigims. 

Bet Saeimas deputātiem valodas prasmēm jābūt vēl augstākā – C līmeņa 2. pakāpē – nekā domniekiem. Tomēr viss, ko VVC spēkos būs darīt, ir – tiesības iesniegt materiālus Saeimā, lai lūgtu izdot deputātus, valsts valodas nepratējus, administratīvai vajāšanai un piespriestu simboliskos naudassodus. Saeimā ar tulka palīdzību strādāt, kā to V. Kravcovs un S. Lorenss dara Liepājas domē, nepieļauj normatīvie akti. Ko darīt?

“Jāmācās valoda. Jau no 2009. gada 1. septembra ir spēkā valdības noteikumi, ka pašvaldības deputātiem darbā ir jālieto valsts valoda,” saka A. Kursītis. “Mūs interesē atbalsts no Saeimas, lai deputāti mācītos valodu.”

Savukārt paši deputāti savas zināšanas vērtē augstāk.

Liepājas Universitātes asociētās profesores, filoloģijas doktores Guntas Smiltnieces un Liepājas domes deputātu Nauma Vorobeičika, Elitas Kosakas viedokli  lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds”  9. oktobra numurā.